Lai kā mums gribētos ar jauna gada sākšanos atmest visas nejēdzības, kas traucējušas aizgājušajā gadā, tas nav iespējams. Sakārtot nodokļu sistēmu, lai tā strādātu par labu uzņēmējiem, nav tas pats, kas sakārtot rakstāmgalda atvilktni, izmetot visu lieko un nevajadzīgo. Kaut gan pamatos līdzību ir vairāk, nekā varētu šķist. Saruna ar Ģirtu Rungaini, korporatīvo finanšu uzņēmuma "Prudentia" partneri, padomes locekli un vienu no dibinātājiem, patiešām ir par kārtības ieviešanu savās mājās.

Jūs esat cilvēks, kuram patīk saukt lietas īstajos vārdos. Ar kādām sajūtām raugāties uz norisēm Latvijas uzņēmējdarbības vidē un ekonomikā tuvākajā nākotnē – šogad, nākamajos trīs gados?

Viss vienmēr ir atkarīgs no cilvēka paša, kā viņš jūtas un kā skatās uz apkārtējo pasauli – vai glāze ir puspilna vai pustukša? Var skatīties arī no viedokļa, ka cilvēku kā dabas sastāvdaļu pārsvarā veidojuši gēni, kas bijuši piesardzīgi un attiecīgi izdzīvojuši. Esam spiesti meklēt negatīvo, lai izdzīvotu. Tie, kuri baidījās no čaboņas zālē un tāpēc netika apēsti, atstājuši vairāk pēcnācēju nekā tie, kuri bija drosmīgāki un neņēma vērā draudus, kas bija apkārt. Līdz ar to var skatīties pozitīvi un var skatīties negatīvi.

Protams, ka brīži 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā, kad mēs atgriezāmies Rietumu civilizācijā, bija ļoti smagi. Tomēr, lai arī nevienmērīgs un atšķirīgs dažādiem cilvēkiem, uzlabojums bija. Ja skatāmies kopumā, kas ir panākts pa šiem 35 gadiem, tad redzams, ka ir nesalīdzināmi labāk. Es kā uzņēmējs esmu noskaņots domāt pozitīvi. Latvijā kopumā cilvēki kļuvuši turīgāki, bezdarba līmenis ir zems. Visi, kas vēlas strādāt un neizvēlas dzīvot nekurienē, kur nav darbavietu, jo tās tur vienkārši nav izdevīgi radīt, ir attīstījuši un attīsta daudzmaz veiksmīgu biznesu. Protams, mēs varam runāt arī par monētas otru pusi – problēmas ir, un to klāsts ir ļoti plašs.

Vai varat akcentēt galvenās problēmas?

Šībrīža ģeopolitiskie riski nepalīdz, tomēr galvenās problēmas ir pašu mājas kārtībā. Šeit es domāju birokrātiju, regulāciju, pārregulāciju un administratīvo slogu, kas turpina pieaugt, sadārdzinot uzņēmējdarbības izmaksas, procesus un pakalpojumus. Tāpēc ir situācija, ka Latvijā daudz kas ir dārgāks nekā Lietuvā un Igaunijā, nerunājot par daudzām citām vietām Eiropā. Man šķiet, ka tā ir galvenā problēma, ka radām dažādas institūcijas, kas apgrūtina uzņēmējdarbību, piemēram, Maksātnespējas administrācija. Šī, protams, nav vienīgā institūcija, kas ierobežo riskus, tādas ir vairākas.