Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai sasniegtu jaunākos savāktā iepakojuma mērķus un iesaistītu atkritumu šķirošanā un pārstrādē lielāku sabiedrības daļu, veidojot apziņu par katra atbildību tīras vides uzturēšanā. Depozīta sistēmas ieviešana ir veids, kā papildināt un uzlabot jau esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai kopīgi sasniegtu Eiropas Savienības nospraustos mērķus un izvairītos no sankcijām un sodiem valstij un uzņēmējiem.
Ar lielākiem un mazākiem panākumiem teju 20 gadu garumā Latvijā noritējis ceļš uz depozīta sistēmas ieviešanu. Esam nonākuši tās ieviešanas priekšvakarā, jo jau no 2022. gada 1. februāra Latvijā sen gaidītajai sistēmai jābūt ieviestai. Līdz šim notikusi Ministru kabineta (MK) Depozīta sistēmas darbības noteikumu izstrāde, kam šī gada 18. augustā tika noteikts normatīvais regulējums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie noteikumi nosaka sistēmas darbību, operatora izvēli, apsaimniekošanas maksu un citus parametrus, lai nodrošinātu depozīta sistēmas darbības nepārtrauktību. Nākamais solis depozīta sistēmas ieviešanā ir tās operatora izvēle, kas notiks šī gada decembrī. Likuma grozījumi un MK noteikumi ir spēkā, un šajā posmā jau jāķeras klāt praktisku uzdevumu risināšanai.
Pieredze citviet pasaulē
Plānotā depozīta sistēma šobrīd veiksmīgi darbojas Lietuvā un Igaunijā, tā ir balstīta uz jau pierādītu un ilgus gadus veiksmīgu depozīta sistēmu, kas jau iepriekš ieviesta Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Islandē, Nīderlandē un Vācijā, turklāt arī vairākos Amerikas Savienoto Valstu štatos, lielākajā daļā Austrālijas un Kanādas teritorijas. Nav pamata apšaubīt sistēmas darbību kopumā, jo tā ir novatoriska, moderna un pārbaudīta valstīs, kas tiek uzskatītas par vides aizsardzības pionierēm. Šobrīd visā Eiropā ir liela interese par šādu risinājumu, kas var nodrošināt efektīvus rezultātus vien divu, trīs gadu laikā. Pašlaik vairākas Eiropas valstis plāno ieviest depozīta sistēmu, piemēram, Portugālē, Rumānijā un Slovākijā to ir plānots ieviest līdz 2022. gadam un Anglijā līdz 2023.–2024. gadam.
Katra valsts ir veikusi sistēmas pielāgošanu, balstoties uz kopējo situāciju valstī, un Latvija pašlaik cenšas atrast vislabāko veidu depozīta sistēmas veiksmīgai un efektīvai ieviešanai. Aptuveni 70% no depozīta sistēmas principu kodola ir vienādi, taču vienmēr jāņem vērā katras valsts specifika, ko nepieciešams izanalizēt un pielāgot, lai izveidotu ilgtspējīgu sistēmu.
Igaunijas un Lietuvas depozītu sistēmas ir pozitīvs piemērs augstiem iepakojumu atgūšanas un pārstrādes rezultātiem, piemēram, Lietuvā saražoto iepakojumu atgriešanas likmes depozītu sistēmā 2018. gadā bija pārsteidzošas – tika savākti 91% PET pudeļu, 94% skārda bundžu un 82% no saražotajām stikla pudelēm. Tāpat Lietuvā tika mērīta iedzīvotāju attieksme un tajā tika noskaidrots, ka absolūtais vairākums jeb 97% respondentu ir apmierināti ar depozīta sistēmas darbību un uzskata, ka tā ir nepieciešama, savukārt 87% apgalvoja, ka izmanto depozīta sistēmu un nodod vienreiz lietojamos dzērienu iepakojumus. Tā kā depozīta sistēma risina konkrētu problēmu – piesārņojumu vidē – bija arī svarīgi saprast, vai reālā situācija atbilst izvirzītajiem mērķiem. Apkopojot aptaujas rezultātus, tika noskaidrots, ka 95% respondentu pamanījuši, ka pēc depozīta sistēmas ieviešanas atkritumu daudzums tādās publiskās vietās kā parki, upes un ezeri ir samazinājies.
