Finanšu monitorings – vai tikai lielo uzņēmumu privilēģija?
2023-11-22
Kārlis Mikoss, SIA “Tailwind Technologies”, dibinātājs un izpilddirektors
Finanšu monitorings nav tikai lielo uzņēmumu privilēģija, arī nelielo uzņēmumu vadītāji, neskatoties uz ierobežotiem resursiem, var iegūt būtisku tālāku lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Viens no efektīvākajiem paņēmieniem ir par finanšu monitoringa “centrālo objektu” padarīt uzņēmuma naudas plūsmas plānošanu un analīzi, jo tas ļauj novērst iespējamās problēmas, nevis cīnīties ar to sekām.
Lielāki uzņēmumi analizē katru soli
Daudziem zināms, ka jebkurā vidēji lielā un lielā uzņēmumā (tādos, kuri nodarbina daudzus simtus vai pat tūkstošus darbinieku) ir prasmīgu finansistu, analītiķu un grāmatvežu komanda, kura “mēra un sver” gandrīz jebkuru uzņēmuma darbības aspektu.
Uzņēmumu vadības komandām gandrīz vai reālā laika režīmā ir pieejama informācija ne tikai par uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem, bet pat atsevišķu biznesa virzienu, pakalpojumu vai struktūrvienību rezultatīvajiem rādītājiem. Tas tiek darīts ar mērķi iespējami ātrāk ļaut saprast, vai uzņēmums attīstās, kā iecerēts, vai arī nepieciešams koriģēt kādus no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem.
Nereti lielo uzņēmumu finansistu komandas apkopo daudz vairāk informācijas, nekā to vadības komandas un citi darbinieki spēj analizēt, un daļa informācijas nemaz netiek izmantota.
Mazo uzņēmumu iespējas atpaliek
Lielāko daļu ekonomikas veido nelieli uzņēmumi, kuri nodarbina mazāk nekā 30 darbinieku. Visbiežāk visi šo uzņēmumu darbinieki ir tieši iesaistīti uzņēmuma produkcijas ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā. Reti kurš mazais uzņēmums nodarbina savu finansistu vai grāmatvedi, visbiežāk tiek slēgti līgumi par grāmatvedības ārpakalpojumu saņemšanu ar kādu no specializētajiem grāmatvedības uzņēmumiem.
Skaidrojumu sniegšana bankai par to, kādēļ tiek veikts maksājums sadarbības partnerim uz kādu no tā sauktajām augsta riska valstīm ir lieks laika un resursu patēriņš, it īpaši tad, ja šāds skaidrojums par vienu un to pašu sadarbības partneri jāsniedz atkārtoti jau kārtējo reizi. Neizpratni par to paudis ne viens vien uzņēmējs. Tomēr bankas uzsver – dažāda veida riski šādiem maksājumiem ir ļoti augsti un papildu pārbaudes nepieciešamas pašu uzņēmumu drošībai.
Finanses
09:00, 4. Apr. 2025
Nodrošināt stabilu un regulāru naudas plūsmu uzņēmumā nav nemaz tik vienkāršs uzdevums. Un nav svarīgi, vai tas ir tikko reģistrēts uzņēmums, vai tas ir uzņēmums ar pieredzi un stāžu. Visbiežāk uzņēmējs cenšas iztikt ar personīgajiem līdzekļiem, tos aizdodot uzņēmumam un cerot pēc laika saņemt atpakaļ. Kādus dokumentus noformēt un kā šādu aizdevumu norādīt grāmatvedībā?
Finanses
09:00, 2. Apr. 2025
2025.gadā Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) atkal ir iespēja iegūt Eiropas Savienības MVU fonda finansiālo atbalstu intelektuālā īpašuma priekšizpētei, reģistrācijai, kā arī konfliktu risināšanas stratēģijai.
Finanses
06:00, 19. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Vai individuālajam komersantam jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju, lai sociālajā tīklā “Facebook” ievietotu maksas reklāmu? Komersants nav PVN maksātājs un nekādus ar PVN apliekamus darījumus neveic.
Finanses
10:00, 28. Feb. 2025
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps nesen noteica 25% tarifu importam no Kanādas un Meksikas un 10% tarifu importam no Ķīnas. Vai arī Eiropas Savienībai draud tas pats?
Finanses
06:00, 24. Feb. 2025
Straumēšana, piemēram, videospēļu spēlēšanas tiešraižu pārraidīšana dažādās platformās, Latvijā kļūst aizvien populārāka. Par to brīvprātīgi, ziedojumu veidā skatītājs var pateikties straumētājam. Vai par šādiem ienākumiem ir jāmaksā nodoklis? Apskatām, kas par to teikts tiesu praksē!
