Aizvadītā gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 4,2 mljrd. eiro, kas faktiskajās cenās bija par 27,2% vairāk nekā pirms gada, tostarp, preču eksporta vērtība pieauga par 20%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2022.gada novembrī Latvija eksportēja preces 1,95 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,25 mljrd. eiro. 2021.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 16,49 mljrd. eiro, kas ir par 3,19 mljrd. eiro jeb 24% vairāk nekā gadu iepriekš, norāda "Lursoft".
Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati liecina, ka 2022.gadā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, būtiski audzis būvniecības eksporta apjoms, piemēram, ēku būvniecības sektorā tam sasniedzot 64 milj. eiro (+168,65%, salīdzinot ar 2021.gada 2.ceturksni). Eksporta apjoma pieaugums visos būvniecības apakšsektoros reģistrēts arī pagājušā gada 3.ceturksnī.
"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka būvniecības nozarē reģistrēti vairāk nekā 13,2 tūkst. uzņēmumu, no tiem gada pārskatus iesnieguši 70,6%. Daļa nozares uzņēmumu izvēlējušies izvērst savu darbību arī ārpus Latvijas robežām, kā rezultātā, balstoties uz CSP un Latvijas Bankas sniegtajiem datiem, 189 būvniecības uzņēmumiem eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. eiro.
Lai gan uzņēmumu skaita ziņā lielākā būvniecības apakšnozare ir specializētie būvdarbi (53,79% no visiem būvniecības nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem), visvairāk eksportētāju ir tieši ēku būvniecības apakšnozarē. "Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka to pārstāv teju puse no visiem lielākajiem būvniecības nozares eksportētājiem. No 189 būvniecības uzņēmumiem, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. eiro, šajā būvniecības apakšsektorā strādā 86 uzņēmumi, vēl 66 kā savu pamatdarbības jomu norādījuši specializētos būvdarbus, savukārt inženierbūvniecību – 39.
Nedaudz vairāk nekā puse no visiem lielākajiem būvniecības nozares eksportētājiem reģistrēti Rīgā (105 uzņēmumi), 10 šādi uzņēmumi reģistrēti arī Mārupes novadā. Eksportējoši būvniecības uzņēmumi reģistrēti kopumā 30 pašvaldībās.
Apgrozījuma ziņā lielākais eksportējošais būvniecības uzņēmums ir akciju sabiedrība (AS) "UPB" no Liepājas, rāda "Lursoft" apkopotā informācija. Lai arī AS "UPB" ir viena no tām būvkompānijām, kuras apgrozījums aizpērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir sarucis, uzņēmums saglabājis nozares līdera pozīcijas. 2021.gadā AS "UPB" apgrozīja 207,67 milj. eiro (-7,02% pret 2020.gadu), pēc nodokļu nomaksas gūstot nepilnus 5,9 milj. eiro lielu peļņu. "UPB" konsolidētais apgrozījums gan, salīdzinot ar 2021.gadu, audzis par 1 milj. eiro, sasniedzot 238,57 milj. eiro, taču, neskatoties uz šo apstākli, koncerns strādājis ar 4,1 milj. eiro zaudējumiem.
"UPB" grupa savu darbību nodrošina ar uzņēmumiem un to pārstāvniecībām septiņās valstīs – Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Lietuvā, Lielbritānijā un Šveicē –, kopā nodarbinot ap 2 tūkst. darbinieku. Iesniegtajā vadības ziņojumā "UPB" norādījis, ka no tā realizētā apjoma 2021.gadā eksports veidoja 65%. "Eksporta jomā 2021.gads raksturojams ar izaugsmi apvienoto trīs konstrukciju (betons, metāls, stikls) projektu realizācijā. Šādos projektos "UPB" tiek uzticēts plašāks darbu apjoms, tādējādi pasūtītājs iegūst daudz efektīvāku darba organizāciju būvlaukumā, ātrāku projekta gaitu un citas priekšrocības," par savām priekšrocībām vadības ziņojumā skaidro "UPB", norādot, ka starp trīs konstrukciju projektiem lielākie bija "Clarion Hotel Draken" Gēteborgā, "Forum Medicum" ēka Lundas universitātei un jauns zinātņu korpuss Gēteborgas universitātei. Aizpagājušajā gadā "UPB" pabeidzis arī darbu pie līdz šim augstākās ēkas, kurai "UPB" grupa ražojusi, piegādājusi un samontējusi dzelzsbetona konstrukcijas – 36 stāvu augstceltnes "CityGate" Gēteborgā, Zviedrijā. Jānorāda, ka AS "UPB" ir ne tikai apgrozījuma ziņā lielākais eksportējošais būvniecības uzņēmums, bet arī pelnošākais.
Vairāk nekā 1 milj. eiro liela peļņa 2021.gadā bijusi astoņiem eksportējošiem būvniecības uzņēmumiem, rāda "Lursoft" pētījuma dati. No tiem pieci uzņēmumi pārstāv ēku būvniecības sektoru.
Otrs pelnošākais eksportētājs būvniecības nozarē, neskatoties uz peļņas kritumu par teju piektdaļu, aizpagājušajā gadā bijis AS "LNK Industries", liecina "Lursoft" dati. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2021.gadā bija 3,57 milj. eiro, savukārt apgrozījums audzis līdz 75,89 milj. eiro (+10,41% pret 2020.gadu). Savā gada pārskatā AS "LNK Industries" gan nav publicējis informāciju par tā ģeogrāfiskiem tirgiem, norādot, ka šādas informācijas publiskošana var kaitēt uzņēmuma interesēm. Apgrozījuma ziņā AS "LNK Industries" 2021.gadā bijis trešais lielākais būvniecības nozares eksportētājs, kamēr otru augstāko rezultātu uzrādījusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) "Ceļu būves firma BINDERS". Tās kopējais apgrozījums aizpērn saruka līdz 90,96 milj. eiro, no tiem 1,68 milj. eiro veidoja ieņēmumi no Lietuvā veiktajiem darbiem.
