Kā norāda viens no pasaulē lielākajiem finanšu konsultāciju tīkla uzņēmumiem SIA “Grant Thornton Baltic”, nemainot nekustamo īpašumu nodokļu likmes, jaunās kadastra bāzes vērtības 2025.gadā būtiski ietekmēs lielu daļu šī nodokļa maksātāju.

Ja kādai lietai vai procesam parādās vērtība, uzrodas arī tie, kas pēc šīs vērtības negausīgi tīko, uzsver Mārtiņš Kaļķis. Tā notiek arī ar digitālajiem resursiem un faktiski visu, kas pieslēgts tīklam. Tehnoloģijas mums ļauj dzīvot ērtāk un efektīvāk, savukārt kiberdrošības mērķis ir saglabāt šo ērtību spēju uzticami darboties. Tas nozīmē sargāt digitālos resursus pret hakeru, spameru, izspiedēju un citu darboņu uzbrukumiem.

Lai veiksmīgi pārdotu savas preces platformā “Amazon”, jābūt labi sagatavotam. Jebkura kļūda var maksāt dārgi, zaudējot gan laiku, gan naudu. Visbiežāk novērojams, ka pārdevēji nekonsultējas par nodokļiem un finansēm, ignorē konkurenci, neiegulda naudu kvalitatīvu attēlu un aprakstu izveidē un neieplāno budžetu reklāmām, Artūrs Forsts, reklāmas aģentūras “MIXD” vadītājs ir apkopojis e- komercijas biznesā biežāk pieļautās kļūdas.

No ilgi valdījušās pārliecības, ka biznesa vienīgais mērķis ir pelnīt, bet ilgtspēja ir vien modīgs vārds, esam situācijā, kur nākotne pieder tiem uzņēmumiem, kas spēj pelnīt atbildīgi jau šodien. Turklāt vienlaikus būt efektīviem un konkurētspējīgiem. Un, lai tie nebūtu vien skaisti vārdi uz papīra, uzņēmējiem ir pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas, lai ielēktu šajā strauji braucošajā vilcienā.

“ABSL Latvia” izpilddirektore Monta Ieleja stāsta, ka inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne vien pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti. Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu.

Iespējams, vēl pirms dažiem gadiem jēdziens “ilgtspēja” šķita tikai skaļš vārds bez īsta seguma. Šobrīd ir skaidrs, ka tas attiecas uz ikvienu uzņēmumu neatkarīgi no jomas, kurā tas darbojas. Ilgtspējas attīstības ieviešana darbībā joprojām ir izaicinājums ikvienam uzņēmumam. Kamēr daļa uzņēmumu vēl mēģina tikt uz ilgtspējas ceļa, citiem jau ir skaidra stratēģija un virzības plāns.

Jau no šī gada Latvijā bija jāsāk darboties tekstila atkritumu savākšanas dalītajai sistēmai. Tomēr pagaidām ir daudz neskaidrību, arī normatīvo aktu bāze ir aizkavējusies kaut kur varas gaiteņos. Tas, ka šķirošana nelielā apmērā tomēr notiek, pagaidām gan ir tikai atkritumu apsaimniekotāju finansēta iniciatīva. Tomēr ir cerības, ka 2025.gadā sāks darboties jau kārtīgi izstrādāta sistēma un šobrīd neskaidrās lietas tiks saliktas pa plauktiņiem.

Ja tu kaut ko ražo, īstais brīdis ir tagad. Ar ko sākt, ja pienācis laiks izvērst sava produkta tirgus mērogu un meklēt laimi ārpus Latvijas robežām? Visefektīvāk iespējams pārdot, zinot, kas jāražo. Mākslīgais intelekts ļoti īsā laikā var sniegt ļoti daudz informācijas, kas palīdz apzināt karstākās pārdošanas vietas un pieprasītākās produktu grupas. Piemēram, ja uzņēmumam pieder laboratorija, principā ir vienalga, kādu uztura bagātinātāju tajā ražot, tāpēc gudrākais ražo to, kas tirgū ir vispieprasītākais.

