Viens no Eiropas Savienības (ES) pamatmērķiem ir tās dalībvalstu apņemšanās ar kopīgu rīcību nodrošināt savu ekonomisko un sociālo attīstību, likvidējot šķēršļus, kas sadala Eiropu. Kā viens no līdzekļiem šī mērķa sasniegšanai ir ES iekšējā tirgus izveidošana, kas sevī ietver brīvu pakalpojumu un kapitāla apriti ES bez iekšējām robežām.

Tādēļ ES iekšējais tirgus, ar brīvu apriti tajā, ir viens no stūrakmeņiem, kas raksturo ES būtību. ES iekšējā tirgū tika izveidota vienota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma, kuru raksturo neitralitātes princips, kas pēc būtības nozīmē to, ka uzņēmējiem ir jābūt iespējai PVN atskaitīt priekšnodokli, bet, ja tas nav iespējams, tad pieprasīt PVN atmaksu, jo to maksā galapatērētājs.

Sistēma iekšējā tirgus attīstībai

Eiropas Savienības Tiesa (EST) vairāk nekā 10 gadus konstanti skaidro dalībvalstīm par šo PVN sistēmu, kas vērsta uz ES iekšējā tirgus attīstību. Minētais izriet gan no līguma par ES, gan direktīvas 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu, gan arī no direktīvas 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus direktīvā 2006/112/EK paredzētajai PVN atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet to dara citā dalībvalstī.

Tomēr, ja reiz PVN neitralitātes princips ir tik saprotams, rodas jautājums, kādēļ par to ir pieņemti neskaitāmi EST spriedumi un kāda tam saistība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Latviju?

Saskaņā ar dzīvē gūtajiem novērojumiem, mans subjektīvais viedoklis par iespaidīgo EST praksi ir tāds, ka pārsvarā nevienam nepatīk, ja izrādās, ka nauda, kuru tas saņēmis un uzskatījis par savu, ir jāatdod. Tādēļ ir tikai cilvēcīgi un dabiski tas, ka tiek meklēti argumenti, kas objektīvi vai subjektīvi rada pamatu šo naudu neatdot. Gadījumā, ja objektīvi argumenti netiek atrasti, pareizi būtu to atdot. Savukārt, ja objektīvu argumentu konstatēt neizdodas, bet naudu atdot ļoti nevēlas, tiek minēti subjektīvi argumenti. Jautājums, vai tas apmierina personu, kurai šī nauda pienākas. Ja neapmierina, tad pastāv tiesību aizsardzības mehānisms.

Attiecīgi, šīs ir manas pārdomas par to, kādēļ EST ir bijusi spiesta vairākkārt skaidrot ES dalībvalstīm PVN neitralitātes principu, jo PVN atmaksāšana citas dalībvalsts uzņēmumam nepārprotami samazina tās dalībvalsts budžetu, kurā šis PVN sākotnēji tika ieskaitīts.