Šobrīd uzņēmumiem ir iespēja pieteikties uzņēmumu digitālās transformācijas sekmēšanas atbalsta programmām, bet, lai saņemtu finansējumu, pirmas solis ir veikt digitālā brieduma testu. Tas ļauj novērtēt esošo digitālo tehnoloģiju situāciju un identificētu jomas, kurās nepieciešams veikt ieguldījumus. Kas ir uzņēmuma digitālais briedums un kā to novērtēt?

Nav konkrētas receptes vai viena teikuma atbildes uz šo jautājumu. Tā ir virkne mainīgo lielumu, kas nosaka gan uzņēmuma digitālo briedumu, gan tā spēju piedzīvot digitālo transformāciju. Nesen lasīju iedvesmojošu salīdzinājumu – biznesa digitalizācijas procesā izmantojot eksponenciālo domāšanu, kuras pamatā ir atvērtība pieredzei, iespējams savas sākotnējās ieceres un mērķus pat desmitkāršot. Diezgan iespaidīgi un pārliecinoši, lai izvēlētos digitalizācijas ceļu.

Kas nosaka digitālo briedumu?

Pieredze rāda, ka digitālo briedumu nosaka virkne dažādu svarīgu elementu. Galvenie no tiem ir:

• uzņēmuma kopējā digitālā stratēģija;

Digitālā stratēģija ir būtisks instruments, kas veicina uzņēmuma mērķu un vīzijas īstenošanu. Tās sastāvdaļām ir jābūt savstarpēji saistītām, ietverot izpēti par tirgus apstākļiem un konkurentiem, kā arī novērtējot to, kā uzņēmums atšķiras un kuras aktivitātes nodrošina rezultativitāti. Turklāt stratēģija ņem vērā arī klientu pieredzi, nodrošinot, ka pilnībā tiek apmierinātas klientu vajadzības. Uzņēmumam ir jāizvērtē arī tā rīcībā esošās tehnoloģijas un rīkus un jānosaka to efektivitāti un lietderību. Visbeidzot, stratēģija ietver konkrētu rīcības plānu, kas nosaka, kādas pārmaiņas tiks veiktas un kā tās tiks novērtētas. Ideālā scenārijā pārmaiņu ietekmes nozīmība tiek ņemta vērā jau pirms to īstenošanas.

• darbinieku digitālās prasmes;

Darbinieku zināšanas digitālajā vidē ietver spēju apgūt un pielietot jaunākās tehnoloģijas un risinājumus, kas veicina darba efektivitāti un palielina ērtību ikdienā. Veicinot digitālo prasmju attīstīšanu, darbinieki var vieglāk pārvaldīt savu darbu – tiek samazināts manuālā darba apjoms un ietaupīts laiks. Tas nodrošina lielāku efektivitāti un ātrumu īstenotajos procesos. Turklāt digitālās prasmes palīdz darbiniekiem pielāgoties mainīgajai tehnoloģisko inovāciju videi, jo tiek nodrošināti resursi, kas ļauj pielāgoties un apgūt jaunas digitālās platformas un rīkus.

• tehnoloģiskā infrastruktūra jeb IT infrastruktūra;

IT infrastruktūra ietver datorus, tīklus, serverus un aktuālo programmatūru. Uzņēmumam jāspēj rast atbildi uz jautājumu: vai un kā esošā infrastruktūra atbalsta digitālās iniciatīvas? Vai darba procesā iespējams ieviest, piemēram, datu pieejamību tiešsaistē, iekārtu savstarpēju integrēšanu un to datu nolasīšanu. Tehnoloģisko attīstību iespējams sasniegt, izmantojot mākoņpakalpojumus, kas šobrīd ir kļuvuši brīvi pieejami un prasa minimālas vai pat nekādas sākotnējas investīcijas. Ar “mākoni” tiek saprasta ne tikai serveru virtualizācija, bet arī dažādu citu risinājumu izmantošana – mākoņos ir rodami gan personāla un analītikas risinājumi, gan arī resursu vadības sistēmas (ERP), piemēram, “Dynamics 365”, “SAP”, “Navision”, “Oracle”, “Sage”. Kādēļ uzņēmumi izvēlas migrēt biznesa risinājumus uz mākoni? Galvenie ieguvumi – ērtāk, izdevīgāk un drošāk.

• datu un to analīzes pieejamība;

Tas, vai un kādā veidā dati ir pieejami uzņēmuma darbiniekiem, atvieglo lēmumu pieņemšanu gan par klientu paradumiem un tendencēm, gan par uzņēmuma kopējo veiktspēju. Citiem vārdiem sakot, datu un to analīzes pieejamība ir veids, kurā uzņēmums izmanto iegūtos datus, lai pieņemtu tālākus stratēģiskos lēmumus. Mūsu uzņēmuma darbinieki savu ikdienu nespēj iedomāties bez ērtajām “Microsoft” izstrādātajām “Power BI” atskaitēm, kas tiek izmantotas gan mārketinga, gan pārdošanas departamentos. Šāda veida atskaites nodaļu vadītājiem īsi un kodolīgi parāda svarīgākos veiktspējas rādītājus un sniedz objektīvu informāciju reālajā laikā.

