2021. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,8%, kas salīdzinājumā ar maiju ir par 0,1 procentpunktu mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma dati. Sieviešu bezdarba līmenis jūnijā pieauga par 0,1 procentpunktu līdz 7,4%, taču vīriešu saglabājās nemainīgs – 8,3%. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,4%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā maijā. Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju vērojams bezdarba līmeņa samazinājums – 0,8 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 1,2 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.

Pateicoties labvēlīgai ārējai videi, Latvijas preču eksports 2021. gada maijā uzrādīja strauju pieaugumu. Strauja eksporta izaugsme turpinās ceturto mēnesi pēc kārtas, izaugsmei paātrinoties no 7% kāpuma šā gada februārī līdz 36,20% šā gada maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn, informē Finanšu ministrija.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3% – precēm tas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem – par 0,6%, informē Ekonomikas ministrija.

Maijā fiksēts saražoto apjomu pieaugums 10,1% apmērā, salīdzinot ar pērnā gada maiju (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), taču salīdzinājumā ar šā gada aprīli saražotie apjomi kritušies par 2,3%. Pieaugumu nodrošina gan zemā bāze pērnajā gadā, gan Latvijas rūpnieku saražoto preču pieaugošais pieprasījums Eiropā un citur pasaulē, informē Finanšu ministrija.

Pēc straujāka pieauguma šā gada aprīlī, mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpuma temps maijā samazinājās un bija par 3,8% lielāks nekā iepriekšējā gada maijā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās), informē Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem, 2021. gada 1. ceturksnī nodarbināto skaits ir samazinājies par 5,4% jeb 48,3 tūkst., salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni. Tikmēr, salīdzinot ar 2020. gada pēdējo ceturksni, nodarbināto skaits samazinājās par 32,3 tūkst. jeb 3,6%, kas ir 2/3 no kopējā nodarbināto skaita samazinājuma gada griezumā, informē Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 20,6%. Savukārt preču imports apjomi pieauga mērenāk – par 11,9%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts bija ievērojami mazāks nekā pirms gada, informē Ekonomikas ministrija.

Šā gada aprīlī patēriņa cenu līmenis palielinājies par 0,9% salīdzinājumā ar martu sakarā ar Covid-19 pandēmijas ietekmi, informē Finanšu ministrija.

Martā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 4,1% lielāks nekā iepriekšējā gada martā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās), vēsta Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 7,5%. Savukārt preču importa apjomi pieauga mērenāk – par 2%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts bija ievērojami mazāks nekā pirms gada, informē Ekonomikas ministrija.

Augsto Covid-19 inficēšanās rādītāju ietekmē visu šā gada pirmo ceturksni turpinājās stingri ierobežojumi vairākās jomās, tajā skaitā tirdzniecības nozarē. Tādējādi, cenšoties ierobežot slimības izplatību, 2021. gada februārī, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada, kopējie mazumtirdzniecības apjomi saruka līdzīgā tempā kā janvārī – par 8,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tā rezultātā pirmajos divos šā gada mēnešos pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā ir samazinājušies par 9%. Savukārt martā tirdzniecības apjomu krituma tempam būtu jākļūst mērenākam, ņemot vērā pērnā gada marta zemāku bāzi, kad mazumtirdzniecības nozari un Latviju kopumā pirmo reizi skāra Covid-19 slimība.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2021. gada februārī bija par 0,4% augstāks nekā janvārī, tomēr salīdzinājumā ar pērnā gada februāri patēriņa cenas bija par 0,2% zemākas – tādējādi deflācija Latvijā fiksēta septīto mēnesi pēc kārtas, un patēriņa cenu ietekmējošie faktori praktiski neizmainījās kopš pandēmijas sākuma, informē Finanšu ministrija.

Centrālās statistikas pārvaldes janvārī publicētie dati par mazumtirdzniecības rezultātiem šā gada janvārī parāda, ka, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kopējie pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā ir sarukuši par 8,9%. Spēcīgs mazumtirdzniecības apjomu kritums janvārī jau bija gaidāms, jo visu janvāri tirdzniecības nozare darbojās stingru ierobežojumu apstākļos, informē Finanšu ministrija.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra “S&P Global Rating” apstiprināja Latvijas kredītreitingu augstajā “A+” līmenī, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Finanšu ministrija.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu rāda, ka 2020. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apjomi Latvijā saruka par 4,4%. Šo kritumu tiešā veidā noteica ar Covid-19 slimības izplatības kontroli ieviestie pasākumi, kas ierobežoja tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, savukārt, sākot ar 21. decembri, iedzīvotāji klātienē varēja iegādāties vien ierobežotu preču klāstu. Tādējādi gada nogalē, kad tradicionāli, tuvojoties gadumijas svētkiem, iedzīvotāju iepirkšanās aktivitāte ir visaugstākā, pērn tā tika būtiski ierobežota ieviesto drošības pasākumu dēļ.