Pēdējā laika notikumi ir pamatīgi izmainījuši veidu, kā tiek rīkotas sanāksmes. Daudzi tagad tiekas virtuālajā vidē, bet klātienes pasākumos tiek ievērota piesardzība. Tāpēc ir dzirdēti piedzīvojumu stāsti par skaņu, bildi un dalībniekiem, kas pazūd. Pat kafijas padzeršana sanāksmes laikā var kļūt par interesantu vizuālu vai kinētisku piedzīvojumu. Sarīkot un noturēt sanāksmi šajos apstākļos ir jauna pieredze, kas prasa arī jaunas prasmes. Tomēr izrādās, ka ir arī vairāki tikumi jeb drīzāk netikumi, kas tiek pārnesti arī uz jauno vidi.