Lai pieņemtu datos balstītus lēmumus un varētu sekmīgi attīstīties nākotnē, nepieciešami dati. Un tieši datu kultūra nosaka, vai uzņēmums izmanto datu potenciālu un ar to palīdzību spēj palielināt konkurētspēju.

Ja katram ir savs “Excel” fails ar savu “patiesību”, tā nav datu kultūra – tas drīzāk ir “datu folklorisms”, “datu pasakas”. Datu kultūra ir tad, kad uz vienu un to pašu lietu uzņēmumā visi raugās vienādi. Līdzīgi kā ar virtuves plauktu – ja tiek pieņemts, ka auzu pārslas tiek glabātas tām paredzētā kastītē, tad spageti kastītē auzu pārslas nevajadzētu atrast. Tāpat arī šeit – ja tiek pieņemts, ka konkrētās summas ir ieņēmumi, tad tie ir ieņēmumi. Šo pozīciju nevienam nevajadzētu interpretēt citādi. Un tā visbiežāk arī ir problēma – visi it kā runā par vienu un to pašu, bet tajā pašā laikā saprot kaut ko citu. Tādā gadījumā datu kultūras nav. Katrs “velk deķi” uz savu pusi.

Latvijā ir ļoti daudz spējīgu datu analīzes speciālistu. Arī Latvijas Universitāte pirms pāris gadiem sāka īstenot datu zinātnes maģistra studiju programmu, kas sagatavo vēl zinošākus profesionāļus. Jāatzīst, ka ir spēcīgi departamenti, kas strādā ar datiem, bet problēma ir “pārējā masa”, kas nerunā vienā valodā tieši biznesa jomā. Visdrīzāk šiem speciālistiem ir padziļinātas zināšanas matemātikā, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, bet viņiem nav ne mazākās izpratnes par biznesu. Savukārt otra puse ir profesionāļi biznesa jomā, kuriem nav ne mazākās izpratnes par IT nozari un nojausmas, par ko runā datu speciālisti. Abas puses grib būt eksperti – viena finanšu analītikā, otra datu zinātnē –, taču trūkst vienotas kultūras. Jāatzīst, ka datu kultūras jomā situācija ir laba, bet ne perfekta.