Saistībā ar aktuālajiem notikumiem ģeopolitiskā arēnā Eiropas Savienība un vairākas Rietumvalstis ir piemērojušas dažādas starptautiskas un pārrobežu sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Šobrīd attiecībā pret Krievijas Federāciju, tās amatpersonām, kā arī pilsoņiem kopumā ir piemērots vairāk nekā 10 000 sankciju, kas neizbēgami ir radījušas daudzus jo daudzus izaicinājumus tiem uzņēmējiem, kuri līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā sadarbojās ar šīm valstīm.

Rakta līdzautors: Aleksandrs Kuzņecovs, SIA “ZAB Kronbergs Čukste Levin” jurists

Tā kā normatīvie akti, ar kuriem tiek ieviestas sankcijas pret Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republiku, ir daudzveidīgi un sankciju normu teksts brīžiem ir visai komplicēts, personas labā ticībā var pārkāpt sankcijas. Šajā rakstā apskatīti sankciju piemērošanas praktiskie aspekti, kas īpaši attiecināmi uz komercdarbības veicējiem.

Resursu pieejamība

Saistībā ar notikumiem Ukrainā Eiropas Savienība (ES) pieņēma vairākus lēmumus un regulas, kuras cita starpā aizliedz tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus sankcionētām personām vai ar tām saistītām personām. Minētais formulējums ir izplatīts un tiek lietots arī citos ES normatīvajos aktos, piemēram, ES regulas Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība ( 2. panta 2. punkts).

Eiropas Savienības Tiesa (EST) lietā C-117/06 ir norādījusi, ka vārdu salikumam “darīt pieejamu” ir plaša nozīme un tas aptver jebkuru aktu, kura veikšana ir vajadzīga saskaņā ar piemērojamām valsts tiesībām, lai personai ļautu gūt iespēju pilnībā lietot attiecīgo mantu. Savukārt atbilstoši EST spriedumam lietā C-550/09 jēdzienam “līdzekļi vai saimnieciskie resursi” ir plaša nozīme, aptverot jebkura veida īpašumu neatkarīgi no tā iegūšanas veida. Šajā ziņā nav nozīmes tam, vai runa ir par jau piederošu īpašumu vai īpašumiem, kas iegūti no trešajām personām. Līdz ar to EST piemēro plašu jēdziena “darīt pieejamus” un “līdzekļi vai saimnieciskie resursi” interpretāciju.

Nevarētu būt šaubas, ka tādi klasiskie civiltiesiskie darījumi kā pirkuma līgums, dāvinājums, piegādes līgums, aizdevuma līgums u. c. vērsti uz mantas nodošanu citai personai. Tomēr sankciju regulējums neaprobežojas tikai ar klasiskiem civiltiesiskajiem darījumiem. Ja līguma blakussekas noved pie netiešas mantiska labuma piešķiršanas sankcionētai personai, darījuma izpilde arī var būt klasificējama kā sankciju režīma pārkāpums.

Piemēram, ja sankcionēta persona tiek atbrīvota no tādu savu saistību izpildes, kam ir mantiska vērtība, tad tas tiek atzīts par resursu pieejamības nodrošināšanu sankcionētai personai. Tātad dažādās ikdienas situācijās galvenais ir paturēt prātā sankciju piemērošanas mērķi – izslēgt jebkāda mantiskā labuma piešķiršanu sankcionētai personai.  Tikai izvērtējot plānotā darījuma vai rīcības sekas tieši šādā aspektā, var pieņemt lēmumu par attiecīgo rīcību, t.  i., darījuma veikšanu vai atturēšanos no tā.

Sankciju ietekme uz līgumu izpildi