Pieaugot maksājumu kavējumu tendencei komercdarbībā, aizvien biežāk tiek jautāts – kā pasargāt uzņēmumu no ļaunprātīgiem nemaksātājiem, kas labprātīgi neveic savu saistību izpildi? Ko izvēlēties strīda risināšanai – šķīrējtiesu vai kādu citu Latvijas Republikas tiesu?

Šķīrējtiesa

Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām, un tā nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa.

Priekšrocības, iekļaujot savos līgumos šķīrējtiesu kā strīdu izšķiršanas mehānismu:

• pusēm tiek dota iespēja vienoties par procesa norisi, vietu, valodu un pat piemērojamām tiesību normām;
• šķīrējtiesas spriedums stājas spēkā uzreiz, un to nav iespējams pārsūdzēt, jo lieta tiek skatīta tikai vienā instancē;
• procesa konfidencialitāte. Salīdzinot ar valsts tiesu, šķīrējtiesas procesi vienmēr ir slēgti, informācija netiek publicēta tiesu informatīvajā sistēmā, kā arī netiek izpausta neiesaistītām personām;
• procesa ilgums. Salīdzinot ar valsts tiesu, kur pirmā tiesas sēde parasti tiek nozīmēta trīs līdz sešu mēnešu laikā kopš lietas iesniegšanas, šķīrējtiesā vidēji no lietas iesniegšanas līdz sprieduma saņemšanai paiet divi vai trīs mēneši;
• puses var vienoties par to, kā strīds tiks izskatīts, bet visam jābūt precīzi formulētam šķīrējtiesas klauzulā. Nepieciešams norādīt konkrētu šķīrējtiesu, cik tiesnešu sastāvā tiks skatīta lieta, kā arī kāda veida procesā (mutvārdu vai rakstveida) lieta tiks skatīta;
• procesa izmaksas. Katra šķīrējtiesa savā reglamentā paredz arī procesa izdevumus, šķīrējtiesnešu honorāru apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšanas kārtību. Šos izdevumus ir iespējams piedzīt no otras puses.

Atsevišķos likumā noteiktos gadījumos strīdu izskatīšana šķīrējtiesā nav paredzēta, bet šie ierobežojumi lielākoties nav attiecināmi uz uzņēmējdarbību.

Latvijā šobrīd darbojas 68 pastāvīgas šķīrējtiesas (ar šo sarakstu var iepazīties šķīrējtiesu reģistrā), un tiesvedības izmaksas tajās var būtiski atšķirties, tāpēc pirms konkrētas šķīrējtiesas izvēles nepieciešams rūpīgi iepazīties ar aptuvenajām izmaksām.

Un vēl – pēc Šķīrējtiesu likuma pieņemšanas liels skaits (vairāk nekā 70%) Latvijas šķīrējtiesu ir pārtraukušas darbību, jo nespēja izpildīt visus noteiktos standartus. Tāpēc jāpievērš uzmanība līgumā norādītajai šķīrējtiesai, vai tā nav likvidēta.

Tālāk minētais piemērs vairāk attiecas uz gadījumiem, kad uzņēmējs izvēlas nevis izstrādāt līgumu konkrētai situācijai, bet gan paņemt līguma paraugu internetā – tajā var būt vairākas nepilnības, un viena no visbiežāk sastopamajām ir neeksistējoša šķīrējtiesa vai tāda, kuras izmaksas ir nesamērīgi augstas salīdzinājumā ar prasījuma summu.

Piemērs

Starp Latvijas uzņēmumiem A un B ir noslēgts aizdevuma līgums, kur aizdevuma summa ir 700 EUR.

Tā kā aizdevums laikā nav atdots un parādnieks labprātīgi neveic parāda apmaksu, uzņēmums A ir izlēmis celt prasību tiesā.

Līgumā ir ietverta konkrēta šķīrējtiesa kā vienīgais strīdu risināšanas mehānisms.

Konkrētās šķīrējtiesas minimālās izmaksas, neņemot vērā prasījuma summu vai šķīrējtiesnešu skaitu, ir no 2000 EUR, kas krietni vien pārsniedz prasījuma summu.

Tā kā līgumā nav alternatīvas iespējas celt prasību valsts tiesā, tad ieguldījums no uzņēmuma A parāda atgūšanai būs ievērojami lielāks un, ja no uzņēmuma B nebūs iespējams piedzīt naudas līdzekļus, 700 EUR vietā klients būs pazaudējis aptuveni 3000 EUR.

Šādu piemēru praksē ir daudz, tādēļ nepieciešama pastiprināta uzmanība, slēdzot līgumu.