Esošās valdības deklarācijā ir virkne vērtīgu apņemšanos ekonomikas un finanšu politikas jomā. To iespējamo pozitīvo (un negatīvo) devumu Latvijas ekonomikai apskata Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīva 2021/0414). Eksperti prognozē, ka tas vārētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus.

ASV Federālās rezervju sistēmas Atvērtā tirgus komitejas diskusijas par monetāro politiku pievērsušas lielu uzmanību ASV ekonomikai un tās iespējamai ietekmei uz ASV dolāru un akciju tirgu.

No šī gada jūlija stājās spēkā jaunais reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksnis (no 50 000 eiro uz 75 000 eiro) un vienlaikus nodokļu aprēķināšanas princips uzņēmumu transportlīdzekļiem, kas tiek rēķināts nevis pēc motora tilpuma, bet pēc motora maksimālās jaudas kilovatos. Kopumā no nodokļa režīma maiņas zaudētāji ir uzņēmumi, kuru darbības specifika prasa uzturēt vieglo transportlīdzekļu autoparkus – kopējais plānotais izmaksu pieaugums autoparkiem no nodokļa aprēķināšanas maiņas veidos 8 milj. eiro, kas ir vidēji par trešdaļu jeb 36% vairāk nekā līdzšinējie ieņēmumi budžetā no šī nodokļa.

Vai vasarā maz ir iespējams būt produktīvam? Dārza svētki (un darbi), draugu kāzas, festivāli, ceļojumi, bērnu brīvlaiku plānošana un galu galā – saule, siltums un daba. Rakstā apskatīsim dažas idejas un pārdomas par to, kā uzlādēt iekšējo bateriju pēc garās ziemas veidā, kas vienlaikus neiepauzē aktuālos darbus.

Pagājušajā gadā Latvijas meža produkcija sasniedza vēsturiski augstāko eksporta vērtību – četrus miljardus eiro. To noteica globālās tendences tirgū, tai skaitā enerģētiskās koksnes sadaļā. Latvijas tirgus stabilitātes garants gan ir būvniecībā izmantojamās koksnes produktu eksports. Domājot par nozares attīstību, jāraugās ilgtspējas virzienā. Tas prasa mainīt domāšanu gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai.

Līderis ir persona, kas uzņemas atbildību un ir komandas dzinējspēks. Līderis māk pateikt “nē”, arī “nezinu” un “nevaru”. Vienlaikus līderis ir arī cilvēks, kas spēj sadzirdēt vārdos nepateikto, sajust nezināmo un paredzēt iespējamo.

Ir skaidrs, ka komandas saliedēšanas pasākumiem ir nozīme uzņēmuma darbībā – gan produktivitātes palielināšanā, gan mērķu sasniegšanā. Mūsdienās pieejams visai plašs saliedēšanas pasākumu klāsts, atliek vien izvēlēties saviem darbiniekiem piemērotāko. Tieši izvēle dažkārt ir grūtākais uzdevums, jo komanda viena, bet cilvēki tajā – tik dažādi.

Ieguldījumi finanšu tirgos ir viens no pieejamākajiem kapitāla vairošanas instrumentiem. Sākt ieguldīt finanšu tirgos var praktiski ar jebkādu pieejamo naudas apmēru. Tāpat finanšu instrumentu tirgus ir ideāli piemērots regulārām investīcijām, turklāt komisijas par darījumiem mūsdienās ir ļoti demokrātiskas, un pastāv plaša izvēle gan starp pakalpojumu sniedzējiem, gan starp finanšu instrumentiem un risinājumiem.

Lai gan budžets nu jau kādu laiku ir pieņemts, par nodokļiem nav nekādas skaidrības. Pēc budžeta izstrādes tika solīts sākt strādāt pie nodokļu sistēmas pamatnostādnēm. Pagaidām amatpersonas izvairīgi runā par šo tēmu. Ir zināms, ka lielākās nodokļu izmaiņas gaidāmas 2025.gadā. Uzņēmējiem arī nav skaidrs, cik vērienīgas tās būs, tomēr viņi cer, ka valdība ar viņiem diskutēs un ņems vērā arī viņu vēlmes.

Kāpēc vispār ir nepieciešamas ikgadējās darba novērtēšanas pārrunas? Šāds jautājums varētu rasties gan darbiniekiem gan vadītājiem tad, ja pārrunas tiek veiktas tikai formālu iemeslu dēļ – tiek salikti ķeksīši pārrunu lapā, izrunātas nekonkrētas lietas un viss turpinās pa vecam. Tomēr šādas pārrunas var būt arī ļoti vērtīgs darbinieka un uzņēmuma attīstības veicinātājs.

Pārdzīvojot pēdējo trīs gadu globālās ģeopolitiskās krīzes, Latvijas autotirgus pagājušajā gadā nonāca vēl nebijušā situācijā. Statistikas dati atklāj ainu, kas, izrādās, maldina par patieso situāciju nozarē. Kopā ar biedrības “Auto Asociācija” pārstāvjiem pētām norises, liekam kopā ciparus un mēģinām izprast problēmas, kas bremzē došanos zaļā kursa virzienā.

Kā jau bija gaidāms, šī gada sākumā ekonomikas norišu kopsumma jeb iekšzemes kopprodukts daudz nemainījās ne gada, ne ceturkšņa griezumā. Iekšzemes kopprodukta pieaugums ir nedaudz lielāks par gaidīto – varēja gaidīt “apaļu” nulli, bet pieaugums tomēr ir par 0,7% gada griezumā un 0,3% ceturkšņa griezumā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Taču tas noticis uz produktu nodokļu iekasēšanas rēķina, kas gada laikā kāpis par 8,2%. Statistiķi arī ziņo, ka preču nozarēs pievienotā vērtība samazinājās par 1,3%, bet pakalpojumu nozarēs pieauga par 0,4%. Tātad kopējā vērtība gada sākumā samazinājās.

Šonedēļ Saeimā atbalstītais priekšlikums palielināt reprezentatīvā jeb luksusa auto vērtības slieksni no 50 tūkst. līdz 75 tūkst. eiro ir vērtējams pozitīvi un palielinās jaunu automašīnu tirdzniecību, kā arī samazinās vēlmi reģistrēt transportlīdzekļus kaimiņvalstīs, tomēr nav atbalstāmi, ka valsts uz šādām lietām raugās caur “ekseļa tabulu”, piemērojot jaunus uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa principus un likmes, kas skars visus uzņēmumā esošos transportlīdzekļus, neatkarīgi no to iegādes vērtības. Valstij ir jāmaina domāšanas pamatprincipi no “nodokļu iekasēšanas” uz “ekonomikas veicināšanu un pirktspējas palielināšanu” – atzīst viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem Latvijā un Baltijā – SIA “Grant Thornton Baltic”.

Nevienā darbavietā cilvēks nav piesaistīts uz mūžu. Darbinieku mainība ir normāla parādība ikvienā uzņēmumā. Tomēr beidzamajā laikā uzņēmēji arvien bažīgāk runā, ka labus darbiniekus atrast kļūst arvien sarežģītāk. Darba tirgus ir uzsācis diezgan bīstamu riņķa danci.