Šis nav vienkāršs laiks. Krīze mūsu valstī sakrīt ar vēlēšanu laiku, un visapkārt ir salīdzinoši daudz problēmu, ko vajadzētu steidzami risināt. Arī nodokļu jomā. Bet vai nu uzņēmējus kādreiz problēmas ir biedējušas! Par to arī sarunā ar Vitu Liberti – “BDO Law” un “BDO Latvia” vadošo partneri un zvērinātu advokāti.

Kāds šoruden ir jūsu nodokļu noskaņojums?

Jautājums ir tieši laikā, jo nesen atgriezos no komandējuma Dānijā un man tiešām radās īpašas pārdomas par šo tēmu. Biju pārsteigta redzēt, kā funkcionē Dānijas sabiedrība, cik nozīmīgs tur ir sabiedriskais līgums. Izejot uz ielas, ir redzams, ka cilvēki ciena likumus, akceptē ierobežojumus, paralēli baudot visu, ko par to saņem pretī. Dānija ir lielisks paraugs, ka sabiedriskais līgums ir iespējams un acīmredzami īstenojies. Gribētos, lai arī Latvijā uz ko tādu ejam.

Latvijā pašlaik viena no lielākajām problēmām ir, ka mēs neticam savai valstij un valsts netic mums. Izliekamies, ka viss ir labi, tomēr viens uz otru skatāmies ar neticību. Tas ir līdzīgi kā biznesā – ja uzņēmumu vada partneri (starp citu, tieši tā tas mums ir “BDO” gadījumā jau 15 gadu), tad svarīga ir savstarpēja cieņa un uzticība. Ja cilvēks nav līdz galam godīgs un savus pienākumus nepilda, nodokļus nemaksā, bet pretī arī valsts ne līdz galam pilda solīto un tādējādi nav godīga, kopā nevar sanākt labs rezultāts.

Nesen lasīju kārtējo Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs, kas apliecina, ka ēnu ekonomikas apmērs Latvijā pērn ir atkal pieaudzis. Latvijā joprojām ceturtā daļa algu tiek izmaksātas aploksnēs. Kamēr neatgriezīsim ticību viens otram un valstij, kamēr nesāksim būt godīgi viens pret otru, nodokļi būs tikai otršķirīgs jautājums.

Parasti ap šo laiku jau sākam intensīvi runāt un domāt par nākamā gada nodokļu izmaiņām, taču šogad ir citādi, jo oktobris ir vēlēšanu mēnesis un skaidrs ir vien tas, ka nekas nav skaidrs. Ar ko vispār rēķināties?

Vēsturiski skatoties, Latvijā šāda vai cita veida nodokļu grozījumu vētras sagaidām pēc katrām vēlēšanām, parasti nodokļu politikas grozījumi ir viens no priekšvēlēšanu programmas punktiem, un vēlāk politiķi nereti arī strādā pie apsolītā ieviešanas. Diemžēl rezultāts nav paredzams, iniciatīvas var pārvērsties darba gaitā par cita veida priekšlikumiem. Piemēram, 2018. gadā ieviestā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reforma nebija sākotnēji izskatīta kā iespējams ceļš tālākai nodokļu politikas attīstībai, tomēr tai bija pietiekami liels atbalsts –rezultātā tika pieņemts pavisam jauns UIN likums.