Vietējiem tirgotājiem depozīta sistēma ir labākā vides un sociālās atbildības prakse. Svarīgi, lai tie, kas ir atbildīgi par liela dzērienu iepakojuma daudzuma palaišanu tirgū, ir tikpat atbildīgi arī par šo iepakojumu savākšanu. Patērētāju lielākais ieguvums nav atgrieztā depozīta nauda, bet gan pozitīvā ietekme uz vidi, ievērojami tīrāka Latvija un pakāpeniskas izmaiņas sabiedrības vides apziņā.
Kādu depozīta sistēmu plānots ieviest Latvijā?
Latvijā plānots ieviest centralizētu sistēmu, kurā savākto materiālu pārdošanas ieņēmumi un neatgriezeniskās noguldījumu īpašumtiesības paliek depozīta operatora īpašumā, sedzot daļu izmaksu, lai garantētu maksimālu efektivitāti patērētājiem. Tāpat sistēmai ir noteikts bezpeļņas princips, kas nozīmē, ka neviena ieinteresētā persona nevar izņemt jebkuru gūto peļņu. Ja peļņa ir, tā atkārtoti jāiegulda depozīta sistēmas ilgtspējā un attīstībā. Vēl viens nozīmīgs faktors efektīvai depozīta sistēmas ieviešanai ir ražotāju cieša sadarbība ar mazumtirgotājiem, kas kontrolē gan pārdošanas, gan savākšanas puses pilnīgu pārredzamību no paša sākuma, jo Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā citu valstu, depozīta sistēma darbosies pēc principa, ka atgriešanas punkti tiek nodrošināti veikalos vai tiešā to tuvumā. Šobrīd ar likumu noteikts, ka tara būs jāpieņem visiem veikaliem, kuri tirgos dzērienus depozīta iepakojumā, ar vismaz 300 kvadrātmetru lielu tirdzniecības platību lielajās republikas pilsētās un vismaz 60 kvadrātmetru lielu tirdzniecības platību pārējā valsts teritorijā.
Depozīta sistēma būs piemērojama visiem dzērienu ražotājiem un importētājiem Latvijā. Plānots, ka tās ieviešanu Latvijā veiks ražotāji ar lielāko tirgū laisto iepakojumu daļu un efektīvāko sistēmas ieviešanas plānu. Turklāt depozīta sistēma dod sistēmā iesaistītajiem ražotājiem konkurences priekšrocības, jo patērētāji tos uzskata par atbildīgiem pret vidi (pēc tam, kad sistēma ir labi izveidota).
Latvijā, visticamāk, būs aptuveni 700 taru pieņemšanas automātu un lielāks skaits manuālo pieņemšanas punktu nelielajos lauku veikaliņos. Taru pieņemšanas automātu skaits tiek aprēķināts tā, lai nodrošinātu maksimāli ērtu iepakojuma atgriešanu. Manuālā savākšana nepieprasa taru pieņemšanas automātu nepieciešamību, jo atgriešanas apjoms ir mazāks un ieguldījumi ir nelieli.
Lauku apvidu lielākajos veikalos būs pieejami taru pieņemšanas automāti, mazākajos – manuālie savākšanas punkti. Depozīta sistēma garantē iepakojumu savākšanu arī lauku apvidos, jo tur, kur ir veikals, var būt arī savākšanas punkts. Ražotāji ir uzņēmušies segt lielāko daļu sākotnējo ieguldījumu, lai novērstu slogu citu ieinteresēto personu vidū.
Atkritumi, kas ir ārpus depozīta sistēmas, būs jāšķiro pārstrādes konteineros, kā tas bijis iepriekš. Depozīta sistēma uzlabos visbiežāk iegādāto iepakojumu pārstrādes rezultātus. Debates – depozīta sistēma pret konteineru sistēmu – ir absurdas, jo tās abas ir nepieciešamas un papildina viena otru. Piemēram, Igaunijā ir trīs konteineru sistēmas un viena depozīta sistēma, kas izstrādāta un tiek uzturēta tā, lai garantētu maksimālu ērtību patērētājiem.
“Depozīta Iepakojuma Operators” par depozīta sistēmu
Uzņēmums “Depozīta Iepakojuma Operators”, kas pretendē uz depozīta sistēmas operatora lomu, dibināts pēc ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas principiem, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2018/852, ar ko groza direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, lai varētu labvēlīgi ietekmēt vidi, samazināt izlietotā iepakojuma rašanos un uzlabot tā dalītu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmumā apvienojušies Baltijas lielākie ražotāju un iepakojumu pārstrādes nozaru dalībnieki ar plašu un starptautisku pieredzi, lai nodrošinātu operatora darbībai nepieciešamos elementus no A līdz Z jeb pilnu depozīta materiāla dzīves ciklu augstākajā kvalitātē – no iepakojuma rašanās un uzpildes brīža, līdz pat tā pārstrādei un realizācijai otrreizējā tirgū.
