Tirgus nemitīgās attīstības rezultātā ikvienam komersantam savas tirgus pozīcijas stiprināšanai ir nepieciešams meklēt arvien inovatīvākus risinājumus, kas palīdzētu izcelties starp konkurentiem, piesaistīt uzmanību un sasniegt savu mērķauditoriju. Kā viens no dinamiskākajiem mārketinga instrumentiem mūsdienu uzņēmējdarbības vidē, kurā komersanti augstas konkurences apstākļos cīnās par patērētāju uzmanību un uzticību, ir preču un pakalpojumu loterijas un akciju kampaņas.

Kompānijas “Edelman Trust Barometer” pētījumi liecina, ka pēdējos gados ir ievērojami sarukusi uzticēšanās valdībām, nevalstiskajām organizācijam, medijiem un tādām klasiskajām autoritātēm kā zinātnieki. Savukārt “uzticēšanās kredīts” aizvien biežāk piešķirts komercorganizācijām un to vadītājiem, no kuriem tiek pieprasīta nopietna pievēršanās ne tikai uzņēmējdarbības, bet arī sociālo jautājumu risināšanai. Sabiedrībai un darbiniekiem ir svarīgi, ko vadītājs domā par noteiktiem tematiem – sākot no Krievijas karadarbības Ukrainā līdz cilvēktiesību problēmām, kas saistītas ar seksuālo orientāciju. Vadītājs vairs nevar palikt ēnā un atrunai izmantot frāzi „Nekā personiska, tikai bizness”.

Lai gan Vispārīgā datu regula sniedz juridisko ietvaru attiecībā uz obligāti sniedzamo informāciju, pastāv arī virkne praktiskas dabas apsvērumu, kurus vērts paturēt prātā privātuma politikas izstrādes un pilnveidošanas procesā. Izskatīsim tos!

Stratēģiskā vadība uzņēmējdarbībā tiek definēta kā organizācijas resursu pārvaldība augsta līmeņa ietekmes mērķu sasniegšanā. Visbiežāk šis process notiek nenoteiktības apstākļos, tāpēc pat uzņēmumi, kas rūpīgi plāno savu darbību ilgtermiņā, regulāri veic ārējās un iekšējās vides analīzi. Tā kā nereti nākas nonākt situācijās, kurās biznesa problēmu dēļ nav zināms precīzs nākotnes virziens, ārējās un iekšējās vides analīze ir brīdis, kurā tiek izstrādātas un izvērtētas stratēģiskās alternatīvas, to ieguvumi un trūkumi.

Tehnoloģiju attīstība nemitīgi virzās uz priekšu, tā radot jaunas iespējas un vajadzības. Šajā kontekstā nozīmīgs ir metaverss – virtuālā pasaule, kas ir kļuvusi par būtisku mūsdienu digitālās ainavas komponenti. Tā ne tikai maina individuālo lietotāju dzīvi, bet arī ver durvis jaunām biznesa iespējām un rada potenciālos riskus.

Saskaroties ar situācijām, kad kāda no līguma pusēm nepilda uzdotās saistības, ir nepieciešams panākt, lai tās tiktu izpildītas, proti, – piedzīt parādu. Tomēr, kā novērots praksē, līguma slēdzēju pusēm (gan kreditoram, gan parādniekam) līdz galam nav izpratnes, ko nozīmē parāda piedziņa, kas ir pirmstiesas parāda piedziņa un kādas iespējas parādu piedziņā ir kreditoram un kādas sekas var būt parādniekam.

Vasara ir laiks, kurā daudzi uzņēmumi atkal domā par stratēģiju. Saskaņā ar klasisko pieeju, lai izstrādātu stratēģiju, vispirms ir jāveic analīze, tad jānosprauž mērķi. Ļoti bieži analīzi veic, izmantojot SVID (SWOT – strengths, weaknesses, opportunities, threats) matricu. Bet, ja nu viss arī iepriekš tika darīts tieši pēc šiem principiem , bet stratēģija tik un tā neizdevās gana laba? Vai ir iespējams rīkoties citādi?

