Organizācijas kultūra, dēvēta arī par uzņēmuma kultūru, ietver kopīgas vērtības, attieksmi un praksi un būtībā sniedz priekšstatu par organizācijas personību. Spēcīga kultūra piesaista amatiem pareizos kandidātus, kuri ir ieinteresēti kopīgi sasniegt mērķus. Kādi ir četri tipiskākie kultūru veidi organizācijās mūsdienās, un kāpēc tas ir tik svarīgi?

Saskaņā ar “Glassdoor” pētījumu 77% pieaugušo pirms pieteikšanās uz vakanto amatu novērtē tieši uzņēmuma kultūru, un 56% uzskata, ka tā pat ir svarīgāka par atlīdzību, tādējādi gāžot pastāvošo stereotipu, ka visu nosaka atalgojums. Tomēr organizācijas kultūra nav statisks elements, tā mainās, ņemot vērā organizācijas nākotnes misiju un redzējumu. Ir jāizvērtē, vai pastāvošā kultūra nebuksē vēlamo attīstību. Tai arī jāiet roku rokā ar pasaules tendencēm darba tirgū, jo tikai tā var uzrunāt talantīgākos darbiniekus, un, protams, jāuzklausa darbinieku un struktūrvienību vēlmes par to, kādas pārmaiņas organizācijā tie gaida. Šobrīd ir labs laiks arī, lai vērotu, kā uzņēmumi maina savu kultūru, pielāgojoties pēcpandēmijas laikam.

Organizācijas kultūru veidi

Visbiežāk iezīmējas četri tipiskākie kultūru veidi, un tie savā starpā pārklājas, veidojot unikālu kultūru uzņēmumā. Piemēram, tā sauktā klana kultūra bieži vērojama start-up un mazos uzņēmumos, kur prioritātes ir sadarbība un komunikācija, vadība iedrošina darbiniekus runāt par to, ko viņi novērtē uzņēmumā, ko vēlētos mainīt, uzklausa darbinieku idejas, kas varētu palīdzēt tālākā rīcībā. Sajūta ir, kā strādājot ģimenes lokā, nepastāv hierarhija, vadītāji drīzāk ir mentori, kas palīdz sasniegt individuālos un kolektīvos mērķus. Šāda kultūra ir nepiespiesta – tiek piedāvāts elastīgs darba laiks un strādāšana attālināti.

Vēl viens kultūras veids, kur komunikācija ar darbiniekiem uzskatāma par prioritāti, ir adhokrātijas kultūra. Atšķirība ir tajā, ka te augstāk vērtē tieši spēju domāt “out of the box” un radīt konkurētspējīgas idejas. Darbiniekiem jāpalīdz uzņēmumam būt pirmajam, kas rada ko nozīmīgu, kamēr citi uzņēmumi pat vēl nav par to iedomājušies. Šāda kultūra vērojama, piemēram, “Google” vai “Apple”. Uzņēmumus raksturo risku uzņemšanās, radoša enerģija un spēja izdarīt to, kas iepriekš vēl nav darīts. Adhokrātijas kultūra ir ierasta mainīgajā tehnoloģiju nozarē, kurā regulāri izstrādā un izlaiž jaunus produktus. Ļoti atšķirīga no iepriekš uzskaitītajām ir tirgus kultūra. Te fokuss ir uz rentabilitāti, ārējiem panākumiem, nevis iekšējo apmierinātību. Katra darbība, amats uzņēmumā ir ar mērķi sasniegt izvirzīto lielo mērķi.