Ir sācies skaistais Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kad sajūsma par svētku tuvumu mijas ar domām par izmaiņām, kuras nesīs nākamais gads. Lai mierpilni pavadītu vēsāku vakaru, piedāvājam ielūkoties žurnāla “iBizness” novembra lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – valdes locekļa darba līgums

Nereti ar valdes locekļiem netiek slēgts darba līgums, kā arī viņiem netiek izmaksāta darba alga.

“Komerclikums neregulē ar valdes locekli noslēdzamo tiesisko attiecību formu, tas ir, ar valdes locekli var noslēgt uzņēmuma līgumu, darba līgumu, pilnvarojuma līgumu vai cita veida līgumu. Izvēloties noslēgt darba līgumu, saskaņā ar Darba likuma (DL) 2.panta 1.daļu būtu piemērojami DL noteikumi. Tomēr šādu tiesisko attiecību nodibināšanas procesā var rasties zināmas problēmas, ja valdes loceklim netiek noteikta atlīdzība. DL 3.pants paredz darbinieka legāldefinīciju, kur kā viens no priekšnoteikumiem ir atlīdzības saņemšana. Tāpat DL 39.pants nosaka, ka darba līgums var tikt uzskatīts par noslēgtu tikai gadījumā, ja darba devējs ar darbinieku ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu. Līdz ar to, ja valdes loceklim netiktu paredzēta atlīdzība vismaz minimālās mēnešalgas apmērā par padarīto darbu, ar valdes locekli nemaz nevarētu noslēgt darba līgumu,” savā publikācijā “Vai valdes loceklis drīkst strādāt bez atlīdzības un darba līguma?” norāda sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ZAB Eversheds Sutherland Bitāns” jurista palīgs Rihards Jānis Geldners.

Autors skaidro, ka “standarta situācijā saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" 3.panta 1.daļu un likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1.panta 2.punkta regulējumu sabiedrībai par valdes locekli, kuram netiek noteikta atlīdzība, nav veicami nodokļu maksājumi. Attiecīgais regulējums ir piemērojams arī ārvalstu pilsoņiem, kuri Latvijā reģistrētā sabiedrībā ieņem valdes locekļa amatu”.

Tomēr gadījumā, ja tiek uzskatīts, ka valdes loceklis ir darba ņēmējs un saņem domājamo ienākumu, situācija ir citādāka. R. J. Geldners norāda, ka “Ministru kabineta noteikumu (MK) Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" normu piemērošanas kārtība" 18.⁷punkts nosaka, ka, piemērojot likuma 8.panta 2.⁹daļu, kapitālsabiedrībās, kurās neviens darbinieks vai valdes loceklis nesaņem algota darba ienākumus vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā, bet kurās konkrētajā mēnesī ir apgrozījums vismaz piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, jāmaksā algas nodoklis par katru valdes locekli no objekta, kas ir vismaz minimālās algas apmērā”.

“Gadījumos, kad sabiedrības dalībnieki vēlas iecelt jaunu valdes locekli, nenosakot atlīdzību, vai sabiedrības dalībnieks pats izvēlas kļūt par valdes locekli, saņemot peļņu tikai no izmaksātajām dividendēm, izdevīgākais tiesisko attiecību veids būtu pilnvarojuma līgums,” piebilst Rihards Jānis Geldners.

2.vieta – elektroniskais paraksts

Laikā, kad elektroniskais paraksts ir kļuvis par neaizstājamu palīgu ikdienas procesos, reizēm rodas jautājums – kā neapmulst un izvēlēties atbilstošāko?

“Elektroniskais paraksts ir tikai viens no elementiem e-parakstīšanas procesā. Ja runājam līdzībās, tad kvalificēta elektroniskā paraksta izveides rīks ir kā unikāla, konkrētai personai izsniegta pildspalva, bet kādam ir jāparūpējas arī par pārējo – drošu digitālo platformu parakstīšanai, parakstīto dokumentu uzglabāšanu un citiem aspektiem,” savā publikācijā "Kā izvēlēties elektroniskās parakstīšanas risinājumu?" norāda "Dokobit" mārketinga un komunikācijas vadītāja Latvijā Māra Sproģe.