Būvniecības uzņēmumu, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. eiro, kopējais apgrozījums 2021.gadā veidoja 1,34 mljrd. eiro. "Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka šo uzņēmumu kopējā apgrozījuma rādītājam pēdējos gados bijusi tendence sarukt. Vēl 2019.gadā tie kopā apgrozīja 1,57 mljrd. eiro, bet 2020.gadā – 1,42 mljrd. eiro. Vēl straujāks bijis šo uzņēmumu kopējās peļņas kritums – no 63,36 milj. eiro 2019.gadā līdz 11,27 milj. eiro aizpērn. Vienlaikus samazinājies arī šajos uzņēmumos nodarbināto darbinieku skaits, kā arī samaksāto nodokļu apjoms. Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta publiskoto informāciju, būvniecības uzņēmumos, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. eiro, 2021.gadā kopā strādāja 11,2 tūkst. darbinieku (2019.gadā – 11,74 tūkst., 2020.gadā – 11,5 tūkst.) un šie uzņēmumi nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksāja 45,15 milj. eiro (2019.gadā – 74,16 milj. eiro, 2020.gadā – 54,25 milj. eiro).
Gan lielākais darba devējs, gan arī nodokļu maksātājs šo uzņēmumu vidū ir jau iepriekšminētais AS "UPB", savukārt otrajā vietā abu rādītāju sarakstos ierindojies SIA "Latvijas Energoceltnieks".
"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Latvijas Energoceltnieks" kopš 2019.gada piedzīvojis ievērojamu apgrozījuma kritumu. 2019.gadā uzņēmums apgrozīja 62,82 milj. eiro, 2020.gadā – 50,94 milj. eiro, bet aizpērn – vien 33,21 milj. eiro. Līdz ar apgrozījuma kritumu SIA "Latvijas Energoceltnieks" strādājis ar peļņas kritumu, kā rezultātā 2021.gadu noslēdzis ar 512,13 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem. Pēdējo 10 gadu periodā SIA "Latvijas Energoceltnieks" īpaši veiksmīgs bijis 2013.gads, kad tas apgrozīja 67,66 milj. eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 5,69 milj. eiro lielu peļņu. Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA "Latvijas Energoceltnieks" norādījis, ka tas darbības nodrošināšanai ārvalstu tirgos ir reģistrējis patstāvīgās pārstāvniecības Vācijā, Zviedrijā un Somijā, kā arī meitas uzņēmumu Vācijā. "2021.gadā uzņēmums stabili darbojās Latvijas un Vācijas tirgū, kā arī turpināja darbību Skandināvijā. Uzņēmums turpināja aktīvu darbību Zviedrijā, veicot darbus vidējā sprieguma kabeļu līniju pieslēgumu izbūvē zaļās enerģijas avotiem – vēja parkiem," savā vadības ziņojumā norādījis SIA "Latvijas Energoceltnieks", skaidrojot, ka joprojām perspektīvi ir zaļās enerģijas avotu projekti – vēja parki. Uzņēmums norāda, ka Zviedrijā un Somijā laika periodā no 2021.gada līdz 2025.gadam paredzēts realizēt pat vairākus zaļās enerģijas avotu projektus. "Lursoft" aprēķinājis, ka 2021.gadā no SIA "Latvijas Energoceltnieks" kopējā apgrozījuma eksports veidoja 69,25%, kamēr 2020.gadā tie bija 44,45%.
SIA "Latvijas Energoceltnieks" uzkrājis jau vairāk nekā 30 gadu darbības pieredzi, jo uzņēmums reģistrēts 1992.gadā. Jānorāda, ka starp eksportējošajiem būvniecības uzņēmumiem ir septiņi uzņēmumi, kas reģistrēti tālajā 1992.gadā, tikpat arī 1991.gadā reģistrēto. Vidējais vecums būvniecības uzņēmumiem, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. eiro, ir 12 gadi, taču to vidū arī vairāki uzņēmumi, kas reģistrēti pēdējo gadu laikā, tomēr, neskatoties uz to, jau spējuši uzrādīt lielisku izaugsmi. To vidū ir piemēram, 2020.gadā reģistrētais SIA "EHI", kas gadu pēc darbības uzsākšanas apgrozījis jau nepilnus 3 milj. eiro, no tiem 99,5% veidoja eksports. Jānorāda, ka SIA "EHI" pamatdarbība saistīta ar koka paneļu māju būvkomplektu montāžu klientu būvlaukumos un citu būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Jaunākajā gada pārskatā par 2022.gadu SIA "EHI" vadība norādījusi, ka uzņēmums tomēr plāno neturpināt saimniecisko darbību Latvijā, kā rezultātā šī gada janvārī uzsākts SIA "EHI" likvidācijas process.
Tāpat kā vairāki citi eksportējošie būvniecības uzņēmumi, arī SIA "EHI" saņēmis valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai. SIA "EHI" gadījumā gan tā bija nepilnus 4 tūkst. eiro liela granta izmaksa apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
"Lursoft" izpētījis, ka tieši granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai bijis populārākais atbalsta veids starp eksportējošajiem uzņēmumiem. Šādu valsts atbalsta veidu Covid-19 krīzes seku mazināšanai saņēmuši 35,4% no visiem uzņēmumiem.
