Nekustamā īpašuma darījumi sankciju ēnā
2023-11-14
Ilga Gudrenika-Krebs, SIA "ZAB Ellex Kļaviņš", partnere, zvērināta advokāte
Kas būtu jāņem vērā, ja vēlaties iegādāties nekustamo īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidenta? Vai to iespējams realizēt tikpat vienkārši kā iegādājoties īpašumu no jebkura cita īpašnieka Latvijā? Acīmredzot – nē. Īsumā par riskiem, iegādājoties nekustamo īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem, savā publikācijā žurnālā "iTiesības" stāsta SIA "ZAB Ellex Kļaviņš" partnere, zvērināta advokāte Ilga Grudenika-Krebs.
Nav noslēpums, Latvijā ir daudz nekustamo īpašumu, kas pieder Krievijas un/vai Baltkrievijas rezidentiem, proti, juridiskām vai fiziskām personām. Šā brīža ģeopolitiskās situācijas un ieviesto sankciju dēļ abu valstu pilsoņu iebraukšana Latvijā ir samazinājusies, un tādējādi arī piekļuve saviem īpašumiem un to izmantošanai ir būtiski gājusi mazumā. Faktiski šīs personas paliek atbildīgas par visiem ar nekustamā īpašuma uzturēšanu saistītajiem izdevumiem, bet labumu no tā nereti vairs nevar gūt. Šī iemesla dēļ novērojama tendence, ka, piemēram, Jūrmalā, aizvien vairāk tirdzniecībā parādās nekustamie īpašumi (kas pieder Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem) un to cenas kļūst pievilcīgākas. Ir vilinoši apsvērt šāda īpašuma iegādi.
Mēģinām atklāt būtiskākos riskus, kuriem pievērst uzmanību, izmēģinot laimi un pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidenta.
Vispirms gribu ieteikt pirms darījuma ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentu konsultēties ar advokātu, kurš varēs izskaidrot konkrētus riskus un palīdzēs no tiem izvairīties, vai arī skaidri norādīs, ja šāds darījums nebūs tiesiski iespējams.
Darījums aizliegts sankciju dēļ
Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un pieejas aizliegums noteikts saskaņā ar regulu 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, Eiropas Padomes (EP) lēmumu 2014/145/KĀDP ar aktuālajiem grozījumiem, kā arī regulu 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā.
Deleģēšana, iespējams, ir viena no svarīgākajām vadītāja prasmēm, tomēr daudzi vadītāji atzīst, ka tā sagādā grūtības. Kāpēc ir vērts pacensties un attīstīt prasmi deleģēt?
Uzņēmuma vadība
06:00, 14. Jūl. 2025
Elektriskie skrejriteņi, velosipēdi, elektrovelosipēdi un citi ar elektrību darbināmi rīki arvien biežāk parādās transporta risinājumu sarakstā. Tie ir praktisks, funkcionāls un videi draudzīgs veids, kā darba devēji var nodrošināt ātru un elastīgu pārvietošanos pilsētā. Kā šie līdzekļi ietekmē darba ikdienu? Kādas ir to priekšrocības, ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās un kā tos pārdomāti ieviest darba vidē?
Uzņēmuma vadība
06:00, 30. Jūn. 2025
Eiropas Savienības (ES) starptautiskās konkurētspējas veicināšanai šobrīd tiek pieņemti vairāki normatīvie akti, kas vienkāršo esošos noteikumus un samazina administratīvo slogu. Ilgtspēja ir viena no jomām, kuru skar šie vienkāršošanas pasākumi. Kas šobrīd notiek ar ilgtspējas ziņojumiem un kādas izmaiņas vēl gaidāmas?
Uzņēmuma vadība
09:00, 25. Jūn. 2025
Bez lielākām vai mazākām domstarpībām neiztikt nevienā dzīves jomā, arī uzņēmējdarbībā. Kā izpaužas konflikta 3.līmenis, kāda ir iesaistīto pušu motivācija, kā to atpazīt un kā rīkoties, lai novērstu turpmāku konflikta eskalāciju?
Uzņēmuma vadība
06:00, 16. Jūn. 2025
Mūsdienu nestabilajā ekonomiskajā vidē nenoteiktība ir vienīgā nemainīgā parādība. Neatkarīgi no tā, cik liels uzņēmums tiek vadīts, jebkura uzņēmuma ikdienā pastāv dažāda veida riski – stratēģiskie, finanšu, darbības un reputācijas. Kas ir risku novērtēšanas matrica, un kā to lietot?
