Lai uzlabotu darba produktivitāti un palielinātu efektivitāti, uzņēmējiem vienmēr jādomā, ko darīt gudrāk un citādāk. Un kāpēc gan ar rokām darīt to, ko daudz ātrāk un kvalitatīvāk izdarīs tehnika? Lai iepazītos ar modernākajiem risinājumiem uzņēmuma procesu elektronizācijai, kā arī noskaidrotu nozares svaigākās aktualitātes, šodien tiekamies izstādē "Uzņēmuma elektronizācija 2023". Aicinām sekot teksta tiešraidei tepat!

Foruma 1.daļa

Plkst. 10.00

Tiek atklāta izstādes "Uzņēmuma elektronizācija 2023" foruma daļa, to atklāj Kristīne Dzelstiņa, sakot, ka elektronizācija ir aktuāla tēma visiem cilvēkiem.

Plkst. 10.11

Artis Vizbelis, SIA “PricewaterhouseCoopers” Nodokļu pārvaldības un grāmatvedības nodaļas vecākais konsultants atzīst efektīvu procesu nepieciešamību uzņēmumā, jo uzlabojumi palīdz ietaupīt laiku un naudu. Šādi uzlabojumi uzņēmumam palīdz arī augt un attīstīties. A.Vizbulis arī uzsver, ka jāveido uz uzlabojumiem balstīta uzņēmuma politika, jārosina idejas un jāiesaista cilvēki, kuri var palīdzēt ar dažādiem risinājumiem. Tā tiek iegūts laiks jaunu biznesa lēmumu pieņemšanai.

Plkst. 10.45

Andis Burkevics, “Sorainen” darba tiesību prakses grupas vadītājs stāsta par juridisko prasību ievērošanu elektroniskajos dokumentos. A. Burkevics uzsver, ka nepieciešams elektronizēt dokumentus tā, lai tie pēc tam būtu izmantojami, ja nepieciešams iesniegt tos valsts iestādē, tiesā vai citur.

A. Burkevics norāda, ka svarīgi ir ne vien uzlabot procesus, bet arī uzskaites sistēmas, piemēram, darba laika uzskaites sistēmu.

Plkst. 11.25

A. Burkevics atbild arī uz klātesošo jautājumiem par dokumentu elektronizāciju, uzsverot, ka uz to jāvirzās pakāpeniski, jāizprot procesi.  

Plkst. 11.33

Ivo Krievs, “PROTECTUM” partneris, zvērināts advokāts, datu aizsardzības speciālists uzsver, ka ir ļoti svarīgi ievākt, apstrādāt un glabāt tikai tos datus, kas tiešām ir nepieciešami. Nevajadzētu ievākt datus, kuri nav nepieciešami kāda procesa nodrošināšanai.

I.Krievs arī norāda, ka būtu nepieciešams aizsargāt datus no ārējiem faktoriem – plūdiem, ugunsgrēkiem, zādzībām un citiem.

Plkst. 11.52

I. Krievs uzsver, ka uzņēmumam ir jāuzņemas atbildība par datiem, kurus tas ievāc, kā arī par to, kam šie dati tiek nodoti. Savukārt uzņēmuma atbildība par datiem beidzas mirklī, kad dati tiek nodoti tālāk, piemēram, bankai, valsts iestādēm, apdrošināšanas kompānijām (ja tiek apdrošināti darbinieki) un citām fiziskām vai juridiskām personām.

Plkst. 11.56

I. Krievs stāsta, ka ir nepieciešams arī kontrolēt sadarbības partnerus, piemēram, izmanojot Dānijas praksi un dalot sadarbības partnerus riska grupās (pēc dažādiem datiem). Jo lielāks risks, jo vairāk jākontrolē sadarbības partneris.

Plkst. 12.06

Krišjānis Ceplis, SIA “Directo” projektu vadītājs stāsta, ka ir ieviesis uzņēmuma resursu plānošanas sistēmu jau vismaz 20 uzņēmumos. K.Ceplis arī uzsver, ka sistēmas ieviešana ir daudz svarīgāka par sistēmas izvēli, jo ieviešot sistēmu noteikti būs arī kāda aizķeršanās, kas patērēs daudz laika.

Foruma 2.daļa

Plkst. 14.00

Diskusija "Mākslīgais intelekts ​– jaunais darbaspēks. Kā to izmantot uzņēmuma ikdienas darbā?"

Diskusijas moderators Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis stāsta, ka mākslīgais intelekts ir plaši apspriest.

Arī diskusijas dalībnieki - Viktors, Accenture Baltics Liquid Studio tehniskais vadītājs, Gatis Ozols, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos, Inga Ieraga, “Tietoevry Create International Baltic Market” Ruby on Rails izstrādes nodaļas vadītāja un Ričards Fomrats, KPMG Latvijā tehnoloģiju tranformācijas pakalpojumu vadītājs – piekrīt, ka mākslīgais intelekts ir svarīga tēma, kā arī tas var būt gan darbarīks, gan darbaspēks.

Plkst. 14.07

Mākslīgā intelekta ieviešana ir līdzvērtīga datora ieviešanai, kad iepriekš bijušas rakstāmmašīnas, tā uzsver diskusijas dalībnieki.

Plkst. 14.15

R. Fomrats norāda, ka mākslīgais intelekts salīdzināms ar iekšdedzes dzinēju, kas pagātnē bija kaut kas jauns un nezināms, bet nu ir daļa no ikdienas pārvietošanās.

Plkst. 14.21

Gatis Ozols (VARAM) norāda, ka šobrīd ir divu veidu cīņas saistībā ar mākslīgo intelektu – valsts mēroga, kurā notiek cīņa par labākajiem speciālistiem, ieguvumiem, un privātā – uzņēmumu cīņa par efektivitāti.

Plkst. 14.24

G. Ozols uzsver, ka mākslīgajam intelektam jārada ētiski risinājumi, ko nosaka regulējums, pie kā Eiropa šobrīd uzsākusi darbu.

Plkst. 14.36

Accenture pārstāvis norāda, ka mākslīgais intelekts ir no cilvēka pārņēmis vienu sliktu īpašību - pārāk lielu pašpārliecinātību par paveikto, lai arī citreiz sniegtā informācija nav kvalitatīva, atbilstoša. Tas īpaši attiecas uz "Chat GPT" jaunāko versiju.

Plkst. 14.45

Inga Ieraga norāda, ka mākslīgā intelekta ienākšana ir salīdzināma ar lidošanu kosmosā. No šī sagaidāms pienesums zinātnei un jāvērtē tā izmantošana agresijas nolūkos.

Plkst. 14.50 

Irina Kostina, ZAB "Ellex Klavins" asociētā partnere, zvērināta advokāte stāsta par e-dokumentiem saziņā, un elektronisko pierādījumu juridisko spēku.

Plkst. 15.00

I. Kostina norāda, ka konkludentas darbības (galvas pamāšana, ko kāds cits ir nofilmējis) var definēt kā darījuma apstiprinašanu vai piekrišanu tam.

Plkst. 15.15

I. Kostina atgādina, ka tiesa vērtē pierādījumu attiecināmību, pieļaujamību un novērtēšanu pēc būtības.

Plkst. 15.19

I. Kostina norāda, ka tiesa akceptē elektroniskos pierādījumus (e-pastus, "Whatsapp", "Messenger" sarakstes, sarunu ierakstus, "Facebook" ierakstus), bet to attiecināmība konkrētajā lietā prasa daudz laika.

Plkst. 15.30

Edgars Strazds, "Unifieldfost" vadītājs informē par elektronisko rēķinu ieviešanas praktisko pusi.

Plkst. 15.40

E. Strazds atgādina, ka e-rēķinu tiesiskais regulējums vēl tikai tiek izstrādāts darba grupās.

Plkst. 15.45

E. Strazds uzsver, ka saņemot vai sūtot rēķinus elektroniski, jāveic izmaiņas grāmatvedības politikā, atrunājot rēķinu apstiprināšanas un uzglabāšanas kārtību un rīkus.

Plkst. 15.48

E. Strazds iesaka sākt e-rēķinu ieviešanu pamazām, veltot laiku tam, lai 2025.gada 1.janvārī uzņēmums būtu gatavs e-rēķinu apmaiņai.

Plkst. 15.55

Ilze Palmbaha-Zvirbule stāsta par grāmatvedības dokumentu un procesu elektronizāciju, lai efektivizētu finanšu datu analīzi

Plkst. 16.05

I. Palmbaha-Zvirbule norāda, ka, izmantojot mākslīgo intelektu, uzņēmumi var prognozēt finanses, kā arī tas var palīdzēt novērst finanšu krāpšanu.

Plkst. 16.31

Attālināti forumam pieslēdzas Ilze Saulīte, LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore, kura stāsta par LMT pieredzi pārmaiņu vadībā. Varbūt šī pieredze varētu noderēt arī citiem.

Izstāde "Uzņēmuma elektronizācija 2023" veiksmīgi noslēgusies. Sakām lielu paldies visiem lektoriem, dalībniekiem, atbalstītājiem!