Jaunā Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz uzņēmumiem sniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG (environment – vide, social – sociālā atbildība, governance – pārvaldība). Kā to uztver uzņēmēji?

Pirmās “bezdelīgas” uz Briseli laidīsies jau šogad, tomēr, aptaujājot Latvijas uzņēmumus, rodas pamatīgas šaubas, vai uzņēmēji vispār saprot, par ko jāziņo, – tikai katrs desmitais uzņēmējs zina, kas ir ESG. Un vēl mazāk ir to, kuri izprot ESG patiesās iespējas. Tas ir vairāk nekā tikai braukšana ar elektroauto vai elektrības izslēgšana, izejot no telpas. Un daudz vairāk nekā filozofija un pārliecība – tā ir reāla biznesa iespēja un cerība uz izdzīvošanu nākotnē. Globālā mērogā.

Tātad tikai katrs desmitais uzņēmējs Latvijā zina, kas ir ESG. Kaut arī, daudzuprāt, ziņošana par savām ilgtspējas aktivitātēm ir nelietderīga, jāapzinās, ka ilgtspēja nav modes kliedziens, tā ir nepieciešamība. Savukārt paša ziņojuma veidošana ļauj kritisku aci paskatīties uz savām darbībām un izdevumiem un saskatīt vājās vietas. Uzņēmumi neatkarīgi no to izmēra ir liela un nozīmīga tautsaimniecības dalībnieku grupa, kam ir būtiska ietekme uz kopējo ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Tas ietver ne tikai atkritumu šķirošanu vai CO2 radīšanu, bet arī tādas jomas kā sabiedrības labbūtība un sociālā atbildība. Uzņēmumi ilgtspējas iniciatīvās joprojām lielākoties koncentrējas uz vides aspektu, kas ir apsveicami, taču Korporatīvās ilgtspējas ziņošana varētu līdzsvarot aktivitātes, liekot vairāk uzmanības pievērst arī citiem ilgtspējas mērķiem.