Finanses
06:00, 20. Feb. 2025
Lasītājs jautā: 2025.gada 1.aprīlī stājas spēkā izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz, ka uzņēmumiem un iestādēm būs jāievieš bezskaidras naudas norēķini, ja to apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro. Uz kādām iestādēm/uzņēmumiem attiecas šī prasība? Piemēram, uzņēmumam ir trīs veikali, kas atrodas blakus. Katrs veikals reģistrēts kā atsevišķa struktūrvienība, katra atsevišķa veikala apgrozījums nesasniedz 50 000 eiro, bet visu kopā – sasniedz. Vai uz šādu uzņēmumu attiecas prasība ieviest bezskaidras naudas norēķinus?
Finanses
06:00, 19. Feb. 2025
Lasītājs jautā: Latvijā reģistrēts individuālais komersants (IK) iegādājas preces Shein.com un citos internetveikalos. Vai šādā gadījumā IK jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam? Kādas sekas var rasties, ja PVN nav piemērots?
Finanses
06:00, 12. Feb. 2025
Fiktīvie darījumi ir viens no izplatītākajiem riskiem nodokļu tiesību jomā, īpaši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) kontekstā. Šādu darījumu slazds ir nopietns drauds uzņēmējdarbībai, jo var radīt ne tikai finansiālas sekas, bet arī kaitēt uzņēmuma reputācijai. Rūpīga darījumu dokumentācija un partneru pārbaude ir galvenie elementi, kas palīdzēs aizsargāties no iespējamām nodokļu risku problēmām. Latvijas tiesu prakses gadījumi apliecinājuši, cik svarīga ir tieši dokumentu esība.
Finanses
09:00, 11. Feb. 2025
Lasītājs jautā: Vai atvasinātai publiskai personai, kas ir Kultūras ministrijas pārraudzībā, attiecīgi tiek daļēji finansēta no valsts budžeta, pienākas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumi darbinieku dāvanām?
Finanses
09:00, 22. Jan. 2025
Publiskajā vidē nereti parādās viedokļi, ka bankas un finanšu iestādes uzdod pārāk daudz jautājumu vai nepamatoti atsakās sniegt finanšu pakalpojumus saistībā ar paaugstinātiem naudas atmazgāšanas riskiem. Vai tā tik tiešām ir šī brīža ikdiena vai gadu gaitā iesakņojies mīts, kas vairs neatbilst patiesībai?
Finanses
06:00, 16. Jan. 2025
Lasītājs jautā: Vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību drīkst iegādāties kemperi saimnieciskās darbības vajadzībām? Ja drīkst, kādi nodokļi jāpiemēro? Sabiedrība kemperi plāno izmantot komandējuma vai darba braucienu vajadzībām, kā arī kolektīva saliedēšanās pasākumiem. Sabiedrība nenodarbojas ar kemperu nomas/īres pakalpojumu sniegšanu.
Pagājušajā rudenī uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nevis ekonomikas aktualitātes. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) 47.prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu un Augstāko tiesu, bet, sliktākajā gadījumā, varētu ietekmēt arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo tās ietekme uz ekonomiku nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu un spēju risināt problēmas, kā arī pielāgoties pārmaiņām.
Finanses
06:00, 8. Jan. 2025
Eiropas Centrālajai bankai turpinot procentu likmju samazināšanas ciklu, mazinās arī noguldījumu ienesīgums un aizņemšanās izmaksas. Tomēr noguldījumu procentu likmes joprojām pārsniedz inflāciju, kas ekonomiskās nenoteiktības apstākļos stimulē piesardzīgākos un taupīgākos – gan uzņēmējus, gan mājsaimniecības – naudu netērēt, bet palielināt uzkrājumus bankās.
Finanses
15:04, 2. Jan. 2025
Turpinot ekonomikā cirkulēt centrālo banku Covid-19 laikā piedrukātajiem triljoniem un atsākoties pārtikas cenu pieaugumam pasaulē, Eiropa vēl aizejošajā gadā piedzīvojusi inflācijas palielināšanos. Šis process nemet līkumu arī Latvijai un var turpināties arī nākamajā gadā, tomēr uzreiz jānorāda, ka potenciālie inflācijas rādītāji var svārstīties ļoti plašā amplitūdā.
Finanses
09:00, 23. Dec. 2024