Daudzi ekonomisti pasaulē šobrīd strīdas par pandēmijas ietekmi un turpmāk izrietošajām problēmu prognozēm – vieni saka, ka ir novērojama mērena inflācija, bet citi uzsver, ka šogad ir vērojama vislielākā inflācija 13 gadu laikā. Kam ticēt? Atbilde ir pavisam vienkārša – dažādās preču un pakalpojumu sfērās situācija ir atšķirīga, problēmas – citādas. Likumsakarīgi, ka par šo tēmu daudz raksta gan ārvalstu, gan mūsu valsts vietējie mediji.
Cenu pieaugums
Cenu pieaugums jau ir vērojams transporta, restorānu un viesnīcu pakalpojumu nozarēs, un augustā it īpaši pamanāmi pieaugušas arī pārtikas produktu cenas. Paaugstinājušās cenas arī citiem produktiem, piemēram, kompaktdiskiem, videospēlēm, lietotām automašīnām, kas skaidrojams ar darba spēka trūkumu.
2020. gadā daudzviet pasaulē īpaši darbojās atbalsta shēma, akciju veidā aicinot cilvēkus ieturēt maltīti ārpus mājas, lai palīdzētu restorānu nozarei. Rezultātā restorānu cenas bija mākslīgi zemas, tāpēc patlaban tās būs daudz augstākas, pat ja ne vēsturiski visaugstākās, kādas jebkad bijušas. Tomēr arī personāla un piegādes problēmas viesmīlības nozarē ir paaugstinājušas cenas, savukārt benzīna izmaksas ir visaugstākās kopš 2013. gada, liecina Lielbritānijas medija "The Guardian" dati. Arī ārzemju medija "CNBC" apkopotā informācija liecina, ka šogad novērojama visaugstākā inflācija 13 gadu laikā.
Cenu kāpums vērojams energoresursu jomā, kas var turpināties līdz pat nākamajam gadam. Paaugstinājušās cenas uz elektrību un gāzi, piemēram, Anglijā elektrības un gāzes apkures rēķini iedzīvotājiem šobrīd izmaksā par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Amerikas Savienoto Valstu medija "CNBC" apkopotie dati. Oglekļa cenas Eiropā šogad ir gandrīz trīskāršojušās. Eiropas elektroenerģijas cenu prognoze šoziem būs ļoti atkarīga no gāzes cenām. Latvijā šogad tika paaugstināts siltuma tarifs un krasi pieauga elektrības cenas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un šie rādītāji negrasās apstāties, tie turpinās pamazām augt tāpat kā citur Eiropā.
Mērena inflācija
Nākotnē paredzams, ka samazināsies iedzīvotāju pirkstspēja, piemēram, lielo rēķinu dēļ, jo šobrīd algas netiek palielinātas, bet cenas pamazām pieaug vairākās jomās. Bet, no otras puses skatoties, ja cilvēkiem ir bažas, ka veikalos atkal var tikt ierobežota tirdzniecība un tie var tikt aizvērti, uzkrājumi netiks veidoti, un nauda pakalpojumiem un precēm tik un tā tiks pamazām tērēta katru mēnesi, "lai paspētu pirms aizvēršanās", tikai tas notiks ilgākā laika periodā, vēsta britu laikraksts "The Guardian".
__________________________________________________________________________
Cenu kāpums vērojams energoresursu jomā, kas var turpināties līdz pat nākamajam gadam
__________________________________________________________________________
Ja augsts inflācijas līmenis saglabāsies ilgāk, nekā paredzēts (līdz 2023. gadam), arī bankas var nolemt paaugstināt procentu likmes, kas būtu laba ziņa tiem, kam ir noguldīta nauda, ziņo britu laikraksts "The Guardian". Savukārt negatīvi tas attieksies uz bankas aizdevumiem - ja aizdevums tika paņemts ar mainīgu procentu likmi, bankas procentu likmes palielināšanas gadījumā nāksies atmaksāt augstāku summu nekā to paredzēja patērētājs. Vislabāk ir gadījumos, ja ir paņemts hipotekārais kredīts ar fiksētu procentu likmi, jo konkrētajam pakalpojuma ņēmējam izmaksas paliks nemainīgas.
Visvājākā vieta – transportēšana
Daudzi ekonomisti uzskata, ka inflācijas lēciens izrādīsies īslaicīgs, jo izzudīs pagājušā gada cenu krituma radītie izkropļojumi un pakāpeniski mazināsies spiediens uz globālajām preču piegādes ķēdēm. Tomēr cita ekonomistu daļa brīdina, ka inflācija varētu saglabāties nemainīgi augsta, jo Covid-19 "Delta" variants un turpināmie pandēmijas ierobežojumi, kā arī breksits joprojām saglabā spiedienu uz piegādes tīkliem, vēsta medijs "The Guardian".
Oglekļa dioksīda trūkums
Gāzes cenu uzplaukuma dēļ energoietilpīgo mēslošanas līdzekļu ražotāji pārtrauca darbību, kā rezultātā radās ražošanas blakusprodukta oglekļa dioksīda trūkums. Pārtikas ražotāji un lielveikali mudina rīkoties jau tagad, jo oglekļa dioksīdu izmanto, lai apdullinātu dzīvniekus pirms kaušanas un saglabātu pārtiku svaigu, uzglabājot un transportējot to, informē starptautiskais medijs "BBC". Ja problēma netiks atrisināta, tiks novērots gaļas trūkums, jo mazināsies produktu krājums, un saasināsies piegādes problēmas produktiem, kam nepieciešama sasaldēšana.
