Ikviens labs darba devējs vēlas, lai viņa darbinieki justos novērtēti, jo zina, ka tam būs tieša ietekme uz darba rezultātu. Vairot darbinieku labsajūtu var dažādos veidos, un viens no instrumentiem ir konkurētspējīgs atalgojums.

Domājams, nevienam nav noslēpums, ka mūsdienās novērojams darbaspēka deficīts. Tādēļ, lai piesaistītu un noturētu darbiniekus, darba devēji dara visu iespējamo un neiespējamo, meklējot veidus, kā nodrošināt cilvēku fizisko un emocionālo labsajūtu darba vietā, t.i., cenšoties padarīt viņus laimīgākus. Tomēr stress, neveselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums mūsdienās neapdraud darbinieku labsajūtu tik ļoti, kā to dara vientulība, kas gluži kā epidēmija pārņem visu pasauli, tostarp Latviju, nopietni apdraudot ne vien cilvēku labsajūtu, bet arī dzīvību.

Lai gan atalgojumam ir ļoti nozīmīga loma darbinieku motivēšanā, cilvēks nav robots – viņš nevar strādāt ar 100% atdevi astoņas stundas pēc kārtas. Neskaitāmi pētījumi apliecina, ka darbinieku produktivitāte un efektivitāte ir tieši saistīta ar viņu labsajūtu, ko primāri ietekmē darba vide. Kam pievērst uzmanību, plānojot biroja modernizāciju, lai noturētu esošos talantus un piesaistītu jaunus?

Esmu no tiem, kuri nepiekrīt, ka prēmijas noteikti vajadzīgas. Jo vairāk maksā, jo vairāk strādā – tas faktiski ir vienas paaudzes radīts mīts. Daudzu gadu laikā visā pasaulē uzkrātā pieredze personālvadības jomā liecina par pretējo: cilvēki drīzāk vēlas saņemt stabilu atalgojumu, nekā pelnīt vairāk. Protams, neviens neatteiksies no papildu ienākumiem, tomēr modernās motivācijas sistēmas pamatojas uz paveicamo darbu pēc būtības, nevis naudu, ko par to saņemam.