Arvien nozīmīgāku lomu biznesa finansēšanā ieņem alternatīvā finansējuma nodrošinātāji. Pie šādiem finansētājiem pieskaitāmi gan riska kapitāla fondi, gan privāti aizdevēji un investori, gan specializēti kreditēšanas uzņēmumi. Kapitāla cenas un papildus uzņemtā riska dēļ alternatīvo aizdevēju procentu likmes visbiežāk ir augstākas nekā bankām, taču papildus tam diemžēl ir vēl daži apstākļi, kas kavē alternatīva finansējuma izmantošanu vai vismaz sadārdzina tā kopējās izmaksas.

Nodokļa bāzē iekļaujamie palielinātie procentu maksājumi

Uz aizdevumiem, kas ir saņemti no finanšu iestādes, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus, un tās uzraudzību neveic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija (Finanšu un Kapitāla Tirgus komisija (FKTK)), ir attiecināms Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likuma) 10.pants par nodokļa bāzē iekļaujamiem palielinātiem procentu maksājumiem.

Šī likuma pantā noteikts, ka vāji kapitalizētiem uzņēmumiem jeb uzņēmumiem, kuru finanšu saistības četras vai vairāk reižu pārsniedz pašu kapitālu, daļa samaksāto aizdevumu procentu jāiekļauj uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķina bāzē. Izplatītāka šī situācija varētu būt kapitāla ietilpīgās nozarēs, kur ar ilgtermiņa aizdevumiem bieži tiek finansēti proporcionāli lieli ilgtermiņa ieguldījumi – nekustamie īpašumi, ražošanas iekārtas un transportlīdzekļi.