• pārdošanas digitalizācijas līmenis;

Pārdošanas digitalizācijas līmenis ir būtisks faktors, kas raksturo uzņēmuma pārdošanas un mārketinga procesus. Svarīgi ir izmantot mūsdienīgus un efektīvus reklāmas kanālus, uzturēt regulāru saziņu ar klientiem, kā arī aktīvi strādāt, lai veidotu atgriezenisko saiti. Turklāt, automatizējot pārdošanas procesu, ir iespējams ietaupīt darba un laika resursus. Ik dienu esmu iesaistīts mārketinga procesu pārvaldībā kā vadītājs mārketinga nodaļā, un arī mēs nespējam iztikt bez dažādiem mārketinga, analītikas un klientu attiecību vadības (CRM) sistēmas rīkiem (piemēram, “Pipedrive”, “Microsoft Dynamics”, “Scoro”, “Salesforce”).

• inovācijas.

Inovācijas ir organizācijas redzējums un attieksme pret digitālo platformu izmantošanu, lai paplašinātu savu biznesu vai izveidotu jaunus produktus un pakalpojumus. Jāuzsver, ka uzņēmuma darbiniekiem ir jāapzina digitālā transformācija kā pozitīvs ieguvums nākotnē, ko tie izjutīs, pildot savus pienākumus

Kā novērtēt uzņēmuma digitālo briedumu?

Digitālo briedumu var novērtēt, analizējot un izpētot iepriekš minētos aspektus, kā arī saskaņojot to ar uzņēmuma kopējo digitālo stratēģiju un vīziju. Ievērojama loma skaidru mērķu definēšanā, kā arī to sasniegšanas un rezultātu novērtēšanas gaitā ir uzņēmuma vadībai. Lai nodrošinātu efektīvu digitālo attīstību, ir svarīgi, lai vadītāji spētu precīzi noformulēt mērķus, sadalīt tos sasniedzamās vienībās un veikt objektīvu novērtēšanu, lai izmērītu sasniegtos rezultātus. Skaidra un sistemātiska pieeja ir nozīmīga, lai nodrošinātu digitālās stratēģijas veiksmīgu īstenošanu un mērķu sasniegšanu.

Piedāvāju dažus mērījumus, ko apsvērt, vērtējot uzņēmuma digitālo briedumu.

• Analītikas datu pieejamība. Kādi dati ir pieejami uzņēmuma darbiniekiem par saviem personīgajiem un uzņēmuma veiktspējas rādītājiem?
• Darbinieku prasmju novērtēšana. Vai un kāda ir mācīšanās un attīstības kultūra, kā organizācija atbalsta mācību procesu? Savā uzņēmumā šim mērķim izmantojam pašu veidoto personāla pašapkalpošanās portālu, ar kura palīdzību var pārvaldīt gan darbinieka mērķus un sekot to izpildei, gan arī novērtēt sniegumu ar anketu palīdzību, ko pilda darbinieks un viņa vadītājs. Iegūtos rezultātus apkopo un analizē personāla vadītājs.
• Sniegto pakalpojumu novērtējums. Kā uzņēmuma sniegtos pakalpojumus vērtē uzņēmuma klienti? Cik bieži un vai pietiekami regulāri tiek iegūta atgriezeniskā saite no pakalpojuma saņēmējiem un spējam veikt sniegtā pakalpojuma kvalitātes mērījumus?
• Procesu automatizācija, kas ļauj ietaupīt laiku un pārvērst to eiro. Cik daudz tiek maksāts par informāciju? Vai iegūstot informāciju automātiski (jo darbinieks ievada datus), tiek pieņemti kvalitatīvāki lēmumi? Mūsu uzņēmumā lielākā daļa darbinieku izmanto “Atlassian” izstrādāto “Jira” uzdevumu pārvaldības sistēmu, lai veidotu atskaites par savu darbu un katram uzdevumam veltīto laiku. Tas ļauj nodaļas vadītājam sekot līdzi darba procesam, izvērtēt to un saprast, kam tiek veltīts laiks un kādas izmaiņas un uzlabojumus varētu veikt. Balstoties uz savu pieredzi, varu teikt, ka šāda sistēmas izmantošana ikdienā ievērojami palielina darba efektivitāti un palīdz saprast, uz kuriem uzdevumiem ir jākoncentrējas vairāk, bet kuri no tiem ir jāizvirza kā prioritāte nedēļas vai dienas griezumā.

Tātad, kādas darbības jāveic un kādas metodes jāpielieto, lai uzlabotu uzņēmuma digitālo briedumu?

• Jāizstrādā digitālā stratēģija.
• Jāveicina darbinieku izglītošana.
• Jāidentificē tehnoloģijas, kas ļaus veikt digitālo transformāciju.
• Iespēju robežās jāļaujas inovācijām un eksperimentiem.
• Jāplāno, jāīsteno, jānovērtē (jāmēra) un jārīkojas.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas un Eiropas digitālās inovācijas centra mājaslapās ir pieejami divi digitālā brieduma testi, ko uzņēmējs var aizpildīt sev pieejamā laikā un noteikt sava uzņēmuma digitālā brieduma līmeni.