Pēdējā laika realitāte, kad aizņemšanās kļūst aizvien dārgāka, nav attiecināma tikai uz aizdevumiem bankās, bet uz plašāku ar finansējuma saņemšanu saistītu instrumentu loku, ietverot arī valsts un korporatīvā sektora aizņēmumu vērtspapīrus, tajā skaitā ilgtermiņa obligācijas.

Lasītājs jautā: Persona sniedz friziera pakalpojumus, tāpēc reģistrē saimniecisko darbību, kļūstot par saimnieciskās darbības veicēju. Grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā. Šai personai pieder dzīvoklis, kuru tā vēlas izīrēt citai fiziskai personai. Vai attiecībā uz dzīvokļa izīrēšanu drīkst reģistrēt paziņoto saimniecisko darbību, lai tiktu piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 10% tieši dzīvokļa īrei? Tur izdevumi būs nebūtiski lieli un tā nav pamatnodarbošanās. Friziera pakalpojumi šajā dzīvoklī netiek sniegti.

Kas ir cenu starpības līgumi? Kam un kādos gadījumos tie ir piemēroti? Kas jāzina, slēdzot cenu starpības līgumu un ar kādiem riskiem jārēķinās?

Lasītājs jautā: Vai tas no juridiskās puses ir taisnīgi, ja akcijas cena (tātad – atlaide konkrētas produktam) tiek piedāvāta tikai daļai klientu, nevis visiem? Piemēram, noteikts periods, kad jaunais klients (kurš vēl nelieto piedāvāto pakalpojumu) var iegādāties produktu vai pakalpojumu par zemāku cenu, nekā tiek piedāvāta “vecajam” klientam. Vai “vecajam” klientam ir tiesības pieprasīt šādu pašu cenu?

Lasītājs jautā: Darbinieks ir pazaudējis čeku par degvielas uzpildi. Viņš uzraksta attiecīgu paskaidrojumu par situāciju, kā pazuda čeks (izmazgāja kopā ar džinsiem, vairs nav izlasāms), un lūdz atmaksāt viņam naudu, kas attiecas uz uzņēmuma saimniecisko darbību. Vai grāmatvedībā uz šāda paskaidrojuma/iesnieguma pamata drīkst sagatavot iekšējo dokumentu – izziņu –, kuru izmanto par pamatu grāmatojumam?

Tā kā personas aizvien biežāk izvēlas strādāt attālināti, dodoties uz citām valstīm, nevis savā pilsonības/nodarbinātības valstī, attālinātais darbs ir ieguvis ļoti lielu nozīmi darba tirgū.

Veicot uzņēmējdarbību, katra uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu un veicināt izaugsmi un attīstību. Nereti šo mērķu piepildīšanā lielākie klupšanas akmeņi ir debitoru parādi un negodprātīgi sadarbības partneri, kuri kavē maksājumus vai apzināti nepilda ar līgumu noslēgtās saistības. Kādas darbības var veikt uzņēmums, lai veicinātu saistību izpildi? Kādas sankcijas uzņēmums likumīgi drīkst piemērot parādniekam?

Lasītājs jautā: Uzņēmums maksā nodokļus kā pašnodarbinātais (uzņēmējdarbības forma ir individuālais komersants (IK)). Preces ir grāmatas, dažādas apdrukātas lietas, kā arī pašu ražotas kancelejas preces. Tika reģistrētas struktūrvienības – mājaslapa, Facebook.com un Instagram.com lapa, bet tirdzniecība internetā notiek tikai Latvijā (uz ārvalstīm preces netiek sūtītas). Vai personai jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā? Kas jāņem vērā, reģistrējoties un kārtojot grāmatvedību, ja tomēr nākas reģistrēties?

Finanšu piramīda ir organizēta struktūra, kas finansē savas saistības pret ieguldītājiem ar ieņēmumiem no jaunemitētām saistībām, maldinot ieguldītājus par finansējuma avotu un visbiežāk neveicot nekādu reālu ienākumus nesošu komercdarbību (izņemot nepārtrauktu jaunu līdzekļu piesaisti). Vienkāršākā valodā izsakoties, vēlāko ieguldītāju iemaksātā nauda tiek izmantota, lai izmaksātu mākslīgi realizētu peļņu sākotnējiem ieguldītājiem. Kā piramīdas darbojas? Šādas shēmas darbības galvenais mērķis ir jaunu dalībnieku piesaiste. Finanšu piramīdas zenītā sākotnējie ieguldītāji jeb ieguldītāji piramīdas augšdaļā parasti gūst vislielāko peļņu, kas sekojoši kļūst par magnētu jaunu ieguldītāju piesaistei. Nepārtraukti pievienojoties jauniem dalībniekiem, naudas pieplūdums strauji izplatās pa piramīdas līmeņiem. No jaunpienācējiem plūsma nonāk pie tiem, kas atrodas piramīdas hierarhijas augšgalā. Tomēr apakšējā līmenī esošie dalībnieki bieži zaudē, ja nespēj piesaistīt jaunus ieguldītājus.

Jautā lasītājs: Fiziskai personai, kura veic komercdarbību, visa komercdarbība notiek interneta mājaslapā. Šī fiziskā persona pārdod preces, kuras iegādājas no citas valsts. Preces neieceļo Latvijā, bet gan uzreiz no iepirkšanas vietas tiek piegādātas klientam. Vai tādā gadījumā ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN)? No kādas summas tas ir jāaprēķina?

Eiropas Centrālās bankas (ECB) 14.septembrī paziņotais lēmums par galvenās refinansēšanas procentu likmes pieaugumu līdz 4,5%, bet likmes “uz nakti” kāpumu līdz 4%, nozīmē tālo aizdevumu sadārdzināšanos. Vienlaikus potenciāli ieguvēji kļūst arī noguldītāji, kuriem par savu uzkrājumu nodošanu glabāšanā komercbankas maksās vairāk nekā iepriekš.

2023.gada 15.jūlijā stājies spēkā Vērtspapīrošanas likums. Kā Latvijā veicas ar vērtspapīrošanu? Kādus kredītus var vērtspapīrot un ar kādiem riskiem jārēķinās?

Ieguldīšana ir viens no izplatītākajiem veidiem, kā likt savai naudai strādāt. Laikā, kad inflācija arvien vēl ir augsta, ieguldīšana palīdz saglabāt vai pat palielināt naudas vērtību. Lai gan investīciju uzsākšana nav sarežģīta, līdzekļu ieguldīšana akcijās tomēr prasa zināmu sagatavošanos un izpēti.

Būt uzņēmējam nenozīmē tikai pārdot preci vai sniegt pakalpojumu un vadīt biznesu, tas nozīmē arī būt uzņēmuma pamatam, kurš zina un pārzina mazliet no visa, proti, jāzina, kas notiek uzņēmuma grāmatvedībā, lietvedībā un attīstības nodaļā, kā norit uzņēmuma nodaļu darbība.

Neraugoties uz to, ka Baltijas valstu ekonomiskais fons jau ilgāku laiku nav sevišķi pārliecinošs, vietējie akciju tirgi investoriem šogad sagādājuši visai labas iespējas nopelnīt. Tiesa pagaidām ir grūti izteikt viedokli, vai šī gada atlikušajos mēnešos ieguldītājiem izdosies saglabāt savu pozitīvismu.