Katru gadu faktiski jauna intriga ir nākamā gada valsts budžeta izstrāde, nosakot prioritātes, lemjot par nodokļiem, finansējuma sadali un tamlīdzīgi. Vienkārši sakot, kļūst skaidrs, kā turpmākos 12 mēnešus tiks sadalīta nodokļu maksātāju nauda. Šis gads nav izņēmums. 

Papildus gandrīz 700 miljoni

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis norāda, ka nākamā gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību. Valdība ir vienojusies par 2022. gada valsts budžeta prioritātēm, paredzot papildu līdzekļus 696,8 milj. eiro apmērā ar veselības, izglītības, kultūras, iekšlietu un citu nozaru nozīmīgiem pasākumiem. 385,8 milj. eiro ir paredzēti valdības un nozaru prioritātēm, 270 milj. eiro – nozīmīgām investīcijām, 41 milj. eiro – Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai.

Ministrijas pārstāvis uzsver, ka 2022. gada budžeta projektā netiek plānota neviena nodokļa palielināšana. Vienlaikus arī norāda, ka nozaru prioritātēm nākamā gada valsts budžetā iekļauti 100,2 milj. eiro,  neatkarīgo iestāžu pasākumiem paredzēts 10,1 milj. eiro, bet 5,3 milj. – ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem. 2022. gada budžeta fiskālā telpa jaunām politikas prioritātēm, kurām papildus nepieciešami kārtējie izdevumi, ir nepilni 311 milj. eiro.

Šai telpai ir arī iespēja atbalstīt investīciju projektus un, ja nepieciešams, finansēt ar Covid-19 krīzi saistītos ārkārtas pasākumus. Investīcijas paredzētas 270 milj. eiro apmērā. Uzņēmēju atbalstam plānots arī ieviest finanšu instrumentu aizdevumiem saistībā ar Covid-19 krīzi 41 milj. eiro apmērā.

Neieklausās uzņēmējos

Protams, savs viedoklis par jauno budžeta projektu ir uzņēmējiem un to intereses pārstāvošajām organizācijām, un tas nebūt nav vērtējams kā vienprātīgs. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa akcentē, ka savlaicīgas un pilnvērtīgas diskusijas ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām par 2022. gada valsts budžeta projektu un to pavadošajiem likumprojektiem nav norisinājušās. “Negatīvi vērtējam, ka nav notikušas sistēmiskas un stratēģiskas savstarpējas diskusijas starp organizāciju un atbildīgajiem politikas veidotājiem par vajadzīgajām izmaiņām darbaspēka nodokļu regulējumā, par kuru nepieciešamību Ministru kabinets vienojās, izstrādājot jau iepriekšējā gada budžetu,” saka K. Zariņa.