Kad gaisā jau jaušamas pavasara dvesmas un putni čivina skaļāk, laiks brīvākā brīdī apsēsties un apskatīt žurnāla “iBizness” februāra lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – valdes locekļa atbildība

Februārī lasītākā bija “Eversheds Sutherland Bitāns” juristu Lauras Daubures un Riharda Jāņa Geldnera publikācija “Valdes locekļa atbildība par noslēgto līgumu”.

Juristi stāsta: “Komerclikuma 168.pantā ietverta valdes locekļa vainojamības prezumpcija, kas paredz, ka valdes loceklis ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies viņa darbības vai bezdarbības rezultātā.”

Valdes locekļa amats ir uzticamības amats. “Senāts 2020.gada 13.marta spriedumā lietā SKC-122/2020 uzsvēris, ka valdes loceklim kā sabiedrības uzticamības personai, kuras pamatfunkcijās ietilpst gan sabiedrības peļņas maksimizēšana, gan mantas saglabāšana, ir jārīkojas ar vislielāko rūpību. Valdes locekļa darbībā no rūpības nav pieļaujama pat neliela atkāpe, proti, pat viegla neuzmanība. Senāta 2021.gada 2.septembra spriedumā lietā SKC-215/2021 atzīts, ka gadījumā, ja tiek konstatēti valdes atbildības priekšnoteikumi, tad valdes loceklis var atbrīvoties no atbildības, ja var pierādīt, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, respektīvi, nav pieļāvis pat vieglu neuzmanību,” norāda “Eversheds Sutherland Bitāns” pārstāvji.

Viņi arī uzsver, ka “var būt situācijas, kad valdes loceklis nav zinājis par kāda neizdevīga darījuma noslēgšanu, kura rezultātā uzņēmumam radušies zaudējumi. Arī šādā gadījumā valdes locekļa rīcība vai bezdarbība būtu izvērtējama, jo likums to neatbrīvo no atbildības par nezināšanu”.

Juristi skaidro: “Pirmkārt, saskaņā ar Grāmatvedības likuma 33.pantu valde atbild par noslēgto darījumu pareizu uzskaiti grāmatvedībā. Ja uzņēmumam būtisks darījums nav norādīts grāmatvedības reģistros, tas var radīt situāciju, kad valdei par nepienācīgu grāmatvedības attaisnojuma dokumentu glabāšanu var iestāties atbildība par zaudējumiem ne tikai pret sabiedrību, bet arī pret valsti un trešajām personām. Līdz ar to ieteicams uzņēmumā ieviest atbilstošas dokumentu pārvaldības prasības, piemēram, skaidru un saprotamu dokumentu reģistrēšanas un glabāšanas sistēmu.

Otrkārt, valde ir atbildīga par uzņēmuma iekšējiem procesiem, darba kultūru, darbības aktivitātēm, risku vadību un citiem neatņemamiem ikdienas darba aspektiem, kas raksturīgi jebkurai kapitālsabiedrībai. Līdz ar to valdes locekļu atbildību var mazināt labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešana. Proti, ja uzņēmumā pastāv skaidri noteikta kārtība, kādā tiek pieņemti lēmumi un nodrošināti iekšējie procesi, tad var secināt, ka ir veiktas saprātīgas darbības, lai pēc iespējas nepieļautu nelojālu rīcību pret sabiedrību. Ja ieviestā kārtība netiek ievērota, tad atbildība jāuzņemas tam dalībniekam vai valdes loceklim, kurš pārkāpis attiecīgās prasības. Uzņēmumos vēlams ieviest arī anonīmās ziņošanas jeb iekšējās trauksmes celšanas kultūru.” 

2.vieta – rūpes par intelektuālo īpašumu

“Sorainen” zvērinātas advokātes Lindas Sarānes-Reneslāces un jurista palīga Krišjāņa Knodzes publikācija “Kā parūpēties par intelektuālo īpašumu?” ierindojusies TOP3 2.vietā.

Viņi stāsta: “Juridiski intelektuālo īpašumu aizsargā atkarībā no konkrētā veida – preču zīme, dizainparaugs, patents vai autora darbs. Arī komercnoslēpumu savā ziņā varētu pieskaitīt pie intelektuālā īpašuma veidiem.”

Runājot par riskiem, autori norāda: “Intelektuālo īpašumu svarīgi aizsargāt tāpēc, ka izvēlētais zīmols, dizains vai pat produkta saturs var pārkāpt citu tiesības uz konkrētu intelektuālā īpašuma objektu. Tādā gadījumā, piemēram, izvēlētais zīmols ir jāmaina “piespiedu kārtā”, zaudējot ieguldītos resursus mārketinga un citās aktivitātēs.”

