Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, sankcijām pret agresorvalstīm, strauji pieaugošajām energoresursu cenām un tādējādi arī lielo inflāciju kopumā aktualizējies ir jautājums, cik lielā mērā dažādu darījumu partneri spēs pildīt savas finansiālās saistības, cik būtiski varētu būt kavējumi, kā tas varētu ietekmēt pašu komersantu turpmāko darbību un pat dzīvotspēju un kā šo problēmu risināt.

Iespējami pat bankroti

Bažīgi noskaņota par maksājumu kavējumu problemātiku ir Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. “Mēs visi zinām, kādos nenoteiktības apstākļos dzīvojam. Gan tautsaimniecība kopumā saskaras ar dažādām līdz šim nebijušām problēmām, gan arī katrs uzņēmums atsevišķi. Īpaši sarežģīti ir energoietilpīgiem uzņēmumiem, bet kopumā izmaksas pieaug gandrīz visām kompānijām.

Šeit jārunā par problēmu, uz kuru norādījusi arī Ārvalstu investoru padome Latvijā, – darbaspēka trūkums valstī, kas noteikti nozīmē, ka uzņēmējiem pieaugs tā izmaksas uz algu rēķina. Tas ir papildu aspekts tam, ka daudzu Latvijas uzņēmumu konkurētspēja jau tāpat ir iedragāta. Šeit rodas arī problēma – uzņēmumi var netikt galā ar savstarpējiem norēķiniem. Tam par iemeslu var kalpot gan pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, gan arī pats karš Ukrainā,” skaidro FDP vadītāja.