Uzņēmuma vadība
06:00, 9. Jūn. 2025
Jēdziens “attālinātais darbs” vairs nerada ne pārsteigumu, ne izbrīnu. Publiskajā telpā plaši apspriests, vai un cik bieži darbiniekiem jāatrodas birojā, kā arī analizētas attālinātā darba priekšrocības un trūkumi. Taču arī attālināts darbs tiek veikts konkrētā fiziskā vietā, visbiežāk – darba veicēja dzīvesvietā: mājā vai dzīvoklī. Vai dzīvesvietā ir atļauts reģistrēt saimniecisko darbību, un kādas var būt šādas rīcības sekas?
Uzņēmuma vadība
06:00, 26. Mai. 2025
Darba vidē konflikti nav retums – tie var rasties atšķirīgu vērtību, prioritāšu, komunikācijas stilu vai vienkārši dažādas informācijas interpretācijas dēļ. Taču ne visi konflikti attīstās vienādi. Kas notiek brīdī, kad saruna no viedokļu apmaiņas pāriet cīņā?
Uzņēmuma vadība
09:00, 23. Mai. 2025
Vairums grāmatvežu ir saskārušies ar situāciju, ka Valsts ieņēmumu dienesta konsultanti telefoniski sniedz atšķirīgus skaidrojumus uz vienu un to pašu jautājumu. Kāpēc tā notiek? Kā uzņēmumam rīkoties, ja tiek saņemti pretrunīgi skaidrojumi? Vai uz telefoniski sniegtām konsultācijām var paļauties?
Uzņēmuma vadība
09:00, 20. Mai. 2025
Globalizācijas laikmetā uzņēmējdarbība arvien retāk aprobežojas ar vienas valsts robežām – kapitāla, zināšanu un cilvēkresursu brīva kustība kļuvusi par normu. Arī Latvijas komercsabiedrību valdēs arvien biežāk tiek iecelti ārvalstu pilsoņi. Šī prakse paver plašākas iespējas uzņēmumu izaugsmei un konkurētspējai, taču vienlaikus rada virkni praktisku un tiesisku jautājumu. Kam jāpievērš uzmanība, ja valdē tiek iecelts ārzemnieks?
Uzņēmuma vadība
06:00, 19. Mai. 2025
Darījumu vidē ierasts, ka puses līgumā vienojas arī par summas apmaksas veidu, proti, kādā veidā un apjomā tiks izpildītas uzņemtās saistības. Parasti apmaksa tiek noteikta divos veidos: kā priekšapmaksa pirms darījuma izpildes vai kā pēcapmaksa pēc darījuma izpildes. Taču mēdz būt arī gadījumi, kad darījumu partneri izvēlas citu norēķinu veidu, proti, dalītos maksājumus.
Uzņēmuma vadība
06:00, 15. Mai. 2025
Lasītājs jautā: Individuālais komersants (IK) nodarbojas ar lauksaimniecību – aitkopību un sieru ražošanu. Vai īpašniece var noslēgt darba līgumu ar IK, proti, izveidot darba attiecības ar sevi?
Uzņēmuma vadība
09:00, 14. Mai. 2025
Iekļaujoša līderība nav par laimīgiem uzņēmuma darbiniekiem, jo ne viss, kas dara darbiniekus laimīgus, ir noderīgs uzņēmumam, piemēram, neproduktīvas socializēšanās sapulces. Tomēr darbinieki, visticamāk, jutīsies apmierināti, ja viņiem būs iespēja atklāti apspriest idejas, dalīties zināšanās, izmantot pieredzi, lai veicinātu uzņēmuma darbības efektivitāti, kā arī ja viņiem būs iespēja mācīties no citu kolēģu pieredzes un veicināt profesionālo izaugsmi. Kā nodrošināt iekļaujošu līderību uzņēmumā?
Uzņēmuma vadība
09:00, 13. Mai. 2025
Valdes locekļa statuss uzņēmumā nav tikai ieraksts komercreģistrā – tas sevī ietver arī reālu atbildību, īpaši nodokļu jomā. Kādos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests var atzīt personu par riska personu, un kā rīkoties, lai no šāda statusa izvairītos?
Uzņēmuma vadība
06:00, 12. Mai. 2025
Valdes loceklim savu darba pienākumu veikšanai rodas dažādi izdevumi. Kādi izdevumi tiek uzskatīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem, bet kādi – par valdes locekļa labumu, kam jāpiemēro attiecīgi nodokļi? Piemēram, vai dārga uzvalka iegāde uzskatāma par reprezentācijas izdevumiem, ja valdes loceklim jādodas vizītē pie Valsts prezidenta?
Klausies
Uzņēmuma vadība
09:00, 9. Mai. 2025
Nereti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) tīmekļvietnē parādās informācija par kvalitātei neatbilstošas preces atsaukumu. Kā rīkoties uzņēmumam, ja tas iegādājies preci, kuru PTAC ir atsaucis?
Uzņēmuma vadība
06:00, 8. Mai. 2025