L. Sarāne-Reneslāce un K. Knodze uzsver, ka autortiesības autoram rodas līdz ar darba radīšanu. “Piedāvājot preci, uzņēmējiem vajadzētu izvērtēt, vai viņu piedāvātais produkts sevī neietver kādu autortiesību objektu. Piemēram, vai produktā ir iekļauta kāda datorprogramma. Ja jā, tad pirms produkta piedāvāšanas nepieciešams noslēgt vienošanos ar autoru par mantisko tiesību pāriešanu uz uzņēmumu vai iegūt atļauju (licenci) izmantot konkrēto autora darbu. Licencēšanas gadījumā ar autoru jāvienojas par tiesībām izsniegt apakšlicenci, ko uzņēmējs izsniegtu savas preces pircējiem. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka autors var kādā brīdī aizliegt savu darbu izmantot, tādējādi radot uzņēmējam zaudējumus (izņemot, protams, ja pats uzņēmējs ir fiziska persona un arī autors)”. Un sniedz padomu – “pirms preču zīmju, dizainparaugu un patentu reģistrācijas ieteicams veikt meklējumus datu bāzēs, lai pārliecinātos, vai kāds nav reģistrējis identisku vai līdzīgu intelektuālā īpašuma objektu. Ja kādam tomēr pieder agrākas tiesības uz konkrētiem intelektuālā īpašuma objektiem, tad reģistrāciju var atteikt vai atcelt, ja tiks celti iebildumi.”

3.vieta – uzņēmēja etiķete

Un februāra lasītāko rakstu TOP3 noslēdz etiķetes un komunikācijas treneres Kristīnas Sprūdžas publikācija “Uzņēmēja etiķete ­– kā nesapīties meistarībā”.

“Neatkarīgi no tā, vai bizness tiek uzsākts kopā ar kādu vai vienatnē, pozitīvu rezultātu iespējams sasniegt tikai tad, ja uzņēmējs spēj darboties kā cilvēks-orķestris. Tāpēc jāmobilizē visi ārējie un iekšējie resursi – prasmes un iemaņas, kas palīdz atvērt arī tās durvis, kuras, paļaujoties tikai uz labu izglītību, atraktīvu pārdošanas prezentāciju vai ietekmīgiem draugiem, paliktu slēgtas,” pārliecināta ir K. Sprūdža.

Viņa arī uzsver, ka “kad uzņēmumam veicas, tad ir viegli būt laipnam un pozitīvam, bet biznesā stress vai neierastas situācijas notiek regulāri, izgaismojot to, kāds patiesībā ir cilvēks. Tādēļ var paļauties tikai uz tām etiķetes, pieklājības un saskarsmes prasmēm, kas ir kļuvušas par ieradumu, par daļu no personības. Cilvēka īstā būtība biznesā ir kā uz delnas – vai viņš prot veidot patīkamu pirmo iespaidu gan mutiskajā, gan rakstiskajā saziņā, vai izprot apģērba un neverbālās komunikācijas nozīmi, precizitāti un solījumu turēšanu, personīgā zīmola nostiprināšanu digitālajā vidē”.

K. Sprūdža norāda, ka svarīgs komunikācijā ir pirmais iespaids, kas var rasties ne tikai satiekoties klātienē. “Uzņēmēja tēls jeb personīgais zīmols tiešā veidā ietekmē arī uzņēmumu, tā piedāvāto produktu vai pakalpojumu, un šis algoritms neattiecas tikai uz pasaulslaveniem uzņēmējiem vai slavenībām. Tādēļ, pirms ideju veidošanas prezentācijai vai uzņēmuma mājaslapas izstrādes, jāizvērtē savu sociālo tīklu saturs – profila un citas fotogrāfijas, apraksti, personīgās dzīves dati un cita informācija. Savu digitālo identitāti nepieciešams regulāri pārskatīt un koriģēt. Cilvēks mainās un arī viņa sociālo tīklu saturam ir jāmainās līdzi.”

Etiķetes un komunikācijas speciāliste norāda: “Var mazināt savstarpējās sadursmes, ja dzīvē un biznesā nevilcinās ar trim lietām – sasveicināšanos, atvainošanos un vārdu “paldies”. Ja cilvēks ir drosmīgs un prot to izdarīt pirmais, ilgtermiņā viņš ir ieguvējs.”