Vai pastāv riski, ka Latvija varētu palikt bez gāzes, vai mums vajag savus gāzes termināļus un kāpēc mūsu valstij nav nepieciešamības domāt par savu atomelektrostaciju – par to un citiem enerģētikas jomā aktuāliem jautājumiem stāsta kādreizējais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā visas Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek diskutēts par nepieciešamību atteikties no Krievijas energoresursiem – gāzes un naftas. Cik tas ir reāli Latvijas gadījumā?

Tas ir atkarīgs no politiskā lēmuma. Latvijas gadījumā tas ir reāli. Mums ir alternatīvas, turklāt mūsu patēriņš nav tik milzīgs, piemēram, kā Vācijai. Vai tas būtiski mainīs energoresursu cenas? Nē! Jo, ņemot vērā kopīgo Eiropas pieprasījumu, Latvijas gadījums nebūt nav izšķirīgs. Naftas produktu importa ierobežojums Latviju skartu netieši – ir skaidrs, ka tas varētu mainīt cenu, bet ne būtiski. Lielākās degvielas ražotājvalstis Eiropā nesaskata lielu problēmu faktā, ka varētu atteikties no Krievijas naftas. Tas varētu radīt nelielas cenu svārstības naftas tirgū. Latvija to var izdarīt. Tam nav būtiska ietekme uz globālajiem tirgiem, un te visu izšķir politiskie lēmumi.

Politiskie lēmumi – kādi tie ir nepieciešami?

Mēs esam kopējā Eiropas tirgū, tāpēc būtu labāk, ja tiktu pieņemti kopīgi lēmumi. Ja kāda valsts iepērk Krievijas gāzi un tā atrodas iekšējā ES tirgū, teorētiski tā var to piegādāt arī Latvijai. Piemēram, ja to izdarītu Vācija. Tāpēc ir svarīgi, lai visi lēmumi tiktu pieņemti ES formātā, jo tad vairs nebūtu pārpratumu. Bet tas var būt arī reģionāls lēmums – ja Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija pieņemtu kopīgu lēmumu, varbūtība ar manis minēto hipotētisko problēmu būtu relatīvi neliela.

Mēs neesam tiešā veidā savienoti, piemēram, ne ar Bulgāriju, ne Slovākiju. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka ES kopumā atsakās no Krievijas gāzes, un jautājums ir: ko šajā jomā izlems divas valstis – Vācija un Itālija? Vācija domā, ka tā varētu līdz 2025. gadam pilnībā kļūt neatkarīga no Krievijas. Itālieši skaidri nav pateikuši laika rāmi, bet principā strādā tajā virzienā, jo ir palielinājuši piegādes no Alžīrijas. Tāpat skaidrs, ka gāzes patēriņš ES kopumā saruks, jo klimata mērķa sasniegšanas vārdā gāzes patēriņš būtu jāsamazina par 30%. Tendence ir ļoti skaidra.