Lasītājs jautā: Ārpakalpojuma grāmatvedis, aizpildot klienta izpētes lapas, uzņēmumam pieprasa informāciju par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) īpašniekiem, kuri neatbilst “patiesā labuma guvēja” statusam (pieder 5% kapitāldaļu, nav izšķirošas ietekmes uzņēmumā). Vai un kādos gadījumos šādus datus drīkst pieprasīt? Vai šādi dati uzņēmumam būtu jādod, ja tos lūdz grāmatvedis? Kādas sekas var būt, ja uzņēmums šādus datus nesniedz, norādot, ka nav pamata tos pieprasīt? Vai arī – ja grāmatvedis uzskata, ka informācija ir nepieciešama par kādu personu, viņš var vaicāt jebko un uzņēmējam jāsniedz šī informācija?

Spriedze, kas radusies pēc jaunā konflikta eskalācijas Tuvajos Austrumos, radīja samērā pamanāmus uztraukumus arī pasaules finanšu tirgos, tomēr tie ir aprimuši, kā rezultātā norises biržā pamazām atgriežas pie iepriekšējām tendencēm.

Finanšu monitorings nav tikai lielo uzņēmumu privilēģija, arī nelielo uzņēmumu vadītāji, neskatoties uz ierobežotiem resursiem, var iegūt būtisku tālāku lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Viens no efektīvākajiem paņēmieniem ir par finanšu monitoringa “centrālo objektu” padarīt uzņēmuma naudas plūsmas plānošanu un analīzi, jo tas ļauj novērst iespējamās problēmas, nevis cīnīties ar to sekām.

Lasītājs jautā: Mans mazais uzņēmums ir saņēmis piedāvājumu piedalīties Ziemassvētku un Jaunā gada tirdziņos, bet man ir dilemma – vai nepieciešams kases aparāts? Produktu klāstā ir pašu ražotas un iepirktas preces (gan tādas, kuras tiek uzlabotas un pārdotas, gan tādas, kuras tiek vienkārši pārdotas). Tirdziņi šobrīd paredzēti trīs (kopumā sešas dienas). Vai dienu skaitā, ko pavadu tirdziņos, jāievēro kāds regulējums? Vai nepieciešams kases aparāts? Varbūt der tikai kvīts? Kādas atskaites man būs jāiesniedz? Kādi likumi, normatīvie akti šo regulē?

2023.gada 29.jūnijā stājās spēkā regula 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem, kas attiecas uz visiem kriptoaktīvu veidiem, kas nav iekļauti kādā no tiesību aktiem un regulē finanšu pakalpojumus. To plānots piemērot no 2024.gada, savā publikācijā žurnālā "iTiesības" norāda juriste Maira Pužule. Apskatām regulas tvērumu, kā arī tās ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) licencētām kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvajiem ieguldījumu fondiem un e-naudas iestādēm, kas vēlas sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus.

Pēdējā laika realitāte, kad aizņemšanās kļūst aizvien dārgāka, nav attiecināma tikai uz aizdevumiem bankās, bet uz plašāku ar finansējuma saņemšanu saistītu instrumentu loku, ietverot arī valsts un korporatīvā sektora aizņēmumu vērtspapīrus, tajā skaitā ilgtermiņa obligācijas.

Lasītājs jautā: Persona sniedz friziera pakalpojumus, tāpēc reģistrē saimniecisko darbību, kļūstot par saimnieciskās darbības veicēju. Grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā. Šai personai pieder dzīvoklis, kuru tā vēlas izīrēt citai fiziskai personai. Vai attiecībā uz dzīvokļa izīrēšanu drīkst reģistrēt paziņoto saimniecisko darbību, lai tiktu piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 10% tieši dzīvokļa īrei? Tur izdevumi būs nebūtiski lieli un tā nav pamatnodarbošanās. Friziera pakalpojumi šajā dzīvoklī netiek sniegti.

Kas ir cenu starpības līgumi? Kam un kādos gadījumos tie ir piemēroti? Kas jāzina, slēdzot cenu starpības līgumu un ar kādiem riskiem jārēķinās?

