Dažādos uzņēmumos var būt atšķirīgas pieejas plānošanai. Vieni jau labu laiku pirms jaunā gada ir sagatavojuši un apstiprinājuši plānus un budžetus nākamajam kalendārajam gadam. Citi plāno savus darbus no sezonas sākuma līdz tās beigām. Vēl ir pieeja visu laiku skatīties vairākus mēnešus vai ceturkšņus uz priekšu. Plānošanas pieejas var būt dažādas. Un no katras var kaut ko mācīties.

Kalendārā gada plānošana

Tradicionālā plānošanas pieeja ir plānot sava biznesa finanses un resursu, ņemot vērā kalendāro gadu – no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Valsts un pašvaldību uzņēmumos un iestādēs tas ir saistīts ar tradīciju, ka arī valsts un pašvaldību budžets tiek veidots kalendārajam gadam. Dažkārt šāda pieeja provocē nevajadzīgus tēriņus, jo nākamā gada budžeti tiek veidoti, salīdzinot tos ar iepriekšējo gadu, – ja tajā ir vairāk iztērēts, visticamāk, arī nākamajam gadam tiks vairāk ieplānots, tā izveidojot zināmu rezervi.

Ja privātie uzņēmumi arī ir izvēlējušies savu darbību plānot kalendārajam gadam, tad vecā gada izskaņa bieži vien ir nemierīgs laiks: ir jāpabeidz projekti, jāpārdod un jāpiegādā preces klientiem, lai šajā gadā ir lielāks apgrozījums; ir jāiekasē samaksa par izrakstītajiem rēķiniem, lai ir labāka bilance; ir jāsagatavo plāni un prognozes nākamajam gadam, lai tūlīt pēc gadumijas mērķus un uzdevumus var izklāstīt darbiniekiem. Ja šajā laikā vēl jāsagādā dāvanas radiem un draugiem vai jāsarīko “eglīte”, tad arī svētku prieks ir visai saraustīts.

Sezonālā pieeja plānošanai

Daudzi rietumvalstu uzņēmumi – un nu jau arī vairāki vietējie uzņēmumi – par savu finanšu gada sākumu ir izvēlējušies citus datumus: 1. aprīli, 1. jūniju vai citu dienu. Acīmredzamā priekšrocība šajos uzņēmumos ir, ka vismaz Ziemassvētkus un Jaungadu viņi var nosvinēt krietni labāk. Ir arī citi ieguvumi, un tie ir saistīti ar biznesa sezonalitāti.