Ir zināms, ka lauksaimniecība ir uzņēmējdarbības veids, kuru ietekmē dažādi iepriekš grūti vai nereti pat neiespējami prognozējami faktori: laikapstākļi, pieprasījums tirgū, dažādas slimības un tamlīdzīgi. Pienākot 2021. gada rudenim, Latviju pāršalca ziņa, ka lauksaimniecības raža šogad ir būtiski mazāka, nekā plānots. Šāda situācija rada divus galvenos jautājumus – kādi tam šoreiz ir cēloņi un ar kādām sekām jārēķinās?

Cenu ietekmējošie faktori

Pesimistiski noskaņots ir Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Edgars Treibergs. Viņš atzīst, ka ar ievērojami mazāku ražu šogad jārēķinās ne tikai graudaudzētājiem, bet arī lauksaimniekiem, kuri audzē, piemēram, kartupeļus un dažādas ogas, turklāt cēloņi viņa skatījumā tam ir dažādi. Protams, arī E. Treibergs piemin šīsvasaras īpaši nelabvēlīgos laikapstākļus zemniekiem, vienlaikus uzsverot, ka pietiekami liela loma bijusi arī darbaspēka trūkumam. “Neviena Latvijas valdība ilgstoši nav atbalstījusi kontrolētu darbaspēka ievešanu valstī, lai tādējādi palīdzētu vietējiem zemniekiem.

Kamēr Latvijā pret šādu iespēju attieksme bija noraidoša, uzsverot, ka jāļauj strādāt vietējiem iedzīvotājiem, brīvo ārvalstu darbaspēku, kas bija pieejams, piesaistīja uzņēmēji no citām Eiropas valstīm, un pašreiz ārzemnieku, kas varētu uz šejieni braukt strādāt, tā īsti nemaz nav. Rezultātā daļa ražas palika uz lauka un pēc tam tika pārstrādāta kompostā, jo vietējie iedzīvotāji nemaz negribēja vasaras mēnešos lasīt uz lauka ogas. Piemēram, kāds zemnieks, cerot uz labu noietu, bija sastādījis 160 ha melleņu, bet vairums ogu tā arī palika uz lauka, savukārt kāds cits zemnieks bija spiests pārstrādāt kompostā ap 60 tonnu zemeņu, jo nebija cilvēku, kas tās nolasa. Diemžēl nekādas automātiskās iekārtas šajā jomā vēl nav izdomātas,” saka LOSP vadītājs.