Balstoties uz 2023.gada Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes doktorantes Silvas Jeromanovas-Mauras promocijas darba pētījuma rezultātiem, tiek secināts, ka sociālajai uzņēmējdarbībai nepieciešami pielāgojami biznesa modeļi, kā arī sabiedrības izpratne, lai veicinātu šī uzņēmējdarbības virziena attīstību Latvijā.

Puse (50%) no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem atzīst, ka no ilgtspējas jautājumu iekļaušanas savā ikdienas darbā joprojām ir tālu, liecina “Swedbank” aptauja. Tikmēr tikai katrs desmitais (10%) uzņēmējs ir pārliecināts, ka ilgtspēja ir pilnībā integrēta uzņēmuma pārvaldības un ikdienas procesos. Vienlaikus ceturtā daļa (25%) aptaujāto uzņēmēju neredz nepieciešamību iekļaut ilgtspējas jautājumus uzņēmuma vadības ikdienas darba procesos.

Prasmju trūkums ir viena no nopietnākajām problēmām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Eiropas Savienībā (ES), secināts jaunākajā "Eirobarometra" pētījumā.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū. Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības – cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

“Ernst & Young” (EY) Baltijas valstu pētījums par attieksmi pret mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijām un to izmantošanu, kas veikts sadarbībā ar sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu “Norstat”, parāda, ka 50% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka MI uzlabos viņu dzīvi, kamēr 33% domā pretēji, bet 63% Latvijas cilvēku domā, ka MI tehnoloģijas uzlabos produktivitāti darba vidē (25% ir pretējās domās). Tomēr, tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (33%) uzticētos pakalpojumam vai produktam, ja tas tiek balstīts uz MI risinājumu. Gandrīz puse (48%) Latvijas iedzīvotāju MI risinājumam neuzticētos.

“Ernst & Young” (EY) pētījums par attieksmi pret mākslīgā intelekta tehnoloģijām un to izmantošanu, kas veikts Baltijas valstīs sadarbībā ar sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu “Norstat”, atklāj, ka kopumā jau 27% Latvijas iedzīvotāju ir izmantojuši kādu mākslīgā intelekta tehnoloģiju, piemēram, “ChatGPT”, “Bard”, “Claude” vai citu risinājumu.

Jaunākais pētījums, ko veica Sabiedrības integrācijas fonds kopā ar pētījumu centru “SKDS”, atklāj, ka attiecībā uz darbinieku darba un ģimenes dzīves līdzsvaru Latvijas darba devējiem joprojām ir lielas iespējas uzlabojumiem. Lai gan 51,5% respondentu ir elastīgas darba iespējas un 49,3% – atbalstoša darba devēja attieksme, gandrīz 16% respondentu apgalvo, ka viņu darbavietās trūkst jebkādu atbalsta mehānismu šajā jomā. Tādēļ darba devējiem būtu vērts sākt apzināties ieguvumus, ko var sniegt dažādu ģimeņu atbalstošu iniciatīvu ieviešana darbavietā.

No 728 jaunuzņēmumiem, kas Latvijā ir reģistrēti uz 2023.gadu, 26% ir nodrošinājuši sava intelektuālā īpašuma aizsardzību. Jaunākais Eiropas patentu iestādes (EPO) pētījums "Patenti, preču zīmes un jaunuzņēmumu finansēšana Eiropā" atklāj, ka kopumā vidēji 29% Eiropas jaunuzņēmumu ir parūpējušies, lai viņu radītās preču zīmes, dizainparaugi un izgudrojumi būtu tiesiski aizsargāti, tādējādi veicinot savas uzņēmējdarbības turpmāku izaugsmi un investoru piesaisti.

Jaunākais “Ernst & Young” (EY) vispasaules darba vides un darba tirgus pētījums “EY 2023 Work Reimagined Survey” parāda, ka 34% uzņēmumu darbinieku vēlas mainīt darbu tuvākā gada laikā. Pētījums parāda arī, ka 58% darba devēju uzskata, ka lēnā ekonomiskā izaugsme un sarežģītie ekonomiskie apstākļi samazina darba ņēmēju vēlmi mainīt darbu, kamēr tam piekrīt vien 47% darba ņēmēju un 22% darbinieku šādam pieņēmumam nepiekrīt.

Eiropā nepilnas divas trešdaļas (61%) apzināto banku no pašreizējām maksājumu karšu sistēmām plāno pāriet uz drošākiem, elastīgākiem un modernākiem risinājumiem, secināts informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma “Tietoevry Banking” veiktajā pētījumā.

Pārmaiņas automašīnu tirgū maina cilvēku paradumus un attieksmi, taču strauja pāreja uz elektroauto tuvāko gadu laikā nav gaidāma, liecina Swedbank veiktā auto īpašnieku aptauja Baltijas valstīs.

2023.gada 7.septembrī investīciju banka "Signet Bank" prezentēja jaunākos aptaujas datus "Latvijas uzņēmēju finansiālais noskaņojums un uzņēmējdarbības vide Latvijā, 2023". Aptauja reprezentē vietējo uzņēmēju viedokli, nākotnes ieceres attiecībā uz papildu finansējuma nepieciešamību, pieejamību un daudzveidību pēdējo 12 mēnešu laikā (2022.gada maijs līdz 2023.gada maijs) un uzņēmumu attīstības plāniem, prognozēm par finansējuma nepieciešamību tuvāko 12 mēnešu laikā (2023.gada maijs līdz 2024.gada maijs).

Politiskajām partijām turpinot sarunas par nākamās valdības veidošanu, nepārprotamu mājienu jaunajam Ministru kabinetam devuši uzņēmumi. To skatījumā svarīgākais uzdevums valsts varas pārstāvjiem ir samazināt darbaspēka nodokļus, lai paaugstinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

Latvija uzrāda pārliecinošu elektroauto pieprasījuma izaugsmi šī gada pirmo sešu mēnešu laikā. Salīdzinot jauniegādāto elektroauto skaitu pirmajā pusgadā ar to pašu laiku aizvadītajā gadā, pieprasījuma pieaugums ir 119% jeb kopējais elektroauto skaits ir palielinājies par 901, liecina elektroauto uzlādes tīkla “Eleport” apkopotie dati par Baltijā un Polijā esošo elektroauto pieprasījuma dinamiku un uzlādes infrastruktūru.

Pērkot lietotu spēkratu, iespējams, pirmo pircēji pamana tieši auto nobraukumu. Kā nekā kopējais veikto kilometru skaits norāda uz zināmu mašīnas nolietojuma pakāpi. Auto nozares datu pētniecības uzņēmuma “carVertical” veiktajā pētījumā, kur aplūkotas 14 Eiropas valstis, atklāts, ka, paaugstinoties automašīnas vecumam, pieaug arī iespējamība, ka tai ir “attīts” nobraukums.