Viens no svarīgākajiem aspektiem parakstīšanas platformas izvēlē – “vai platformas nodrošinātājs ļauj izveidot juridiski saistošus parakstus bez jebkādiem papildu nosacījumiem, piemēram, īpašiem maksājumu plāniem tikai šādiem parakstiem, ierobežotu programmatūras pieejamību, kas darbojas tikai uzņēmuma iekšējās sistēmās, un tamlīdzīgi,” stāsta M. Sproģe.

“Lai arī kvalificēti elektroniskie paraksti ir droši un uzticami, arī tiem ir vairākas pakāpes atkarībā no veiktajiem papildu drošības pasākumiem, kurus var īstenot parakstīšanas platforma. Viens no šādiem papildu pasākumiem ir laika zīmoga pievienošana – tā ir datu kombinācija, ko pievieno parakstīšanas procesā un kas norāda laiku līdz brīdim, kad tika izveidots paraksts. Laika zīmogs garantē, ka pēc norādītā laika ne paraksts, ne parakstītais dokuments nevar tikt mainīts, kā arī novērš iespēju parakstīt dokumentu ar atpakaļejošu datumu. Jāuzsver, ka parakstīšanas laiks nav laika zīmogs, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību tam, vai paraksts patiešām satur laika zīmogu,” norāda Māra Sproģe.

Viņa arī uzsver, ka “lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē, svarīgi noskaidrot, vai pakalpojuma sniedzējs parūpēsies par elektroniskā paraksta ilgtermiņa derīgumu vai arī par to jāparūpējas pašam. Būtu jāuzdod šādi jautājumi:

• Vai parakstam tiek pievienots kvalificēts laika zīmogs?
• Vai tiek pievienoti paraksta sertifikāta atsaukšanas dati?
• Vai pakalpojuma sniedzējs pastāvīgi uzrauga situāciju un informē klientus par Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras izziņotajām izmaiņām elektroniskā paraksta kriptogrāfiskajā algoritmā?
• Kurš parūpēsies par dokumentu arhivēšanu, ja algoritms kļūs vājš?”

3.vieta – kases aparāts

Tuvojoties Ziemassvētku tirdziņu laikam, kāds lasītājs – individuālais komersants – uzdeva jautājumu – vai nepieciešams kases aparāts, ja plānota dalība Ziemassvētku tirdziņos, kas kopumā ilgs sešas dienas?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā atbildē “Vai nepieciešams kases aparāts?” norāda, ka “ja uzņēmums plāno tirgot publiskos pasākumos, piemēram, pilsētas svētkos, brīvdabas koncertos, sporta sacensībās un tamlīdzīgos pasākumos, tad šī darbība 10 dienas pirms tam ir jāreģistrē VID, izvēloties reģistrēt struktūrvienības veidu “Izbraukuma pakalpojums””.

“Arī konkrētajā gadījumā, ievērojot veicamās saimnieciskās darbības būtību un mērķi, kā arī to, ka faktiski tirdzniecība notiks vairākās vietās un nebūs vienreizējs pasākums, būtu reģistrējama struktūrvienība ar veidu “Izbraukuma pakalpojums”,” precizē VID pārstāvji.

Viņi arī norāda, ka “MK noteikumu Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 3.punktā noteikts – lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, par darījumiem saņemto samaksu skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem (dāvanu kartes, čeki, taloni un tamlīdzīgi apliecinājumi par to, ka tiek veikts norēķins par darījumu) nodokļu maksātāji reģistrē, izmantojot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas – kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas”.

Precizējot par konkrēto situāciju, VID pārstāvji norāda, ka “konkrētajā gadījumā minētajiem darījumiem nav piemērojami noteiktie atbrīvojumi no kases aparāta lietošanas, attiecīgi saņemtā samaksa ir jāreģistrē kases aparātā, un kā darījumu apliecinošs dokuments darījumu partnerim (klientam) jāizsniedz kases čeks”.