Preču ārējas tirdzniecības dati šogad nav iepriecinoša lasāmviela, augusts nav izņēmums. Eksports gada griezumā samazinājies par 24,5%, turklāt sezonāli izlīdzinātajos datos preču eksporta ienākumi bija mazākie divu gadu laikā.

Kritums gada griezumā apstrādes rūpniecībā augustā bija 3,8%, tas bija mazākais kopš februāra. To gan galvenokārt noteica tā sauktais bāzes efekts – jau apritējis vairāk nekā gads kopš brīža, kad pērn globālo nedienu dēļ ražošana samazinājās. Salīdzinājumā ar jūliju ražošana pieauga, bet pavisam nedaudz – par 0,3%.

Lasītājs jautā: Uzņēmums maksā nodokļus kā pašnodarbinātais (uzņēmējdarbības forma ir individuālais komersants (IK)). Preces ir grāmatas, dažādas apdrukātas lietas, kā arī pašu ražotas kancelejas preces. Tika reģistrētas struktūrvienības – mājaslapa, Facebook.com un Instagram.com lapa, bet tirdzniecība internetā notiek tikai Latvijā (uz ārvalstīm preces netiek sūtītas). Vai personai jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā? Kas jāņem vērā, reģistrējoties un kārtojot grāmatvedību, ja tomēr nākas reģistrēties?

Finanšu piramīda ir organizēta struktūra, kas finansē savas saistības pret ieguldītājiem ar ieņēmumiem no jaunemitētām saistībām, maldinot ieguldītājus par finansējuma avotu un visbiežāk neveicot nekādu reālu ienākumus nesošu komercdarbību (izņemot nepārtrauktu jaunu līdzekļu piesaisti). Vienkāršākā valodā izsakoties, vēlāko ieguldītāju iemaksātā nauda tiek izmantota, lai izmaksātu mākslīgi realizētu peļņu sākotnējiem ieguldītājiem. Kā piramīdas darbojas? Šādas shēmas darbības galvenais mērķis ir jaunu dalībnieku piesaiste. Finanšu piramīdas zenītā sākotnējie ieguldītāji jeb ieguldītāji piramīdas augšdaļā parasti gūst vislielāko peļņu, kas sekojoši kļūst par magnētu jaunu ieguldītāju piesaistei. Nepārtraukti pievienojoties jauniem dalībniekiem, naudas pieplūdums strauji izplatās pa piramīdas līmeņiem. No jaunpienācējiem plūsma nonāk pie tiem, kas atrodas piramīdas hierarhijas augšgalā. Tomēr apakšējā līmenī esošie dalībnieki bieži zaudē, ja nespēj piesaistīt jaunus ieguldītājus.

Jautā lasītājs: Fiziskai personai, kura veic komercdarbību, visa komercdarbība notiek interneta mājaslapā. Šī fiziskā persona pārdod preces, kuras iegādājas no citas valsts. Preces neieceļo Latvijā, bet gan uzreiz no iepirkšanas vietas tiek piegādātas klientam. Vai tādā gadījumā ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN)? No kādas summas tas ir jāaprēķina?

Eiropas Centrālās bankas (ECB) 14.septembrī paziņotais lēmums par galvenās refinansēšanas procentu likmes pieaugumu līdz 4,5%, bet likmes “uz nakti” kāpumu līdz 4%, nozīmē tālo aizdevumu sadārdzināšanos. Vienlaikus potenciāli ieguvēji kļūst arī noguldītāji, kuriem par savu uzkrājumu nodošanu glabāšanā komercbankas maksās vairāk nekā iepriekš.

2023.gada 15.jūlijā stājies spēkā Vērtspapīrošanas likums. Kā Latvijā veicas ar vērtspapīrošanu? Kādus kredītus var vērtspapīrot un ar kādiem riskiem jārēķinās?

Ieguldīšana ir viens no izplatītākajiem veidiem, kā likt savai naudai strādāt. Laikā, kad inflācija arvien vēl ir augsta, ieguldīšana palīdz saglabāt vai pat palielināt naudas vērtību. Lai gan investīciju uzsākšana nav sarežģīta, līdzekļu ieguldīšana akcijās tomēr prasa zināmu sagatavošanos un izpēti.

Būt uzņēmējam nenozīmē tikai pārdot preci vai sniegt pakalpojumu un vadīt biznesu, tas nozīmē arī būt uzņēmuma pamatam, kurš zina un pārzina mazliet no visa, proti, jāzina, kas notiek uzņēmuma grāmatvedībā, lietvedībā un attīstības nodaļā, kā norit uzņēmuma nodaļu darbība.

Pēc piecus ceturkšņus ilguša krituma reālās algas 2023.gada 2.ceturksnī pieauga. Izmērītais kāpums ir simbolisks jeb 0,1%, taču dinamika krasi uzlabojas pa mēnešiem - ja aprīlī reālās algas gada griezumā vēl samazinājās par 4,7%, tad jūnijā jau pieauga par 3,9%. Nav ne mazāko šaubu, ka reālo algu dinamika turpinās uzlaboties.

Neraugoties uz to, ka Baltijas valstu ekonomiskais fons jau ilgāku laiku nav sevišķi pārliecinošs, vietējie akciju tirgi investoriem šogad sagādājuši visai labas iespējas nopelnīt. Tiesa pagaidām ir grūti izteikt viedokli, vai šī gada atlikušajos mēnešos ieguldītājiem izdosies saglabāt savu pozitīvismu.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas. Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eiro zonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms – robu gana daudz.

Nodokļu administrēšanas funkcijas īstenošanai likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un likumā “Par nodokļiem un nodevām” Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts plašs tiesību un pienākumu apjoms. Nodokļu administrēšanas ietvaros VID vienmēr ir bijušas tiesības īstenot dažādus ar nodokļu nomaksas uzraudzību saistītus kontroles pasākumus, kuru piemērošana tiek izvēlēta atkarībā no VID noteiktiem riska faktoriem.

Ja darbinieks strādā jaunuzņēmumā, tad pamatā jāievēro Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tā mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, sekmējot pētniecību un inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā (pētniecības produktu komercializāciju). Tiem tiek piemērots valsts atbalsts nodokļu nomaksai. Apskatīsim pieejamos atbalsta rīkus.

Grozījumi Komerclikumā (KL), kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā, nākotnē noteikti novērsīs problēmas, kas saistītas ar neapmaksātu pamatkapitālu. Tomēr praksē vēl aizvien pastāv kapitālsabiedrības, kuru dibināšanas vai pamatkapitāla palielināšanas process nav noritējis kā plānots, un dibinātāji, sabiedrības esošie vai no jauna uzņemtie dalībnieki (akcionāri) nav veikuši pamatkapitāla apmaksu. Neapmaksāts pamatkapitāls rada gan būtiskus ierobežojumus kapitālsabiedrībai un personai, kas uz daļām parakstījusies un tās nav apmaksājusi, gan papildu pienākumus kapitālsabiedrības valdei.