Līdz ar Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā un tā radītajām sekām dažādām precēm, kā arī pakalpojumiem būtiski pieaug cenas, turklāt tiek prognozēts, ka to kāpums būs vēl lielāks. Tas ir rosinājis diskusijas par nodokļu likmju, it īpaši pievienotās vērtības nodokļa likmes, samazināšanu vienam vai otram produktam. Cik lielā mērā tas ir nepieciešams, un kādu efektu šāds solis varētu radīt?

Finanšu eksperti liek saprast – nodokļa samazinājums nav panaceja, kas risinātu visas likstas, turklāt nereti tas var radīt dažādas nepatīkamas blaknes.

No kā esam gatavi atteikties?

Nodokļu eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kārlis Ketners ir skeptiski noskaņots pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju iespējamo samazināšanu, norādot, ka, sperot šādu soli, netiktu sasniegts galvenais mērķis – patēriņa cenu samazināšana patērētājiem.

"Nereti tiek apgalvots, ka PVN jāsamazina, lai mazākas kļūtu cenas, taču tā vēl nav noticis. To spilgti pierādīja 2013. gads, kad Latvijā tika samazināts PVN par vienu procentpunktu – no 22% līdz pašreizējam 21% –, bet patēriņa cenas valstī toreiz tā arī nesamazinājās. Var jau teikt – lai saruktu cenas, arī PVN būtu bijis nepieciešams samazināt vēl vairāk nekā tikai par vienu procentpunktu, tomēr nav neviena nodokļu pētījuma, kas to apstiprinātu," saka K. Ketners.

Nodokļu eksperts norāda uz diviem galvenajiem iemesliem, kāpēc jau ilgāku laiku nerimst runas par iespēju samazināt PVN atsevišķās jomās. Pirmkārt, runa ir par preču piegādātāju un tirgotāju lobiju, kuriem tādējādi izdotos vai nu uzlabot peļņas rādītājus, vai arī vismaz kompensēt zaudējumus. Otrkārt, strauji tuvojas kārtējās Saeimas vēlēšanas, bet jebkāda veida nodokļu samazināšanas ideja Latvijas sabiedrībā vienmēr ir bijusi populāra tēma, tāpēc politiķi to nekautrējas izmantot.

K. Ketners uzsver vēl kādu aspektu, ar ko būtu jārēķinās, samazinot PVN, – viņaprāt, šāda soļa dēļ faktiski neizbēgami saruktu valsts budžeta ieņēmumi. "Visa iekasētā nodokļu nauda jau šobrīd ir paredzēta kādām noteiktām vajadzībām – veselības aprūpei, izglītībai vai vēl kaut kam. Diez no kuriem līdzšinējiem tēriņiem mēs būtu gatavi atteikties?" retoriski vaicā K. Ketners.