Veiksmīga biznesa modeļa īstenošana ilgtermiņā rezultējas peļņā. Kādi ir klientu attiecību veidi un specifiku raksturojošie biznesa modeļi, kas skaidro uzņēmuma aktivitātes un pievienotās vērtības piegādes procesu klientam?

Iepriekšējā rakstā apskatījām biznesa modeļus e-komercijā (“iBizness” 2021. gada 8. novembra raksts “Biznesa modeļi e-komercijā”), tika analizēta vairāku kanālu pārdošana atkarībā no klātienes, tiešsaistes un abu sajaukuma.

Bieži esmu pamanījis, ka tālāk aprakstītie salīdzinoši vienkāršie jēdzieni ar vieglu roku tiek jaukti. Klasiskā kļūda ir uzskatīt galapatērētāju (consumer) kā klientu (customer). Atšķirība ir tāda, ka arī valsts var būt klients, piemēram, biznesam vai tam pašam galapatērētājam – iedzīvotājam. Tāpēc ir jāapzinās, kuros biznesa modeļos pēc attiecību veida uzņēmums darbojas. E-komercijā biznesa modeļus var iedalīt kategorijās, kuru komponentes ir:

  • B (Business) – bizness, uzņēmums;
  • C (Consumer) – galapatērētājs, klients, fiziska persona;
  • G (Government) – valdība, valsts iepirkumi;
  • P (Peer) – indivīds, kas atšķirībā no patērētāja vienlaikus var būt gan pakalpojuma pircējs, gan sniedzējs.

Bizness, kas mērķorientēts uz citu biznesu jeb Business to Business (B2B) modelis – mērķauditorija e-komersantam ir cits uzņēmums, kas var būt starpnieks, kurš tālāk pārpārdod produktu patērētājam. Klasisks piemērs ir vairumtirgotājs, kas preces pasūta no cita vairumtirgotāja vai ražotāja mājaslapas, vai digitālās datubāzes, lai pārdotu to savā mazumtirdzniecības veikalā. Piemēram, “Samsung Latvia” ir reģionālais produktu izplatītājs, pie tā var iegādāties “Samsung” produkciju un tālāk to pārdot Latvijas mazumtirdzniecības tīklos (“LMT”, “Tet”, “RD Electronics” u. c.).