No šī gada 1. janvāra spēkā esošajos grozījumos Būvniecības likumā paredzēta pilnīga pāreja uz elektronisku būvniecības procesa dokumentu apriti. Interesanti noskaidrot, cik plaši būvniecībā vispār piedāvātas mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, piemēram, būvniecības informācijas modelēšana jeb BIM (Building Information Modeling)?

Būvniecības informācijas modelēšanu vienkāršiem vārdiem var raksturot kā procesu, tehnoloģiju un cilvēku mijiedarbību, lai sasniegtu mērķus, kas saistīti ar digitālā aktīva izveidi un pielietošanu. Uzsvars ir uz informācijas vadību būvniecības jomā, ko iespējams izmantot dažādos veidos, lai pieņemtu labākus lēmumus, būvētu kvalitatīvāk un efektīvāk. Būtībā, izmantojot būvnicības informācijas modelēšanu, ēku vēl pirms uzbūvēšanas reālajā dzīvē "uzzīmē" virtuāli, tādējādi jau laikus konstatējot iespējamos trūkumus.

Lai gan pasaulē būvniecības informācijas modelēšanas sniegtās iespējas izmanto samērā plaši, Latvijā joprojām tā ir tikai attīstības sākumposmā esoša tendence. Kas kavē straujāku attīstību? Jautāju to Jānim Berķim, Būvniecības Industrijas Digitalizācijas asociācijas valdes priekšsēdētājam: "Nedomāju, ka te ir jautājums tikai par būvniecības informācijas modelēšanu. Mēs redzam, ka attīstāmies lēnāk daudzās jomās. Droši vien tas saistīts ar "padomju mantojumu" un mūsu nespēju pagaidām pārvarēt bailes no sadarbošanās, lai iegūtu labāku rezultātu. Redzam, ka kaimiņvalstīs sadarbība ir daudzās jomās un viņi tiek tālāk ātrāk. Mums pagaidām sadarbība nav tik ierasta, visi viens otru uzlūko ar šaubām. Tie ir daudzi dažādi procesi, kas saistīti kopā. To var salīdzināt arī ar mūsu būvnieku karteli, kas veicina to, ka uzņēmumiem nav nepieciešams profesionāli attīstīties, lai iegūtu jaunus projektus, jo tie tiek iegūti citos veidos – vienkārši sarunājot."

Lai mainītu situāciju, izveidota minētā asociācija – tās dibinātāji redzējuši, ka līdzīgas organizācijas darbojas kaimiņvalstīs, kur tādējādi kopīgiem spēkiem tiek attīstīta digitalizācija būvniecībā.

Atspēkojam mītus!

Lai gan asociācija u.c. nozares pārstāvji cenšas sabiedrībai maksimāli daudz skaidrot būvniecības informācijas modelēšanas nozīmi, joprojām ir daudz dažādu mītu par šo tēmu. Lūk, izplatītākie no tiem.

Pirmais mīts – var nopirkt gatavu uzreiz

Saskaņā ar šo mītu būvniecības informācijas modelēšanu var nopirkt tikpat vienkārši kā maizi veikalā un uzreiz sākt izmantot. Patiesībā gan nepieciešams nozīmīgs darbs, lai vispirms jau pasūtītu būvniecības informācijas modelēšanu, tālāk jau iemācītos to pareizi pielietot un sagatavotu nepieciešamo informāciju.

Otrais mīts – būtiski ieguvumi nekavējoties

Ierakstot burtus "BIM" iepirkuma nolikumā, uzreiz parādīsies būtiski ieguvumi. Arī tā nav patiesība, jo, samaksājot par atbilstošām tehnoloģijām, bet nepielietojot tās praksē, rezultāts var izrādīties pat sliktāks.

