Skaļus virsrakstus un akciju izpārdošanas vilni Amerikas Savienoto Valstu akciju tirgū izraisīja Ķīnas uzņēmuma “DeepSeek” panākumi mākslīgā intelekta izstrādē, kuru iznākums varētu būt iespējas ar mazākām izmaksām panākt labāku rezultātu nekā pasaules šīs jomas flagmanim “Nvidia”. Vai ir pamats runāt par akciju tirgu tendenču maiņu?

Lai veiksmīgi investētu, nepieciešamas ne tikai zināšanas, bet arī pieredze, kļūdas un vilšanās. Pēc šiem gadiem un neskaitāmām sarunām ar citiem investoriem ir izveidojušās vairākas atziņas, kas būtu jāņem vērā, investējot.

Lasītājs jautā: Vai atvasinātai publiskai personai, kas ir Kultūras ministrijas pārraudzībā, attiecīgi tiek daļēji finansēta no valsts budžeta, pienākas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumi darbinieku dāvanām?

Publiskajā vidē nereti parādās viedokļi, ka bankas un finanšu iestādes uzdod pārāk daudz jautājumu vai nepamatoti atsakās sniegt finanšu pakalpojumus saistībā ar paaugstinātiem naudas atmazgāšanas riskiem. Vai tā tik tiešām ir šī brīža ikdiena vai gadu gaitā iesakņojies mīts, kas vairs neatbilst patiesībai?

Lasītājs jautā: Vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību drīkst iegādāties kemperi saimnieciskās darbības vajadzībām? Ja drīkst, kādi nodokļi jāpiemēro? Sabiedrība kemperi plāno izmantot komandējuma vai darba braucienu vajadzībām, kā arī kolektīva saliedēšanās pasākumiem. Sabiedrība nenodarbojas ar kemperu nomas/īres pakalpojumu sniegšanu.

2024.gada decembrī cenas gada griezumā pieauga par 3,3%, bet salīdzinājumā ar novembri dzīves dārdzība bija par 0,2% augstāka. Gada inflācija ir strauji pieaugusi kopš augusta, kad tā bija tikai 0,7%. Galvenais iemesls bija nevis notikumi tieši pērnā gada pēdējos 4 mēnešos, bet gadu iepriekš. Pērn laikā no aprīļa līdz novembrim mēneša inflācija visu laiku bija mazāka nekā tā mēdz būt attiecīgajā laikā. 2023.gada otrā puse bija vēl daudz neparastāka – tad bija ilgstošs cenu kritums no mēneša uz mēnesi, veidojot “neizdevīgu” fonu pērnā, 2024.gada inflācijas aprēķiniem. Decembra stāsts jau ir sarežģītāks, jo tad mēneša inflācija jau bija gada nogalei salīdzinoši augsta, cenas pret novembri pieauga par 0,2%, kaut visbiežāk tās šajā laikā samazinās, vidēji par 0,1–0,2%.

Pagājušajā rudenī uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nevis ekonomikas aktualitātes. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) 47.prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu un Augstāko tiesu, bet, sliktākajā gadījumā, varētu ietekmēt arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo tās ietekme uz ekonomiku nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu un spēju risināt problēmas, kā arī pielāgoties pārmaiņām.

Lai arī uzņēmuma primārais uzdevums ir attīstīt savu pamatdarbību un paplašināties, tomēr noteiktā attīstības posmā var rasties lieki naudas līdzekļi, kurus uzņēmuma īpašnieks dažādu iemeslu dēļ nevēlas investēt savā uzņēmumā vai izmaksāt dividendēs. Šādos gadījumos var apsvērt iespēju daļu no brīvajiem finanšu līdzekļiem ieguldīt finanšu instrumentos, tādā veidā pasargājot tos no inflācijas riska, veidojot rezerves nākotnei, un varbūt arī nopelnīt.

Eiropas Centrālajai bankai turpinot procentu likmju samazināšanas ciklu, mazinās arī noguldījumu ienesīgums un aizņemšanās izmaksas. Tomēr noguldījumu procentu likmes joprojām pārsniedz inflāciju, kas ekonomiskās nenoteiktības apstākļos stimulē piesardzīgākos un taupīgākos – gan uzņēmējus, gan mājsaimniecības – naudu netērēt, bet palielināt uzkrājumus bankās.

Turpinot ekonomikā cirkulēt centrālo banku Covid-19 laikā piedrukātajiem triljoniem un atsākoties pārtikas cenu pieaugumam pasaulē, Eiropa vēl aizejošajā gadā piedzīvojusi inflācijas palielināšanos. Šis process nemet līkumu arī Latvijai un var turpināties arī nākamajā gadā, tomēr uzreiz jānorāda, ka potenciālie inflācijas rādītāji var svārstīties ļoti plašā amplitūdā.

2024.gada 12.decembrī Eiropas Centrālās banka (ECB) pieņēma lēmumu par kārtējo procentu likmju samazinājumu. ECB noguldījumu likme tika samazināta par vēl 0,25 procenta punktiem un atkāpsies uz 3%. Vēl jūnija sākumā tā bija 4%. Līdzīgs samazinājums ir vērojams arī kredītņēmējiem piemērotajās Euribor likmēs.

Lai arī jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa iespējamā ekonomiskā politika rada plašas diskusijas, Amerikas Savienoto Valstu nacionālās valūtas – dolāra – kurss pret citām valūtām, piemēram, eiro, britu mārciņu un Japānas jenu, ir piedzīvojis kāpumu. Pastāv atsevišķi faktori, kas vēsta, ka šī tendence varētu turpināties.

Latvijas ekonomika lielā mērā balstās uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šādiem uzņēmumiem finansējuma piesaiste ir stratēģisks lēmums, lai veicinātu uzņēmuma attīstību vai “noturētos virs ūdens”. Tomēr tas ir atbildīgs solis, kas prasa rūpīgu sagatavošanos un pirmsizpēti. Kad un kādos apstākļos maziem un vidējiem uzņēmumiem var palīdzēt aizdevums? Kas jāņem vērā, piesakoties kredītam?

Preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji izmanto dažādus rīkus un metodes, lai noturētu esošos un piesaistītu jaunus klientus. Tomēr visos gadījumos uzņēmumam rodas izdevumi šo aktivitāšu nodrošināšanai, līdz ar to aktuāls ir jautājums – vai, organizējot šīs aktivitātes, ir jāmaksā kāds nodoklis.

Lai arī uz pēdējās desmitgades fona procentu likmes joprojām saglabājas augstas un aizvien pieaug ģeopolitiskā spriedze, globālā tautsaimniecība pamazām sāk atdzīvoties no iepriekšējo gadu paguruma. Agri vai vēlu tas atspoguļosies arī Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājos.