Šajā mēnesī viena no populārākajām tēmām bijusi skaidrās naudas maksājumi – vai drīkst atteikties pieņemt bezskaidru naudu, kas to regulē un vai tirgotājs var brīvi izvēlēties maksājumu veidu? Bet par visu pēc kārtas žurnāla “iBizness” aprīļa lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – personas kods e-parakstā

Aprīlī pirmajā vietā ierindojies lasītāja jautājums “Vai personas kods jāiekļauj e-parakstā?”.

“Dokobit” mārketinga un komunikācijas vadītāja Latvijā Māras Sproģe publikācijā skaidro ka “personas kods pats par sevi nav vērtīga informācija, jo ar to vien nav iespējams veikt krāpnieciskas darbības, bet, protams, svarīgi parūpēties par citu identifikācijas un piekļuves datu drošību”. Tomēr, ja personas kodu cilvēks nevēlas izpaust, jo tajā iekļauti dzimšanas dati, tad autore atgādina: “kopš 2017.gada 1.jūlija personas kodus Latvijā izsniedz bez dzimšanas datiem. Personas, kurām iepriekš ir piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, var vienu reizi brīvprātīgi lūgt piešķirt jaunā formāta personas kodu, kurā šie dati nav norādīti. Personas kodu iespējams nomainīt bez maksas, iesniedzot iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē”.

M. Sproģe stāsta, ka “e-parakstīšanas platformas nodrošinātājs nevar izvēlēties iekļaut vai neiekļaut personas kodu elektroniskā paraksta metadatos. Personas vārdu, uzvārdu un personas kodu kvalificētajā sertifikātā ieraksta elektroniskā paraksta sertifikāta izdevējiestāde tā izsniegšanas brīdī, un šie dati tiek no tā izgūti tad, kad dokuments tiek parakstīts.”

“Personas kods paraksta sertifikātā tiek iekļauts jau tā izveides brīdī atbilstoši obligātajām tehniskajām prasībām. Tas ir neatņemama elektroniskā paraksta sastāvdaļa, tāpēc to nav iespējams izņemt vai noslēpt no paraksta metadatiem. Tomēr e-parakstīšanas platformas pakalpojuma sniedzēji var piedāvāt mainīt paraksta anotācijas uzstādījumus. Jāuzsver, ka anotācija pati par sevi nav elektroniskais paraksts, bet gan tikai vizuāls tā attēlojums,” norāda autore.

2.vieta – pieņemam tikai skaidro naudu!

TOP3 2.vietu ieņem “WALLESS zvērinātu advokātu birojs” vecākās juristes Sigitas Vāces-Vecvagares publikācija “Vai drīkst atteikties pieņemt bezskaidras naudas maksājumus?”.

Runājot par bezskaidru naudu, juriste stāsta, ka “bezskaidras naudas termins normatīvajos aktos konkrēti nav skaidrots, bet netieši izriet no Finanšu nodrošinājuma likuma, kurā finanšu līdzekļi definēti kā nauda, izņemot banknotes un monētas, kas jebkurā valūtā kreditēta kādā kontā, tostarp arī visu veidu noguldījumi. Līdz ar to jēdzienu “finanšu līdzekļi” var uzskatīt par sinonīmu jēdzienam “bezskaidra nauda” jeb “nauda bankas kontā”.

Šobrīd Latvijā likumīgs maksāšanas līdzeklis ir skaidra nauda. Lai skaidras naudas vietā pieņemtu maksājumu karti, tirgotājam un pircējam par to jāvienojas. Protams, jābūt nodrošinātai arī iespējai tehniski pieņemt šīs kartes. “Atteikties to darīt var tikai ar “labticības principu” saistītu iemeslu dēļ, piemēram, mazumtirgotājam nav sīknaudas atlikuma izdošanai,” norāda S. Vāce-Vecvagare. “Ja tirgotājs atsakās pieņemt bezskaidras naudas maksājumus vai pat ir publiski izvietojis paziņojumu, norādot pirkuma minimālo summu norēķiniem ar maksājumu kartēm, tad tas skaidri pauž savu gribu šāda veida norēķinus nepieņemt. Tā ir brīvā tirgus ekonomika – tirgotājs vērtē, kāds norēķinu veids viņam ir izdevīgāks, jo par katras maksājumu kartes apkalpošanu tam ir jāmaksā komisijas naudas saskaņā ar karšu apkalpošanas līgumu, kas noslēgts ar kredītiestādi vai maksājumu iestādi. Tātad tā ir katra paša tirgotāja izvēle, un tas šādā veidā riskē pazaudēt klientu, kuram nebūs devis iespēju norēķināties ar maksājumu karti”.

3.vieta – kriptoaktīvu regulējums

Žurnāla “iBizness” aprīļa TOP3 noslēdz zvērināta advokāta Valērija Golubova publikācija “Kriptoaktīvu regulējums – iespēja vai drauds nozarei?”.

Pirms kāda laika bitcoin vērtība dienas laikā pieaugusi par vairāk nekā 10 tūkst. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolāru. 2024.gada 14.martā šī kriptovalūta sasniedza visu laiku augstāko vērtību, īslaicīgi atrodoties virs 73,5 tūkst. ASV dolāru robežas. Dzirdot šīs ziņas, daudziem pieaug vēlme ieguldīt kriptovalūtā, bet tomēr gribas būt arī pasargātiem.

Tādēļ tika radīta regula  par kriptoaktīvu tirgiem jeb MiCA, kas daļēji stāsies spēkā 2024.gada 30.jūnijā, stāsta V. Golubovs. “MiCA tiek ieviesta, lai regulētu:

• pārredzamības un informācijas izpaušanas prasības kriptoaktīvu emisijai;
• prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju un emitentu atļaujas saņemšanai un uzraudzībai, darbībai, organizācijai, kā arī pārvaldībai;
• prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju klientu aizsardzībai, tostarp gadījumos, kad tiek īstenota kriptoaktīvu emisija, publiskais piedāvājums un pielaide tirdzniecībai;
• pasākumus, ar ko novērš kriptoaktīvu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošina tirgus integritāti”.

Zvērināts advokāts uzsver: “Kopumā MiCA regulējums var tikt salīdzināts ar šobrīd spēkā esošo finanšu instrumentu un ieguldījumu pakalpojumu tirgus regulējumu, ieviešot lielāku skaidrību gan par tvērumu, gan par iesaistīto personu pienākumiem un prasībām regulēto darbību veikšanai arī kriptoaktīvu pakalpojumu tirgū. Tāpat ir atbalstāms mēģinājums nodrošināt lielāku aizsardzību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju klientiem, taču vienlaikus regulējums raisa arī daudz jautājumu pašiem tirgus dalībniekiem, kas nodrošina šos pakalpojumus.”

Kas mūs sagaida nākotnē? ”Lai gan MiCA regula pilnībā stāsies spēkā vien 2024.gada 30.decembrī, kvalitatīvi veicot ar to saistītus mājasdarbus un nodrošinot skaidru, konsekventu un prognozējamu regulatora rīcību attiecībā uz normatīvo aktu iztulkošanu un piemērošanu kriptoaktīvu jomā, Latvijai pastāv iespēja kļūt par mājām vairākiem kriptoaktīvu pakalpojumu tirgū godprātīgi strādājošiem uzņēmumiem, kas labprāt izmantotu Latvijas priekšrocības – vienkāršākas saziņas iespējas ar regulatoru,” skaidro V.Golubovs. “Piemēram, “Latvijas Banka” šobrīd pat veicina to, lai potenciālie jaunie tirgus dalībnieki vispirms atnāktu uz konsultāciju, iepazītos, izstāstītu par plānoto biznesa modeli un tamlīdzīgiem jautājumiem. Vēl vairākas priekšrocības, ko labprāt varētu izmantot kriptoaktīvu jomas uzņēmumi, ir kompetence finanšu un atbilstības nozarē un profesionāļu pieejamība darba tirgū, kā arī nozares pārstāvju iespējas apvienoties un apmainīties pieredzēm, apspriest izaicinājumus un tamlīdzīgi.”