Darba interviju veidi var būt dažādi, sākot ar klasiskajiem paņēmieniem un beidzot ar netipiskām intervijām, kas ļauj saskatīt un saklausīt patieso informāciju, novērot uzvedību un emocijas, efektīvi pārbaudot kandidātu. Ar ieteikumiem un piemēriem par stresa interviju vadīšanu un kandidāta valodas analīzi dalās Oksana Komašilo, SIA “Baltic Bridge HR” valdes locekle, projektu vadītāja un psiholoģe.
Mutvārdu valodas satura analīze
Efektīvas intervijas balstās zinātniski pamatotās personības izpētes metodēs. It īpaši ieteicams pievērst uzmanību metodēm, kas ļauj līdz minimumam samazināt kandidāta apzināti vai neapzināti radīto informācijas izkropļojumu. Piemēram, satura analīzes metode, ko izstrādāja amerikāņu sociologi Harolds Lasvels un Bernards Berelsons. Satura analīzi aizņēmās un veiksmīgi pielāgoja vairākās zinātnēs, tostarp psiholoģijā, kas ir ļoti svarīga interviju laikā.
Satura analīzes metode jeb mutvārdu valodas analīze paredz, ka vispirms jānovērtē, cik runīgs ir kandidāts, proti, cik daudz vārdu kandidātam ir nepieciešami, lai izteiktos, sniegtu atbildi uz vienkāršu jautājumu. Šādam mērķim var izmantot skalu, lai aptuveni novērtētu kandidāta mutiskās runas rādītājus, stāsta O. Komašilo.
Šādas skalas piemērs var būt piecu punktu diferenciācija:
- 5 – ļoti spēcīgs (pārsteidzoši);
- 4 – drīzāk spēcīgs nekā vājš;
- 3 – vidējs;
- 2 – diezgan vājš nekā spēcīgs;
- 1 – ļoti vājš (praktiski nav).
Tālāk jānosaka aptuvenie parametri vārdu skaitam. Parasti, lai skaidri un konkrēti nodotu informāciju citam cilvēkam, ir nepieciešami aptuveni 30 vārdi vidējā tempā, tātad pēc skalas rādītāja tas būtu trīs. Pieredzējuši komunikatori intuitīvi aptver šo rādītāju un vienmēr reģistrē tā izmaiņas komunikācijas procesā: ja vārdu ir ļoti daudz, tad tiek atzīmēts pieci, bet, ja atbilde ir ļoti īsa, tad – viens. Situācijās, kad tiek veidots nepatiess apgalvojums, parasti tiek uzlabota runas semantiskā struktūra. Vienkārši sakot, veidojot nepatiesu runas ziņojumu, kandidātam būs vajadzīgs vairāk vārdu, lai nodotu informāciju, nekā patiesa apgalvojuma gadījumā. Praksē tas izpaužas kā nepamatotu aprakstošu vai skaidrojošu detaļu parādīšanās kandidāta stāstījumā. Jāpiebilst gan, ka līdzīgs efekts rodas, kad cilvēks sāk uztraukties, tāpēc vārdu skaits arī var būt lielāks, līdz ar to ne vienmēr pārlieks runīgums norāda uz nepatiesas informācijas sniegšanu jeb melošanu.
Dažkārt vārdu skaits nav atkarīgs ne no stresa, ne no meliem, bet vienkārši kandidāts vai nu nav ieinteresēts, vai nezina apspriežamo tematu, vai arī grib to apiet. Kandidātam var būt vēlme psiholoģiski norobežoties no diskusijas par kaut ko nepatīkamu vai, viņaprāt, neatbilstošu tematu. Protams, intervijas laikā ir svarīgi rūpīgi noskaidrot tēmas, pie kurām parādās šāds efekts.
Lingvistiskā runas analīze
Intervētājam svarīgi pievērst uzmanību ne tikai kandidāta saturiskajam stāstījumam (pieredzei, biogrāfijai, atbildēm uz jautājumiem u. c.) un uzvedībai, bet arī valodai. Tāpēc intervijās ir būtiski analizēt intervējamā teikto un pievērst uzmanību konkrētiem vārdiem, to lietošanas biežumam un nokrāsai – cik pozitīvs vai negatīvs ir lietotais vārds.
Ja uz vārdu skatās kā uz konkrētu simbolu, intervējot jāpiedomā, ka ikvienu vārdu veido divas daļas – nosaucošā un vērtējošā jeb nozīmes. Tātad katru vārdu var novērtēt kā pozitīvu, negatīvu vai neitrālu. Parasti sarunas procesā cilvēkam ir daudz lielāka kontrole pār nosaucošo daļu un mazāka – pār vērtējošo. Tas dod iespēju saprast, kā tieši kandidāts novērtē notiekošo.
Piemērs
Kandidāta stāstījumā vārdus ar pozitīvo nokrāsu atzīmē ar “+”, bet negatīvo ar “-”, neitrālos vārdus neatzīmē.
Pēc pamatizglītības esmu skolotājs un vairākus gadus strādāju savā specialitātē. Diemžēl (-), ņemot vērā materiālo faktoru, bija nepieciešams (-) mainīt profesiju. Taču man izdevās (+) atrast atbilstošu profesiju, kas bija ne pārāk tālu no manas iepriekšējās specialitātes, un mana turpmākā karjera (+), strādājot par biznesa kouču, lielā mērā līdzinās skolotāja profesijai, bet tajā pašā laikā dod vairāk iespēju (+) radošumam (+). Man bija iespēja (+) izmantot savas mācību metodes un izstrādāt savus treniņus.
Stresa intervija
Negaidīta, skarba vai atklāti rupja intervētāja uzvedība, kas tiek lietota stresa intervijas laikā, ļauj ātri pārbaudīt ne tikai kandidāta stresa toleranci, bet arī viņa elastību un spēju pielāgoties nestandarta situācijām. Mūsdienās šo metodi izmanto, lai atrastu kandidātus vadošiem amatiem, pārdošanas vadītājiem, servisa darbiniekiem, stāsta Oksana Komašilo.