Ražotāju pusi pārstāvošā “Alus un dzērienu iepakojuma savienība” nodrošinās iespēju arī citiem dzērienu ražotājiem iesaistīties sistēmas pārvaldībā, tostarp Latvijas mazajiem un vidējiem dzērienu ražotājiem. Uzņēmuma durvis ir vaļā – pievienoties aicināti mazumtirdzniecības uzņēmumi un tos pārstāvošās organizācijas, kas piešķirtu vēl plašāku skatījumu un pienesumu depozīta sistēmas izveidē. Uzņēmuma pārstāvjiem ir cieša sadarbība ar citu valstu depozīta sistēmas ieviesējiem, kas nodrošina iespēju aizņemties veiksmīgus risinājumus, vienlaicīgi mācoties no pieļautajām kļūdām, tādējādi ieviešot Latvijā iespējami labākos risinājumus ilgtspējīgai sistēmas darbībai.
Depozīta sistēma ir pareizais solis virzienā prom no atkritumu apglabāšanas un dedzināšanas uz atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Lai nodrošinātu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanu, šķirot jāsāk jau atkritumu rašanās brīdī – mājsaimniecībās. Jo ātrāk sāksim šķirot, jo vērtīgākus materiālus atgūsim.
Depozīta sistēmai jābūt iedzīvotājiem ērti pieejamai un lietojamai. Tas nozīmē, ka tukšo taru nodošanas punktiem jābūt viegli pieejamiem un jāatrodas iedzīvotājiem izdevīgās atrašanās vietās, tādējādi stimulējot motivāciju iepakojumu nodot pārstrādei. Uzņēmums uzskata, ka centralizēta depozīta sistēma ar atgriešanas mazumtirdzniecībā (return to retail) modeli patērētājiem rada vienkāršu izpratni par to, kā, ar minimālām pūlēm dodoties uz tuvējo veikalu un atgūstot iemaksāto naudu, var darīt kaut ko apkārtējās vides labā. Svarīgi, lai nav jābrauc tālu un lai sistēmai nebūtu pārāk liels slogs veidot šos punktus. Turklāt tas ir optimāli arī no vides viedokļa, ja domājam par transporta ietekmi uz vidi un atstāto oglekļa pēdu. Saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem depozīta sistēmas operators jāveido pēc ražotāju atbildības principa, kas nosaka arī to, ka depozīta operators jākontrolē ražotājiem un ka ražotāji ir tie, kas veic nepieciešamos ieguldījumus sistēmas ieviešanā. Tas arī ir loģiski, jo tikai ražotāju kontrolēts operators ir garants tam, ka veikalu plauktos esošajiem produktiem necelsies cenas nesamērīgi dārgas depozīta sistēmas dēļ. Tajā pašā laikā depozīta sistēmai jāizpilda tās primārais mērķis – jāpalielina iepakojumu savākšanas un pārstrādes īpatsvars. Ražotāji ir tieši ieinteresēti abu mērķu izpildē – gan pēc iespējas mazākās izmaksās, gan pēc iespējas lielākos iepakojuma atgriešanas procentos. Zems procents nozīmētu arī neapmierinātu pircēju, jo būtu apgrūtināta depozīta naudas atgūšana. Tas savukārt var novest pie mazākiem produktu depozīta iepakojumā pārdošanas apjomiem.
Depozīta sistēmas darbības laikā nepieciešams informēt sabiedrību un veidot tās attieksmi par tukšo iepakojumu nodošanu, kā arī veicināt ieradumu rūpēties par apkārtējo vidi un iepakojuma pārstrādi ikdienā. Turpmākais ceļš ir stāstīt par atkārtoti lietojamu un uzpildāmu iepakojumu kā ilgtspējīgāko variantu. Tāpat ir ļoti svarīgi ilgtspējīgi izmantot dažādus materiālus, tostarp nodrošināt, ka jaunas pudeles tiek ražotas pēc iespējas vairāk no otrreizējām izejvielām.
Sākumā ikviena tehnoloģija ir kaut kas jauns un nezināms, bet ar laiku un praksi to apgūt būs vieglāk. Modernie taru pieņemšanas automāti ir ātri, tiem ir skārienjutīgs ekrāns, kas padara šo procesu jautru bērniem un jauniešiem, kuri vāc dzērienu iepakojumus, lai saņemtu papildu kabatas naudu.