Uzņēmēji arvien biežāk aizdomājas par to, cik ļoti viena uzņēmuma pastāvēšana ir saistīta ar tās sadarbības partneru spēju pildīt saistības pret konkrēto uzņēmumu un kā rīkoties situācijās, kad partneris to vairs nespēj. Lai gan iepriekšējās globālās finanšu krīzes sniegtā mācība ir devusi pietiekamu uzņēmējdarbības uzraudzības un parādu atgūšanas instrumentu klāstu, neviens uzņēmējs nav pasargāts no parādu atgūšanas pieredzes. Zvērinātu advokātu biroja "TGS Baltic" jurists, zvērināta advokāta palīgs Viesturs Vitovskis ieskicē dažādus rīcības modeļus un mehānismus, kā uzņēmējiem rīkoties, ja darījumu partneris tomēr nonācis finansiālās grūtībās vai palicis parādā.

Vasara ir ziedu laiks kultūras pasākumu baudītājiem, it īpaši tāpēc, ka daudzas norises notiek brīvā dabā. Tikai pirms dažām nedēļām aizvadīti Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, bet tas ir tikai viens no pamanāmākajiem kultūras notikumiem. Iespējas ir ļoti plašas, un katrs tirgus dalībnieks cenšas piedāvāt arvien jaunus produktus, vienlaikus savstarpēji gan konkurējot, gan sadarbojoties.

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja Euribor likmes pārliecinošā pietuvošanās 4%, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4,5% un vairāk. Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodas 2 – 4% robežās.

Latvijas Nacionālais arhīvs vēl aizvien nav izveidojis efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu saņemšanu un uzglabāšanu – secināts revīzijā “Vai arhīvā tiek nodrošināta elektronisko dokumentu saņemšana?”. Secinātais īpaši attiecināms uz valsts informācijas sistēmās un reģistros uzkrātajiem datiem ar arhīvisko vērtību. Nepārvaldot datus pēc to vērtības, tie arhīvā nenonāk un turpina uzkrāties iestāžu informācijas sistēmās.

Mākslīgais intelekts arvien pārliecinošāk ienāk dažādu jomu uzņēmumu darbībā. Tā spējas un ietekme uz nākotni tiek slavēta, bet jaušamas arī zināmas bažas. Tas rada nepieciešamību neprognozējamo “zvēru” savaldīt ar likuma spēku. Jau kādu laiku top pasaulē pirmais visaptverošais Mākslīgā intelekta likums, savukārt jūnija vidū Eiropas Parlaments uzsācis sarunas ar ES dalībvalstīm par likuma galīgo redakciju. Kamēr regulējums vēl top, vairāku nozaru pārstāvji ar šo inovāciju ik dienu saskaras savā darbā, novērtējot gan tā pozitīvos un negatīvos aspektus, gan arī bīstamos punktus, kur to prasās savaldīt.

Gada inflācija Latvijā jūlijā turpināja samazināties, tā bija par pusotru procentpunktu zemāka nekā jūnijā jeb 6,4% pretstatā 7,9%. Jūnijā gada inflācijas kritums bija rekordstraujš (-4,2 procentpunkti), jo to noteica gan bāzes efekts, proti, dramatiskie notikumi 2022. gadā, gan neparasti liels cenu kritums mēneša griezumā. Jūlijā bāzes efektam neviens vairs nepalīdzēja, jo pret iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 0,7%.

Apstrādes rūpniecības izlaide attiecībā pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,6%, bet gada griezumā ir mīnusos (-4,7%). Šie mīnusi ir mazāki nekā iepriekšējos trīs mēnešos, aprīlī kritums bija pat 8,6%. Jaunākajos rūpniecības noskaņojuma datos saskatāmas remdenas cerību vēsmas, bet kopumā turpmākajos mēnešos nav gaidāma ne strauja situācijas uzlabošanās, ne pasliktināšanās.