Šis gads uzņēmējiem, kam aktuāls imports un eksports un kas iepriekšējos gados veiksmīgi strādāja ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības tirgiem, nāca ar jauniem izaicinājumiem. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, daudzas preces ir kļuvušas par sankcionētām, turklāt komersantiem rūpīgi jāizvērtē, kas īsti ir viņu darījumu partneri. Ar ko uzņēmējiem jārēķinās šajā jomā? To intervijā skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

VID Muitas pārvalde ir tā iestāde, kas kontrolē, lai sankcijām pakļautās kravas nešķērsotu Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu. Kāda ir situācija šajā jomā?

No marta beigām, kad Eiropas Komisija (EK) sāka apkopot datus par sankcionētajām precēm, kopumā esam noraidījuši vairāk nekā 2000 kravu, kurās konstatētas neatbilstības importa, eksporta vai tranzīta jomā. Tas notiek paralēli jau ierastajai kontrabandai, kad notiek mēģinājumi ievest cigaretes no Baltkrievijas, veikt pārkāpumus intelektuālā īpašuma jomā u.tml. Jāpiebilst, ka šajā jomā veiktas vairāk nekā 95 000 dokumentu kontroļu, kā arī ap 3000 muitas fizisko kontroļu.

Papildus Muitas pārvalde gatavo riska informācijas veidlapas, kas tiek sūtītas citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, vēršot to uzmanību, ka ar vienu vai otru kravu kaut kas varētu nebūt kārtībā, un vairumā gadījumu tas tiek darīts tieši gadījumos, kad ir bažas par sankciju normu neievērošanu. Ir gadījumi, kad kāds ir mēģinājis šķērsot mūsu robežu, tas ticis noraidīts, paralēli informējot citas ES valstis, ka varētu būt mēģinājumi konkrēto kravu pārvest pāri to robežām. Visos gadījumos, kad atklāti atkārtoti mēģinājumi veikt pārkāpumus vai kombinētās nomenklatūras kodu maiņas, attiecīgā informācija tiek nodota VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei.