Komerclikumā (KL) ir sagatavoti grozījumi, kas kapitālsabiedrību dalībniekiem paredz alternatīvu iespēju līdz šim spēkā esošajai dividenžu sadales kārtībai. Izskatām, kādas izmaiņas ir plānotas!
Viena no kapitālsabiedrības dalībnieka būtiskākajām interesēm ir tiesības uz dividenžu saņemšanu. Dividenžu sadales mehānisms nosaka, kā sabiedrības dalībnieki savā starpā sadala peļņu, un peļņas gūšana ir galvenais sabiedrības saimnieciskās darbības mērķis. Ņemot vērā, ka, mūsdienu uzņēmējdarbības veidiem attīstoties, radās arī nepieciešamība pēc atbilstošiem normatīvā regulējuma risinājumiem.
Līdz šim spēkā esošajā KL redakcijā bija noteikts, ka dividendes dalībniekam izmaksā proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai jeb ievērojot tā saucamo proporcionalitātes principu. Vienlaikus KL ļauj sabiedrības statūtos noteikt daļu un akciju kategorijas, kurās var tikt nostiprinātas dažādas tiesības uz dividendes saņemšanu (KL 186.1 un 227.pants). Tādējādi praksē izveidojusies neviennozīmīga situācija par jautājumu, vai proporcionāla dividenžu sadale ir vienīgais peļņas sadales veids vai tomēr ir pieļaujamas atkāpes no tās un kapitālsabiedrības dalībniekiem ir tiesības vienoties par alternatīvu dividenžu sadales kārtību sabiedrības statūtos.
Ko paredz jaunie grozījumi?
Grozījumu apjoms ir pavisam neliels – KL 161.panta 2.daļas spēkā esošā redakcija, ka dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai, papildināta ar vārdiem ja statūtos nav paredzēta citāda dividenžu sadales kārtība. Tādējādi grozījumi kapitālsabiedrību (sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrību (AS)) dalībniekiem piedāvā alternatīvu pašiem izvēlēties peļņas sadales kārtību, to nosakot sabiedrības statūtos. Šāda kārtība jau konstatējama praksē, kad sabiedrību dalībnieki labprātāk dividenžu sadales sistēmai izvēlas citus risinājumus, ne vien izmantojot KL paredzēto proporcionalitātes principu, un jaunie grozījumi tādējādi nostiprina praksē jau ierasto alternatīvo dividenžu sadales kārtību, to skaidri nosakot arī KL 161.panta 2.daļā.
_______________________________________________________________________
Grozījumi kapitālsabiedrību dalībniekiem piedāvā alternatīvu pašiem izvēlēties peļņas sadales kārtību, to nosakot sabiedrības statūtos
_______________________________________________________________________
Grozījumos piedāvātais alternatīvais risinājums dividenžu sadales kārtībai ir aktuāls, piemēram, tādām sabiedrībām, kuru dalībnieki sabiedrības darbībā ieguldījuši salīdzinoši vairāk nemantisko resursu (piemēram, intelektuālo īpašumu), taču atbilstoši tiem piederošo daļu skaitam saņem nelielu peļņu no dividendēm. Piemēram, ja vienam no sabiedrības dalībniekiem pieder sabiedrības daļas, kas uzskatāmas par nelielām proporcionāli citu dalībnieku daļu skaitam, taču šis dalībnieks sabiedrības attīstībā ieguldījis vairāk laika, zināšanu (know-how), kā arī citu nemantisko resursu, sabiedrības dalībniekiem ir iespēja vienoties, ka peļņas sadale nosakāma atbilstoši citiem kritērijiem, ne vien pašreiz spēkā esošajam proporcionalitātes principam.
Svarīgi gan piebilst, ka alternatīvu dividenžu sadales kārtību sabiedrības dalībnieki var noteikt, tikai kopīgi vienojoties, veicot grozījumus statūtos vai dalībnieku līgumā. Tādējādi grozījumi neatrisinātu tās situācijas, kad sabiedrības dalībnieki nespēj kopīgi vienoties par sabiedrības peļņas sadali vai dalībnieku starpā ir neviennozīmīgi uzskati par dividenžu saņemšanu.
Ieviešanas kārtība
Jaundibināmām sabiedrībām dividenžu sadales kārtība nosakāma sabiedrības dibināšanas brīdī, Uzņēmumu reģistrā iesniedzot jaunās sabiedrības statūtus, savukārt pastāvošām kapitālsabiedrībām ir iespējams veikt grozījumus spēkā esošajos statūtos.
SIA statūtu grozījumus veic dalībnieku sapulce, kurā par tiem nobalso ne mazāk par divām trešdaļām sapulcē pārstāvēto balsu. Savukārt, ja sabiedrībai ir vairākas daļu kategorijas, lēmums par statūtu grozījumiem, kas paredz mainīt, ierobežot vai atcelt attiecīgai daļu kategorijai noteiktās tiesības, ir pieņemts, ja tam piekrīt visi attiecīgās kategorijas daļu turētāji, ja vien statūtos nav noteikts citādi.
AS grozījumi statūtos veicami akcionāru sapulcē, ja par tiem nodotas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsīm, ja vien statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. Savukārt, ja AS ir vairākas akciju kategorijas, lēmums jautājumā, kas skar attiecīgās akciju kategorijas akcionāru tiesības, ir pieņemts, ja par to nobalso vairākums katras attiecīgās akciju kategorijas akcionāru (vai ar statūtos noteikto balsu vairākumu no klātesošajiem akcionāriem katrā šādu akcionāru grupā).