Trešais mīts – pasūtītāja iesaiste nav nepieciešama

Tas ir aplami, jo tieši no pasūtītāja lielā mērā atkarīgs, vai konkrētajā projektā izmanto būvniecības informācijas modelēšanu. No pasūtītāja saņemts informācijas pieprasījums ir veiksmīgs pamats būvniecības informācijas modelēšanas projekta uzsākšanai. Pasūtītāja iesaiste un kompetence tālākajos procesos ir obligāta.

Ceturtais mīts – var ieviest īsā laikā

Pastāv uzskats, ka, nopērkot nepieciešamos rīkus, uzreiz var apgalvot, ka uzņēmumā ieviestas būvniecības informācijas modelēšanas tehnoloģijas. Patiesībā gan būvniecības informācijas modelēšanas ieviešana ir process, kas notiek nepārtraukti, jo atsevišķu prasmju attīstīšanai nepieciešami vairāki gadi un būtiskas investīcijas.

Piektais mīts – neko nemaksā

Protams, ja tehnoloģijas izmanto tikai tam, lai iegūtu 2D projektus, izmaksas nepalielinās, taču, lai apgūtu visas iespējas, nepieciešamas investīcijas. Atsevišķi pasūtītāji grib izmantot arvien plašākas iespējas, piemēram, pielietot būvniecības informācijas modelēšanu arī ēkas pārvaldīšanas laikā. Tam, protams, nepieciešams papildu laiks un ieguldījumi, pieaug izmaksas arī projektēšanas un būvdarbu fāzē.

Plusi un mīnusi

Kā norāda J. Berķis, būvniecības informācijas modelēšanai ir gan daudz plusu, gan arī mīnusu un viss atkarīgs no tā, no kura skatupunkta – pasūtītāja, būvnieka vai projektētāja –  uz to lūkojamies, kā arī no projekta izmēriem un specifikas. Aspekti, kam jāpievērš uzmanība, būvējot privātmāju, atšķirsies no tiem, kas ir būtiski, ceļot, piemēram, inženierbūves – tiltus, ceļus u.tml. Galvenie ieguvumi, protams, saistīti ar projekta kvalitātes uzlabošanu, pārdomātākiem risinājumiem un precīzāku darba apjomu plānošanu.

Iesaistīto pušu nozīmīgākie ieguvumi:

• projektētājiem, izmantojot būvniecības informācijas modelēšanu, iespējams efektivizēt, automatizēt rutīnas procesus, izmantojot mākslīgo intelektu labāko risinājumu meklēšanā, u.c.;
• būvniekiem ar būvniecības informācijas modelēšanas palīdzību iespējams precīzāk kontrolēt apjomus, plānot būvdarbus u.c.;
• pasūtītāja ieguvumi vairāk saistīti ar prasmi šo informāciju pareizi pielietot. Piemēram, "Rail Baltica" gadījumā objektus plānots apsaimniekot vairāk nekā 100 gadu, tāpēc ir liela nozīme tam, ka informāciju apkopo jau projektēšanas un būvniecības laikā;
• citiem iesaistītajiem būvniecības informācijas modelēšana ir iespēja laikus plānot investīciju atdevi agrīnā stadijā un saprast, cik var nopelnīt ar konkrēto projektu. Tā ir arī iespēja virtuāli izstaigāt plānoto objektu, piemēram, ēku, un saprast, kas patīk un kas nepatīk, pirms vēl projekts pabeigts reālajā dzīvē.

Nozīme ir arī noslēgtajai līguma formai. Ja iepirkums izsludināts atsevišķi par projektēšanu un atsevišķi par būvniecību, iespējas ir mazākas, nekā tās ir tad, ja uzreiz tiek pirkts apvienotais projektēšanas un būvniecības pakalpojums, jo tad būvnieks un projektētājs ir viena komanda, kas veiksmīgāk sadarbojas arī būvniecības informācijas modelēšanas pielietošanā. Piemēram, Skandināvijā šobrīd populāri ir alianses modeļi, kad visas būvniecības procesā iesaistītās puses darbojas kā vienota komanda, kopīgi meklējot ieguvumus un proporcionāli tos sadalot, bet vienlaikus proporcionāli starp visām pusēm sadala arī iespējamos zaudējumus.

