Cilvēki kā pasaulē, tā Latvijā dzīvo arvien ilgāk. Kā vēsta pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, gada laikā vidējais mūža ilgums arī Latvijā pieaudzis par 1,3 gadiem. Šī tendence nav vērojama pirmo gadu un prognozējams tās turpinājums. Tāpat arī dzīves dārdzība turpina pieaugt globāli. Ik dienu dzirdam par inflācijas dinamiku un ikviens to izjūtam arī praktiski. Ja paraugāmies vēl salīdzinoši nesenā pagātnē un salīdzinām 2015.gada februāra patēriņa cenas Latvijā ar šo pašu mēnesi šogad, tad pēc CSP datiem tās bija par 43,4% augstākas.

Ņemot vērā šos faktorus, ir skaidrs, ka jautājums par pensionēšanās vecuma standartu būs neizbēgami jārisina globālā līmenī. Līdz šim pensionēšanās 65 gadu vecumā it īpaši attīstītajās valstīs tika uzskatīta par mūža garākā atvaļinājuma “ieejas biļeti”. Taču arvien vairāk un vairāk faktoru norāda uz to, ka ideja beigt aktīvās darba gaitas, sasniedzot 65 gadus (Latvijā 64 gadus un 9 mēnešus)  vairs neizskatās reāla. Tam sāk publiski piekrist arī vadošie jomas eksperti.

Pensionēšanās 65 gadu vecumā – mūsdienu pasaulē iespējama?

No 2000. līdz 2019.gadam pasaulē sagaidāmais mūža ilgums pieauga no 67 gadiem līdz 73 gadiem. Apvienoto Nāciju Organizācija paredz, ka līdz 2050.gadam katrs sestais pasaules iedzīvotājs būs vismaz 65 gadus vecs. Daudzās valstīs, turpinoties iedzīvotāju novecošanās tendencēm, būs novērojama situācija, ka aktīvās darba gaitas beidz vairāk cilvēku nekā uzsāk. Arī Latvijā par to liecina nevisai pozitīvie dzimstības rādītāji, ko apliecina arī summārā dzimstības koeficienta krišanās.