Laiki mainās, un katra nākamā paaudze ienes savu redzējumu darba tirgū. Gribot negribot iepriekšējām paaudzēm tam ir jāpielāgojas. Jaunieši, kas dzimuši laika posmā starp 1996. un 2010.gadu un šobrīd uzsāk savas darba gaitas, tiek dēvēti par Z paaudzi. To identitāti lielā mērā veidojis digitālais laikmets, klimata krīzes vēsmas, mainīgā finanšu aina un dažādas krīzes situācijas, arī Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā.

Ik dienas, slēdzot darījumus, esam pieraduši, ka informāciju par juridiskām personām, to pārstāvjiem un aktuālajiem datiem noskaidrot ir pavisam vienkārši, jo juridisko personu aktuālie dati un to izmaiņas ir brīvi un publiski pieejami. Citādāk ir ar fizisku personu aktuālajiem datiem, jo, saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, ne visi dati drīkst būt publiski pieejami, kas no vienas puses aizsargā fiziskās personas un no otras puses rada sarežģījumus kreditoriem aktuālo datu noskaidrošanā.

Darbinieku atlases procesa digitalizācijas rīku ieviešana var būt vērtīga investīcija, kas uzņēmumam sniedz pozitīvus rezultātus un atmaksājas īsā laika periodā. Tāpat šādi rīki var uzlabot arī darbinieku atlases efektivitāti, samazināt laika un resursu patēriņu un paaugstināt atlases gaitas precizitāti un kvalitāti.

Grāmatvedība ārpakalpojumā ir kļuvusi arvien populārāka pēdējo gadu laikā, un daudzi uzņēmumi izvēlas izmantot trešās puses pakalpojumu sniedzējus, lai nodrošinātu grāmatvedības uzskaiti. Lai gan ārpakalpojumu grāmatvedībai noteikti ir savas priekšrocības, ir svarīgi ņemt vērā arī potenciālos riskus. Šajā rakstā aplūkosim priekšrocības un trūkumus, izmantojot ārpakalpojumu grāmatvedi, kā arī izpētīsim, ko uzņēmumiem vajadzētu ņemt vērā, izvēloties pakalpojuma sniedzēju.

Kopīga ēdienreize jeb tā sauktās biznesa pusdienas ir stratēģisks veids, kā vienam otru iepazīt un stiprināt sadarbību. Cilvēku uzvedība pirms un pēc maltītes, kā arī tās laikā, rāda raksturu, profesionalitāti un sociālās iemaņas.

Vaicā lasītājs: Mūsu uzņēmuma darbības veids ir pasākumu, tostarp, apmācību un semināru organizēšana. Mēs meklējam aktuālas tēmas, autori domā saturu un uzsvarus uz būtiskākajiem jautāumiem, kas ir mūsu uzņēmuma konkurences priekšrocība. Tāpat mēs nosakām semināra cenu un izvietojam reklāmu par pasākumu. Pēc pasākuma reklāmas parādīšanās plašākai publikai, cits uzņēmums, kas arī nodarbojas ar semināru organizēšanu, nokopē mūsu izstrādāto saturu un sagatavo identisku semināru. Vienīgā atšķirība – tas notiek pāris dienas ātrāk un par zemāku cenu. Vai to var uzskatīt par negodīgu komercpraksi?

Personāla lietvedība vai dokumentēšana aizņem ievērojamu daļu no katra personāla speciālista darba laika. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc personāla darbiniekus mēdz apsaukāt par “kadru daļu”, “rakstāmmašīnām” vai citādi. Dokumentu noformēšana, lietu kārtošana un dažādu rīkojumu un kārtību izstrāde ir bijusi, ir un arī būs nepieciešama darba tiesisko attiecību vadībā. Jautājums tikai – ko darām aiz ieraduma, jo tā ir pieņemts, un, kas no tā, ko darām, tiešām ir nepieciešams?

2022.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Komerclikumā (KL), kas stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā. Grozījumi maina vairākas pašreiz KL iekļautās tiesību normas, tostarp tiesisko regulējumu par akciju sabiedrības (AS) akcionāriem nepieciešamo ziņu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā (UR). Sīkāk apskatām, kas mainīsies tieši ziņu iesniegšanas procesā.