Cik gan patīkami vēsā ziemas dienā ir aizdegt svecīti, radot mājās patīkamu un sirdssiltu atmosfēru! Tieši tik silta un jauka gaisotne pārņēma arī sarunā ar zīmola “Citas sveces” radītāju Artūru Veilandu. Kāpēc gan sirdslietu – sveču gatavošanu – nevarētu pārvērst pelnošā biznesā? Un vai svecēm vienmēr jābūt ierastā veidolā? Par to mūsu sarunā!

Uzņēmums ar atšķirības zīmi

“Mēs esam uzņēmums “ForV”, kas pazīstams ar zīmola nosaukumu “Citas sveces”. Nodarbojamies ar sveču ražošanu, mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību. Esam ģimenes uzņēmums, kurā pastāvīgi darbojas trīs cilvēki, bet ārpakalpojumā – grāmatvedis. Savukārt sveču sezonā kļūstam par lielāku kolektīvu, jo tiek pieņemti arī papildspēki – cilvēki, kas vēlas palīdzēt. Ar ko mēs atšķiramies? Ar to, ka jau pašā sākumā sākām ražot lielos apjomos, mūsu vīzija jau uzreiz bija lielāka nekā daudziem citiem. Protams, mēs braucam uz tirdziņiem – tāpat kā citi –, bet plānojam būt plaši atpazīstami. Sākotnēji sākām ražot beramsveces, ko Latvijā vēl nepiedāvāja neviens uzņēmums,” stāsta Artūrs Veilands. Viņš arī piebilst, ka šobrīd beramās sveces Latvijā ražo daudzi, tādēļ nemitīgi jādomā par jauniem attīstības virzieniem.

Atbildot uz jautājumu par zīmola nosaukumu, tā radītājs smaidot saka: “Mūsu nosaukums radās pavisam vienkārši, kad pirms 2 gadiem sākām radīt beramās sveces, kuru ideju aizguvām no ārzemju resursiem, Latvijā tās vēl nebija zināmas. Tāpēc varējām teikt, ka radām cita veida sveces.”

Jāražo tas, kas sirdij tuvs

Lai gan uzņēmuma darbība tika sākta pirms 2 gadiem, ģimene jau iepriekš zināja, ka vēlas ražot sveces. A. Veilands atklāj: “Bija iepirkti materiāli, lai ražotu sveces, bet bija diezgan grūti sākt to visu attīstīt, jo sākās pandēmija, kam sekoja karš Ukrainā.”

Viņš arī piebilst, ka visai ģimenei ļoti patīk dedzināt sveces. “Mājās ar svecēm vienmēr ir pilni plaukti. Laikā, kad dzīvojām Anglijā, mums bija tradīcija vienreiz mēnesī braukt uz “IKEA”, lai nopirktu sveces. Kad atgriezāmies dzimtenē, sievai atvērām skaistumkopšanas salonu, savukārt pats strādāju ar inženiertehniskajiem risinājumiem. Tomēr sirdī vienmēr urdēja doma, ka gribas kaut ko ražot.” Viņš stāsta, ka kādu dienu šī doma tik ļoti nelika mieru, ka pamostoties tika izpētīti visi sludinājumu portāli, lai atrastu kādu presi, iekārtu vai jebko citu ražošanai. Un, ziniet, izdevās – tika atrastas sveču preses kapu sveču presēšanai. Sākotnējais plāns bija nopirkt vienu presi un izmēģināt, bet, aizbraucot pēc preses, izrādījās, ka pieejama ne tikai prese, bet arī Ziemassvētku eglīšu sveču iekārta, kur uzreiz tiek lietas vairāk nekā 200 sveces, kā arī katli, vasks un citas lietas sveču izgatavošanai. Kad iekārtas bija atvestas mājās, lēnām tika meklēti materiāli gan pašmāju tirgū, gan arī ārpus Latvijas un uzsākta ražošana.