Būtiskākie būvniecības informācijas modelēšanas mīnusi saistīti ar situācijām, kad kādai no pusēm trūkst kompetences. J. Berķis novērojis, piemēram, ka nereti pasūtītāji prasa izmantot būvniecības informācijas modelēšanu viņu projektā, taču īsti nezina, kas tas ir, līdz ar to iespējas netiek pilnībā izmantotas. Cita situācija ir tad, ja pasūtītājs nenosaka papildu kritērijus un izvēlas lētāko piedāvājumu, pat neņemot vērā, ka sākotnēji bijusi vēlme izmantot digitālās iespējas. Jo ātrāk un vairāk puses iepazīstas ar būvniecības informācijas modelēšanas iespējām, jo efektīvāk tās var pielietot būvniecības un apsaimniekošanas procesā.

"Nav vienkārši saprast, ko ar būvniecības informācijas modelēšanu darīt un kā to izmantot. Tas ir nopietns process, kas prasa nepārtrauktu izglītošanos. Daudzi to uztver vieglprātīgi," novērojis J. Berķis.

Līdz 20% ietaupījums

Būvniecības informācijas modelēšanas pielietošana būvniecībā ļauj ietaupīt nozīmīgus finanšu līdzekļus. Viens no piemēriem ir pērnā gada nogalē sāktais valstiski nozīmīgais būvniecības informācijas modelēšanas pilotprojekts topošās centralizētās prokuratūras ēkas (Aspazijas bulvārī 7, Rīgā) rekonstrukcijas ietvaros.

Būvniecības informācijas modelēšanas pilotprojektu realizē VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Būvniecības informācijas modelēšanas izstrādi pilotprojekta ietvaros veic Būvniecības Industrijas Digitalizācijas asociācija, un tā realizācijā kopā iesaistīti 11 biedri – dažādi uzņēmumi un vairāk nekā 25 nozares speciālisti.

Pilotprojektā īpaša uzmanība pievērsta būvprojekta kvalitātes paaugstināšanas iespējām modeļu izstrādes laikā, veicot to savietošanu un analīzi, kas pēc tam ļāva aplēst arī potenciālos ietaupījumus, kādi varētu rasties, ja ēku projektēšanas laikā "uzbūvētu" digitāli. Tika konstatētas vismaz 100 rasējumu neprecizitātes, informācijas iztrūkumi utt. Biežākās problēmas bija dažādas informācijas trūkums un nepietiekamas atsauces uz citām rasējuma sadaļām, proti, ēka nebija pilnībā atainota kā vienots veselums. Praksē šādas situācijas ir samērā bieži, jo 2D rasējumos nav iespējams iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par risinājumiem. Tā ir būvniecības informācijas modelēšanas priekšrocība – katru objektu aplūko vienotā modelī, līdz ar to atsevišķas sadaļas iespējams savietot ar lielu precizitāti.

J. Berķis novērojis, ka mūsdienās projektēšanai lielākoties jānotiek ātri, līdz ar to kļūdas ir sistemātiskas un tās novērojamas visā nozarē kopumā. Projektētājiem u.c. iesaistītajiem nepietiek laika, lai koncentrētos visām sīkajām detaļām, tāpēc projektus nodod līdz galam nenoslīpētus. Jo vairāk dažādu rasējumu, jo vairāk neprecizitāšu tajos. Ja ēkai neizveido 3D modeli, daudzas nianses nemaz nav iespējams pamanīt, jo ir pieejams pārāk maz griezumu vai plānu, kuros aplūkot ēku.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" organizētā pilotprojekta rezultāti nebija pārsteigums, jo pasaulē jau pieejami daudzi pētījumi par būvniecības informācijas modelēšanas lietderību, bet Latvijas mērogā šie ir pirmie šādi apstiprināti dati. Ar vizuālo pārbaužu metodēm atklātas 42 problemātiskās vietas, bet automatizēti – jau 180. Jāsaprot, ka katra problemātiskā vieta var sevī ietvert vēl simtiem saistītu tipveida neprecizitāšu, piemēram, ja projektētājs nav norādījis, kā cauruļvadi šķērso citus vienā līmenī esošus cauruļvadus, vai arī ir stāvvads, kas šķērso nesošās konstrukcijas vairākos stāvos. Ja vietas ir pietiekami, šādas problēmas var atrisināt samērā vienkārši, bet, ja pastāv ierobežojumi, kā tas ir, piemēram, rekonstrukcijas projektos, risinājuma meklēšanai var būt nepieciešami ievērojami laika un finanšu resursi.

