Ātrāk, labāk, lētāk. To bieži dzirdam mūsdienu arvien aizņemtajā ikdienā, kad informāciju vēlamies saņemt koncentrētā veidā un darba rezultātu sasniegt pēc iespējas drīzāk. Diemžēl šāda tendence tiek novērota organizāciju darbībā visos līmeņos, kad sanāk ieslīgt operatīvo un ikdienas darbību rutīnā. Tas var strādāt un var pat pelnīt, bet pastāv risks, ka uzņēmums nespēs pielāgoties tirgus izmaiņām un veiksmīgi darboties ilgtermiņā. Kāpēc stratēģija uzņēmējdarbībā ir svarīga? Kā to veiksmīgāk īstenot?

Lai ilustrētu problemātiku un uz šiem jautājumiem atbildētu biznesa manierē atbilstoši šodienas kapitālistiskās sabiedrības steigai, kad risinājumus bieži vajadzēja “jau vakar”, apzināti izvēlējos fokusēties uz ironijas pilno nosaukumu – “Īsumā par stratēģiju”.

Ironijas pieskaņa

Lai uzņēmējiem raksturotu procesus stratēģiskajā vadībā, pirms tēmas iztirzājuma piedāvāju nodemonstrēt vienu no divām karikatūrām, kuru būtība ir identiska un atbilst, piemēram, “uzņēmumu apvienošanas”, “stratēģiskās alianses”, “barjera tirgū iekļūšanai” un citām tēmām. Pirms attēla parādīšanas parasti aicinu anonīmi tiešsaistē nobalsot, vai rādīt karikatūru ar melnā vai baltā humora pieskaņu. Melnā humora izvēles pārsvars parasti nav mazāks par 70% balsu, tāpēc šī publikācija ir iespēja pārmaiņas pēc aprakstīt baltā humora karikatūru.

Baltā humora karikatūra

Iztēlojieties, ka vairāki uzņēmuma darbinieki sēž pie ovāla sapulču galda, kas nokrauts ar finanšu pārskatiem, mārketinga tirgus pētījumiem, rezultātu atskaitēm, klientu atsauksmēm un citiem dokumentiem. Fonā dažādi grafiki, prezentācijas un izdzertas kafijas tasītes. Kopējais nogurums cilvēku acīs sākotnēji maldinoši liecina, ka tikko ir bijusi intensīva darba sesija, kurā apspriesti dažādi jautājumi par darba ikdienu, kā arī “degošas” problēmas, kurām risinājumi bija “vajadzīgi jau vakar”.

Lai arī sesija tik tiešām bija intensīva, nogurdinoša un, iespējams, pat mokoša, patiesais nomāktības iemesls ir priekšnieks, kurš organizēja šo sapulci vai darba sesiju. Viņš, pacēlis roku un ieskatījies pulkstenī, ir paziņojis, ka palikušas vēl 10 minūtes, kuras var veltīt stratēģijas izstrādei, tāpēc jāķeras klāt.

Esmu pārliecināts – katrs šajā karikatūrā saskata arī sevi. Šādu ainu man nācies novērot, arī ikdienā konsultējot uzņēmumus un strādājot ar uzņēmumu vadības komandām. Problēma nav tajā, ka darbinieki nevēlētos strādāt atlikušās 10 minūtes vai ir jau noguruši, bet tajā, ka svarīgo un bieži vien degošo ikdienas darbu mutulī uzņēmumiem var būt jau nostiprinājusies tendence steigā risināt nokaitētas problēmas, kuras iepriekš atstātas novārtā, faktiski – “dzēst ugunsgrēku” un risināt to, kas karsts, bet atlikt jautājumus, kas rada ietekmi ilgtermiņā.