Kinoindustrijā ir pieņemts, ka ikviens jaunas filmas projekts sākas ar scenāriju. Atbilstoši tam tiek piemeklēti aktieri, filmēšanas vietas un rekvizīti, bet atbilstoši filmas budžetam un režisora iecerēm scenārijs var tikt izmainīts uz vienu vai citu pusi. Uzņēmējdarbībā līdzīgiem mērķiem kalpo stratēģija un biznesa plāns. Bet šo to uzņēmēji varētu mācīties un pārņemt savā praksē arī no kinoindustrijas, piemēram, scenāriju veidošanu.

Viens scenārijs vai vairāki?

Pirmsākumos viss bija vienkārši – kāds bija scenārijs, tādu filmu arī veidoja. Taču, attīstoties televīzijai un seriālu kultūrai, mainījās arī pieeja, kā strādā scenāriju autori. Seriāliem scenāriji tika rakstīti jau darba gaitā, un, lai radītu lielāku intrigu skatītājos vai lai reaģētu uz mainīgajiem apstākļiem filmēšanas laukumā, autori vienam darbam varēja radīt vairākus scenārijus – kādu ar laimīgām beigām, citu ar dramatisku izskaņu. Intriga, kā stāsts beigsies, bieži saglabājās līdz pat sērijas pirmizrādei vai tiešraidei.

Arī biznesā bieži izrādās, ka ar vienu plānu nav pietiekami. Ārējā vidē ir daudz nezināmu un grūti prognozējamu notikumu. Arī pašu spējas tikt galā ar situācijām vai izaicinājumiem var izrādīties dažādas. Lai šo neskaidrību un daudzveidību atspoguļotu savā stratēģijā, scenāriju pieeja var būt ļoti noderīga.

Biznesā par scenāriju varētu saukt skatījumu uz iespējamo nākotnes notikumu attīstību noteiktās kopsakarībās, ņemot par atskaites punktu pašreizējo situāciju. Vienkāršāk sakot – kā būtu, ja būtu? Un scenāriju plānošanas pieeja biznesā paredz, ka scenāriji var būt vairāki.

Optimistiskie un pesimistiskie scenāriji

Cilvēki visbiežāk uz pasauli skatās katrs caur savu prizmu. Vieni ir optimisti, tāpēc saskata dažādas iespējas. Savukārt citi ir apdomīgi vai skeptiski, tāpēc vairāk pievērš uzmanību iespējamām problēmām un riskiem. Jebkurā darba kolektīvā un vadības komandā ir sastopami gan vieni, gan otri.

Arī uzņēmumu vadītāji mēdz būt dažādi. Vieni izvirza ambiciozus mērķus un ir gatavi riskēt, un par to ir bažīgi piesardzīgākie kolēģi. Tikmēr citi vadītāji ir pārlieku piesardzīgi, un par to nebūs sajūsmā straujākie un drosmīgākie darbinieki. Panākt vienošanos par vienu vienīgu plānu var būt sarežģīti gan vienā, gan otrā gadījumā. Tomēr katra kolēģa zināšanas un prasmes ir vērtīgs resurss, un tas būtu jāizmanto uzņēmuma labā, nevis ar to jācīnās. Tāpēc viena no pieejām scenāriju plānošanā paredz izstrādāt vismaz divus scenārijus, no kuriem viens būtu optimistiskāks un otrs – piesardzīgāks.