Rīga plāno ieviest zemo emisiju zonu, lai samazinātu gaisa piesārņojumu un uzlabotu pilsētas ilgtspējīgu mobilitāti. Šī iniciatīva būtiski ietekmēs uzņēmumus, kas nodarbojas ar pārvadājumiem, piegādēm un loģistiku, īpaši tos, kuriem ir lieli autoparki vai kas veic piegādes lielveikaliem, norāda biedrība "Ilgtspējas klasteris".

Plānojot zemo emisiju zonas ieviešanu, ņemti vērā līdzšinējie gaisa kvalitātes monitoringa rezultāti, kas liecina par ievērojamu piesārņojošo vielu normatīvu pārsniegšanu. Rīgas dome (RD) analizēs vidējā termiņā sasniedzamos gaisa kvalitātes mērķus un izvērtēs iekšdedzes dzinēju automašīnu īpatsvaru Rīgā un Pierīgā, veicot satiksmes plūsmu un gaisa kvalitātes modelēšanu.

Lai nodrošinātu uzraudzības un kontroles mehānismus, tiks ieviestas kameras ar automātisko numurzīmju nolasīšanu. Šī tehnoloģija ļaus uzraudzīt transportlīdzekļu kustību zemo emisiju teritorijā un novērst neatbilstošu transportlīdzekļu iekļūšanu zonā. Plānots līdz šī gada rudenim izstrādāt ziņojumu par alternatīvajiem scenārijiem, kuru apstiprinās RD. Līdz 2026.gada beigām paredzēts izstrādāt rīcības plānu, un līdz 2027.gada beigām Rīgas zemo emisiju zonai jāsāk funkcionēt.

Satiksmes ministrijas pārstāvis uzsver, ka ielu nodeva pašvaldībām būs instruments bezemisiju vai zemo emisiju zonu ieviešanai un transportlīdzekļu skaita regulēšanai konkrētās ielās, tādējādi uzlabojot sabiedriskā transporta izmantošanu un mikromobilitātes attīstību.

Latvijā šobrīd nav īpašu atbalsta mehānismu bezemisiju kravas transportam, kamēr citas Eiropas valstis jau aktīvi investē šajā jomā. Piemēram, Zviedrija līdz 2030.gadam plāno, ka 50% jauno kravas automašīnu būs ar elektrisko piedziņu, bet Polija jau izstrādājusi plaša mēroga Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu bezemisiju transportlīdzekļiem.