Ziedi un dekoratīvie augi birojā, tēja un kafija – šīs, no vienas puses, ir pilnīgi pašsaprotamas lietas birojos, bet, no otras, – vai izdevumus par to iegādi var attiecināt uz saimniecisko darbību? Uzņēmēju un Valsts ieņēmumu dienesta izpratne šajos jautājumos ir atšķirīga – kas vieniem ir pašsaprotama biroja labiekārtošana, lai nodrošinātu mūsdienām atbilstošu darba vidi, tas otriem ir nodokļu objekts. Skaidrojam, ko par šo tēmu saka Valsts ieņēmumu dienests, grāmatvedības un nodokļu speciālisti.

Revidenta skatījums

Katrīna Linarte, zvērināta revidenta palīdze publikācijā Ko var iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos? (iFinanses, 20.07.2021.) atgādina būtisko – uz saimnieciskās darbības izdevumiem vienmēr var attiecināt to, kas ietilpst pakalpojuma vai preces cenā.

Izdevumi par ziedu, balonu un citu rotājumu iegādi diez vai ietilps pakalpojuma cenā. Pakalpojumu sniedzējs, piemēram, frizieris, piedāvā klientam tēju vai kafiju, kamēr klientam tiek sniegts pakalpojums. To varētu uzskatīt par maltīti, kas piedāvāta darījuma partnerim, taču tā nebūt nav. Šajā gadījumā tēja vai kafija, kas piedāvāta klientam, ir iekļaujama pakalpojuma cenā, līdz ar to šos izdevumus droši var norakstīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus.

Ja ir jāizvērtē telpu aprīkošanas un iekārtošanas jautājums, tad jāņem vērā tas, vai izdevumi telpu iekārtošanai un aprīkošanai ir ar mērķi nodrošināt komfortablus un mūsdienu izpratnei atbilstošus apstākļus darba vietā, un vai šis pirkums vērsts uz nodokļa maksātāja tālāko ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanu. Tātad ir jākonstatē saikne starp iegādāto pirkumu un tālāk sniegto pakalpojumu vai realizēto preci. Piemēram, klientam ir svarīgi labvēlīgi apstākļi, jo tad tas jūtas komfortabli un vēlēsies atnākt vēl, līdz ar to pieaugs uzņēmuma peļņa - šādā gadījumā varētu novērot saikni starp dīvāna iegādi klienta komforta nodrošināšanai un uzņēmuma peļņas paaugstināšanai. Savukārt darba devēja vēlme radīt ērtus apstākļus darbiniekiem faktiski vērsta uz to, lai darbinieki pie sava darba devēja justos nodrošināti ar labiem darba apstākļiem, kas motivē darba pienākumus veikt kvalitatīvi - tā ir saikne starp labvēlīgiem darba apstākļiem un produktivitātes paaugstināšanu. 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” paredz atpūtas telpu ierīkošanu darba vietās. Uzņēmumam ir tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli par izdevumiem telpu iekārtošanai un aprīkošanai, ja tie ir paredzēti sava uzņēmuma ar nodokli apliekamo darījumu vai administratīvās darbības nodrošināšanai.

Taču jāpievērš uzmanība samērīguma principam. Piemēram, ja ziedu, augu un rotājumu nebūs  – vai bez tiem klienti un darbinieki nejutīsies komfortabli, būs nemotivēti un darba vide neatbildīs mūsdienu izpratnē normāliem apstākļiem?

Nodokļu konsultanta skatījums

Inga Jomanta, "Leinonen" vecākā nodokļu konsultante skaidro, ka laika gaitā pieeja attiecībā uz izdevumiem, kurus var attiecināt uz saimniecisko darbību, ir mainījusies. Piemēram, agrāk izdevumi par dzeramā ūdens iegādi un atpūtas telpas iekārtošanu darbiniekiem tika uzskatīti par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, bet tagad šāda veida izdevumi ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Attiecīgi likumdevējs UIN likuma 8. pantā ir definējis noteikta veida izdevumus, kas tā izpratnē nav uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Pie šādiem izdevumiem pieskaita, piemēram, dāvinājumus, reprezentatīvu automobili, darbinieku izklaides izdevumus, izdevumus par kafiju un tēju, kā arī nelielām uzkodām darbiniekiem.