Kā vēsta ātrie un diemžēl arī ļoti īsie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati, ko šodien publicēja Centrālā statistikas pārvalde, 3. ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 4,8%. Savukārt attiecībā pret iepriekšējo ceturksni pieaugums bija vājš, tikai 0,3%. Rezultāts ir sliktāks par gaidīto.
Līdz šim pieejamie dati liek domāt, ka attīstība apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā – galvenajās ārējā un iekšējā pieprasījuma nozarēs, izaugsme bija spēcīgāka. Lidostas un tranzīta dati signalizē arī par sekmīgu ceturksni (salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu) transportā, pat tranzīts pieauga par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Maksājumu bilance signalizē, ka labi klājas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportētājiem. Gaidīsim precizētos un papildinātos datus pēc mēneša, bet varbūt patiesība atklāsies tikai pēc atkārtotas datu pārskatīšanas pēc vairākiem gadiem.
Taču par spīti šodienas ziņai un arī jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kuru tuvošanos varēja nojaust, šī gada IKP pieaugums varētu būt apmēram 5%. Gada beigās ekonomiskā aktivitāte salīdzinājumā ar 3. ceturksni varētu noplakt par 1–2%, tas ir ņemts vērā. "Luminor" septembra sākuma prognoze paredz IKP pieaugumu par 5,1%. Nākamgad varam gaidīt ļoti līdzīgu rezultātu.
Kopējais noskaņojuma indekss (ESI) mūsu galvenajā tirgū Eiropas Savienībā ir superaugstā līmenī (117,6 punkti), tikai par 0,4 punktiem atpaliekot no visu laiku augstākā punkta. Tikai par 0,3 punktiem no vēsturiskā pīķa atpaliek noskaņojuma indekss Eiropas rūpniecībā, kurā notiekošais mūsu ekonomiku iespaido vistiešāk. Ļoti tuvu optimisma virsotnēm ir arī celtniecība, kas ir svarīgs noieta tirgus mūsu rūpniecībai. Eksporta pieprasījuma apstākļi šobrīd ir ļoti labi, sarežģījumi saistīti galvenokārt ar komponentu piegādēm, jo īpaši elektronikas industrijai.
Latvijas rūpniecībā 4. ceturkšņa sākumā ir visu laiku lielākais pasūtījumu portfelis, kas atbilst 4,5 mēnešu ražošanas apjomam. Tiek veikti ieguldījumi eksporta nozaru jaudas palielināšanā. Rīgā top biroji 120 000 kvadrātmetru platībā, kur var radīt darbavietas vismaz 10 000 cilvēku pakalpojumu eksporta nozarēs. Investori būvē rūpnīcas pilsētās, kuras tiešām cenšas panākt, lai tas notiktu.
Latvijas uzņēmumu un patērētāju vidū šobrīd ir liela nenoteiktība, kopējais ekonomiskā optimisma un pesimisma līdzsvars pēdējo trīs mēnešus bijis ļoti tuvu nullei. Oktobrī ir atzīmēta visu laiku augstākā mājsaimniecību gatavība veidot uzkrājumus, kas loģiski saistīta ar remdenu vēlmi tērēt naudu. Līdz ar to arī liels patēriņa bums pēc ierobežojumu samazināšanas nav gaidāms. Turklāt patēriņam kaitēs arī augstās enerģijas cenas, jo īpaši nākamā gada pirmajā pusē, kad pienāks lielākā daļa augsto rēķinu. Savukārt nākamā gada beigās un 2023. gadā varētu būt enerģijas cenu deflācija, par to signalizē nākotnes darījumu cenas.
Latvijas ekonomika attīstīsies. Taču sabiedrības piedāvāto iespēju uzlabošanās var palīdzēt tikai tiem, kas paši sev cenšas palīdzēt, tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan uzņēmumiem, pilsētām un novadiem. Izdzīvos pilsētas, kurās būs realitātei atbilstoša attīstības politika, kas Rīgā nozīmē augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstības politiku, bet lielākajā daļā Latvijas – pirmkārt rūpniecības politiku, kaut arī tur pakalpojumiem būs augoša loma.
Arī palīdzēt pārdzīvot pandēmiju var tikai tiem, kuri paši sev cenšas palīdzēt. Pie šobrīd notiekošās krīzes ļoti lielā mērā ir vainojama apātija, nolemtības sajūta, neticība savām spējām un zinātnei.