Rezultāti liecina, ka laicīga šādu problēmu risināšana var pozitīvi ietekmēt turpmākos procesus un ļaut projektus realizēt efektīvāk un arī lētāk. Pieņemot, ka katras problēmas risināšanai nepieciešama vairāku cilvēku iesaiste un komunikācija un vairākas darba dienas, tie kopā ir vairāku desmitu tūkstošu vērti ieguvumi.

J. Berķis atzīst, ka ietaupījuma apjoms atkarīgs no konkrētā projekta specifikas un komandas attieksmes: "Varu atsaukties uz "Valsts nekustamie īpašumi" pilotprojektu Aspazijas bulvārī 7, kur pierādījās, ka efektīvākai līdzekļu izmantošanai ir potenciāls – tā nodrošina ietaupījumu 10-20% apmērā no projekta budžeta. To bieži vien norāda arī nozares uzņēmumi. Tādi ir rādījumi, ja salīdzina klasisko procesu un būvniecības informācijas modelēšanas procesu. Savukārt, ja būvniecības informācijas modelēšana ir ierasta lieta, jārunā par citiem veidiem, kā rast ietaupījumu. Jāņem vērā, ka pie ietaupījumiem parādās arī papildu izdevumi (piemēram, par speciālistiem, kas spēj šo informāciju pārvaldīt, pielietot utt.)."

Kā ar citām nozarēm?

Daudzi pētījumi liecina, ka būvniecība ir viena no pēdējām nozarēm, kas apgūst digitalizāciju, līdz ar to ir grūti spriest, vai ir kaut kas tāds, ko citi varētu mācīties no šīs nozares. Jāsaprot, ka būvniecības projekti ir ļoti komplicēti, ir iesaistītas daudzas puses un dažādi aspekti, kas saistīti ar projekta izveidi.

J. Berķis uzskata, ka vēlā digitalizācijas ienākšana nozarē saistāma ar to, ka daudzi speciālisti vēlas strādāt "pa vecam", jo domā, ka tikai tā projektu varēs realizēt veiksmīgi. "Tomēr jāņem vērā, ka projekti paliek arvien komplicētāki, tiek sagaidīts, ka tiks izmantotas jaunās tehnoloģijas un iekārtas, bet metodes palikušas vecās! Tas neiet kopā. Droši varu apgalvot, ka mūsdienās bez informācijas modelēšanas nav iespējams izstrādāt kvalitatīvu projektu racionālos termiņos un budžetā. Iespējams, citas nozares no būvniecības var mācīties, kā tiek vadīti projekti, kuros iesaistītas daudzas puses. Piemēram, kā veicināt sadarbību starp mūsdienu speciālistiem un tiem, kas strādā ar vecākām metodēm. Tas ir svarīgs psiholoģiskais faktors. Vai arī – kā integrēt šīs metodes valsts un pašvaldību iestādēs, kas ir starp lielākajiem projektu pasūtītājiem. Pagaidām gan Latviju nevar nosaukt kā labāko piemēru šajā ziņā, bet mēs strādājam, lai ar laiku šīs lietas mainītos," skaidro J. Berķis.