Lasītājs jautā: Vai tas no juridiskās puses ir taisnīgi, ja akcijas cena (tātad – atlaide konkrētas produktam) tiek piedāvāta tikai daļai klientu, nevis visiem? Piemēram, noteikts periods, kad jaunais klients (kurš vēl nelieto piedāvāto pakalpojumu) var iegādāties produktu vai pakalpojumu par zemāku cenu, nekā tiek piedāvāta “vecajam” klientam. Vai “vecajam” klientam ir tiesības pieprasīt šādu pašu cenu?

Lasītājs jautā: Darbinieks ir pazaudējis čeku par degvielas uzpildi. Viņš uzraksta attiecīgu paskaidrojumu par situāciju, kā pazuda čeks (izmazgāja kopā ar džinsiem, vairs nav izlasāms), un lūdz atmaksāt viņam naudu, kas attiecas uz uzņēmuma saimniecisko darbību. Vai grāmatvedībā uz šāda paskaidrojuma/iesnieguma pamata drīkst sagatavot iekšējo dokumentu – izziņu –, kuru izmanto par pamatu grāmatojumam?

Tā kā personas aizvien biežāk izvēlas strādāt attālināti, dodoties uz citām valstīm, nevis savā pilsonības/nodarbinātības valstī, attālinātais darbs ir ieguvis ļoti lielu nozīmi darba tirgū.

Veicot uzņēmējdarbību, katra uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu un veicināt izaugsmi un attīstību. Nereti šo mērķu piepildīšanā lielākie klupšanas akmeņi ir debitoru parādi un negodprātīgi sadarbības partneri, kuri kavē maksājumus vai apzināti nepilda ar līgumu noslēgtās saistības. Kādas darbības var veikt uzņēmums, lai veicinātu saistību izpildi? Kādas sankcijas uzņēmums likumīgi drīkst piemērot parādniekam?

Lasītājs jautā: Uzņēmums maksā nodokļus kā pašnodarbinātais (uzņēmējdarbības forma ir individuālais komersants (IK)). Preces ir grāmatas, dažādas apdrukātas lietas, kā arī pašu ražotas kancelejas preces. Tika reģistrētas struktūrvienības – mājaslapa, Facebook.com un Instagram.com lapa, bet tirdzniecība internetā notiek tikai Latvijā (uz ārvalstīm preces netiek sūtītas). Vai personai jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā? Kas jāņem vērā, reģistrējoties un kārtojot grāmatvedību, ja tomēr nākas reģistrēties?

Finanšu piramīda ir organizēta struktūra, kas finansē savas saistības pret ieguldītājiem ar ieņēmumiem no jaunemitētām saistībām, maldinot ieguldītājus par finansējuma avotu un visbiežāk neveicot nekādu reālu ienākumus nesošu komercdarbību (izņemot nepārtrauktu jaunu līdzekļu piesaisti). Vienkāršākā valodā izsakoties, vēlāko ieguldītāju iemaksātā nauda tiek izmantota, lai izmaksātu mākslīgi realizētu peļņu sākotnējiem ieguldītājiem. Kā piramīdas darbojas? Šādas shēmas darbības galvenais mērķis ir jaunu dalībnieku piesaiste. Finanšu piramīdas zenītā sākotnējie ieguldītāji jeb ieguldītāji piramīdas augšdaļā parasti gūst vislielāko peļņu, kas sekojoši kļūst par magnētu jaunu ieguldītāju piesaistei. Nepārtraukti pievienojoties jauniem dalībniekiem, naudas pieplūdums strauji izplatās pa piramīdas līmeņiem. No jaunpienācējiem plūsma nonāk pie tiem, kas atrodas piramīdas hierarhijas augšgalā. Tomēr apakšējā līmenī esošie dalībnieki bieži zaudē, ja nespēj piesaistīt jaunus ieguldītājus.

Jautā lasītājs: Fiziskai personai, kura veic komercdarbību, visa komercdarbība notiek interneta mājaslapā. Šī fiziskā persona pārdod preces, kuras iegādājas no citas valsts. Preces neieceļo Latvijā, bet gan uzreiz no iepirkšanas vietas tiek piegādātas klientam. Vai tādā gadījumā ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN)? No kādas summas tas ir jāaprēķina?