Artis Lapiņš jau teju gadu ir Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs. Interviju ar viņu izdodas sarunāt patīkami ātri, kas tikai papildina intervijā pausto, ka Arta kā vadītāja durvis (vai attālinātā darba laikā – telefons) vienmēr ir atvērtas darbiniekiem.

Kādas vēl izmaiņas paredzētas grozījumos?

Plānotas izmaiņas arī saistītajos likumprojektos, tostarp jautājumos par konkurences vērtēšanu viena pretendenta gadījumā, lielu uzsvaru liekot uz tirgus izpētes veikšanu. Pasūtītājam jāsaprot, kāda ir tirgus situācija un ko konkrētajā laikā iespējams sagaidīt no pretendentiem. Viss mainās neticami ātri. Tas, kas bija aktuāli pirms diviem ar pusi gadiem, vairs nav aktuāli šodien, tādēļ katrs iepirkums jāvērtē no jauna un pasūtītājam jāpielāgojas un jāzina tirgus situācija un iespējas.

Cits izmaiņu bloks ir informācijas par jau noslēgtajiem līgumiem pieejamība, t.i., gan to tekstiem, gan izpildes informāciju. Saprotams, ka piedāvājumā ir noteikta cenas prognoze, par kādu iespējams izpildīt līgumu, taču arī pats līgums var ietvert dažādas izmaiņas un jautājumus, kas var ietekmēt situāciju. Līdz ar to stingrāk vērtēs, vai veiktās izmaiņas ir pieļaujamas. Nevar slēgt līgumu par vienu summu un termiņu, kas laika gaitā ievērojami mainās, ja grozījumu iespēja jau nav paredzēta līgumā. Notiek arī diskusijas, ka, iespējams, jāpublisko vairāk informācijas par piesaistītajiem apakšuzņēmējiem, norādot to darba īpatsvaru, bet tas vēl ir diskutējams.

Iepriekš minējāt, ka būs arī saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas izmaiņas.

Jā, tas ir vēl viens lielais bloks. Ir jāpārorientējas uz saimnieciskā izdevīguma vērtēšanu. Nosacīti piespiedu kārtā sāksim definēt jomas, kurās saimnieciskā izdevīguma vērtēšana būs obligāta, piemēram, projektēšana, apvienotā projektēšana un būvdarbi, elektroenerģiju patērējošas preces, autotransports, iespējams, arī apsardze u.c. Vēl gaidām, kādi būs priekšlikumi no citām nozarēm. Protams, izaicinājums ir tas, cik objektīvi iespējams izvērtēt saimniecisko izdevīgumu un vai šāds noteikums neradīs papildu strīdu risku.

Es uzskatu, ka nevajag strebt karstu. Ja šobrīd vērtējam zemāko cenu, tad vērtējam to iegādes brīdī, bet pirmais uzdevums būtu spēt paraudzīties uz cenu jeb izmaksām ilgtermiņā, tostarp arī uz saistītajām uzturēšanas izmaksām. Triviāls piemērs – iespējams nopirkt ļoti lētu printeri, taču vēlāk var izrādīties, ka tinte vai pulveris konkrētajai iekārtai ir ļoti dārgs, tādēļ lētā printera izmaksas ir lielas. Līdz ar to jāvērtē kopumā – varbūt ir izdevīgi sākumā nopirkt dārgāku iekārtu, taču vēlāk ekspluatācijā tā izmaksās mazāk. Līdzīgi arī ēku projektēšanā – klimata mērķu kontekstā svarīgs ir zems enerģijas patēriņš, tādēļ ekspluatācijas izmaksas jārēķina jau sākumā pirms ēkas būvniecības.