Digitālās platformas, t.i., koplietošanas platformas, meklētājprogrammas, sociālie tīkli, elektroniskās komercijas platformas utt., un to izveidotās ekosistēmas ne tikai pārveido veselas nozares, bet arī kļūst par ekonomikas izaugsmes, inovāciju un konkurences virzītājspēku. Digitālās ekonomikas laikmetā digitālās platformas paver jaunas un nebijušas iespējas ekonomikā.

Digitālās platformas palielina biznesa procesu efektivitāti, nodrošina ātru un uzticamu komunikāciju, kā arī rada iespējas attīstīt dalīšanās ekonomiku. Tās ļauj īstenot jaunas vērtības radīšanas pieejas, kā arī nodrošina mijiedarbības un apmaiņas mehānismus starp ekonomikas aģentiem, vienlaikus samazinot ģeogrāfijas un laika faktoru lomu.

Digitālās platformas ir visur

Līdz ar plašo mobilo ierīču izmantošanu, pieaugošu piekļuvi ātrgaitas internetam un digitālo tehnoloģiju attīstību (mākslīgais intelekts, lielo datu apstrāde, mākoņskaitļošana utt.) digitālajām platformām ir praktisks pielietojums daudzās darbības jomās. Piemēram, sociālie tīkli ("Facebook", "Twitter", "Instagram" u.c.) un ziņu apmaiņas platformas ("WhatsApp", "Telegram", "WeChat" u.c.) transformē cilvēku mijiedarbības modeļus, meklētājprogrammas ("Google", "Bing", "Yandex" u.c.) nodrošina tūlītēju piekļuvi plašām informācijas datu bāzēm, bet e-komercijas platformas ("Amazon", "Alibaba", "eBay" u.c.) maina tirdzniecības metodes un mehānismus. Savukārt koplietošanas platformas ("AirBnB", "Uber", "Lyft" u.c.) radījušas revolūciju preču un pakalpojumu apmaiņā, nodrošinot patērētājiem vispārēju piekļuvi precēm un pakalpojumiem bez nepieciešamības tos iegādāties īpašumā.

Digitālās platformas samērā neilgā laikā ieguvušas ievērojamu tirgus varu, kļūstot par monopolistu dažādās ekonomikas jomās un daļēji vai pilnībā aizstājot tradicionālos tirgus dalībniekus. Vienlaikus jaunu inovāciju parādīšanās rada pastāvīgu konkurences spiedienu pat globālajiem platformu līderiem. 

Digitālām platformām neapšaubāmi ir vairākas konkurences priekšrocības, salīdzinot ar tradicionālajiem ražošanas uzņēmumiem. Viena no tām ir darījumu, laika u.c. izmaksu samazināšana. Vienlaikus platformu darbība saistīta arī ar riskiem un draudiem, piemēram, personas datu konfidencialitāte, iespējamas manipulācijas ar digitālo platformu dalībniekiem, nozarēm, valstīm utt. Tāpēc aktualizējusies nepieciešamība izstrādāt un ieviest adekvātu un elastīgu digitālo platformu starptautisko un nacionālo normatīvo regulējumu. Atsevišķas diskusijas vērta ir principa "valsts kā platforma" (Government as a Platform) izveides izpēte.

Digitālās platformas jēdziens

Digitālās platformas pēc būtības ir hibrīdas struktūras, kas vērstas uz vērtības radīšanu, nodrošinot tiešu mijiedarbību un darījumus starp vairākām trešo personu grupām un lietotājiem. Digitālās platformas ļauj savienot vajadzības ar resursiem, izmantojot dažādus mijiedarbības formātus:

• cilvēks cilvēkam (people-to-people);
• cilvēks un mašīna (people-to-machines);
• mašīnas ar mašīnām (machines-to-machines).

Digitālās platformas jēdziens ietver gan tehnoloģisko uzbūvi, gan platformas biznesa modeli un ekosistēmu. Platforma kā biznesa modelis ir modelis, ar kura palīdzību, izmantojot tehnoloģiju platformu, tiek nodrošināta tieša mijiedarbība un darījumi starp uzņēmumiem, pielietojot jaunas metodes un mijiedarbības formas, vērtības radīšanu un cenu noteikšanu. Tas platformu atšķir no tirgotājiem un klasiskajiem starpniekiem, kur nav tiešas mijiedarbības starp ieinteresētajām pusēm, kā arī no vertikāli integrētiem uzņēmumiem, kas apvieno vienu tirgus pusi vienā īpašumtiesību struktūrā. Šajos biznesa modeļos ietilpst, piemēram, platformu modeļi dažādu aktīvu koplietošanai, ieskaitot koplietošanas (sharing) vai vienādranga (peer-to-peer) platformas.

Piemēram, "AirBnB" platformā nekustamā īpašuma īpašnieki (iznomātāji) un viņu klienti (īrnieki) var tieši sadarboties, lai noslēgtu īstermiņa īres mājokļu darījumus. Dažādu digitālo platformu dalībnieku kopums, kas rada vērtību, izmantojot mijiedarbību un konkurenci digitālās platformas ietvaros, kā arī attiecību sistēma starp tām veido platformas ekosistēmu. Lai uzturētu platformas ekosistēmas pilnīgumu un drošību, digitālās platformas īpašnieki un vadītāji kopā ar pašpārvaldi u.c. pārvaldības mehānismiem nodrošina nepieciešamo ekosistēmas dalībnieku kontroles un motivācijas līmeni.

Ir četri galvenie platformas dalībnieku veidi:

• īpašnieki;
• pārvaldnieki (nodrošinātāji);
• papildinātāji (digitālo platformu galveno un perifēro elementu izstrādātāji);
• galalietotāji (patērētāji, piegādātāji utt.).

Digitālās platformas var darboties mikro, makro, mezo un globālā līmenī. Tās var izmantot atsevišķos uzņēmumos (iekšējās platformas), dažādās vērtību radīšanās ķēdēs un kā nozaru (ārējās) platformas, kas uz līdera platformu bāzes izveido nozares ekosistēmas. Ārējās digitālās platformas nereti ir konkurētspējīgākas, jo tām ir plašs tīkla efekts un lielāka atvērtība inovācijām.

Trīs atšķirīgi modeļi

Ekonomikā ir vismaz trīs dažādi platformu modeļi, kas atšķiras atkarībā no tā, kam pieder īpašums un kurš nosaka cenas u.c. nosacījumus:

• decentralizēti modeļi;
• centralizēti modeļi;
• hibrīdi modeļi.

Decentralizētajā modelī ("AirBnB" u.c.) aktīva īpašnieks (piegādātājs) izveido nosacījumus un tieši piedāvā aktīvu lietotājam. Digitālā platforma saved kopā aģentus un atvieglo darījumu veikšanu apmaiņā pret nelielu komisijas maksu. Sākotnējās kapitāla izmaksas ir zemas, taču platformai jāpiesaista piegādātāji, lai nodrošinātu atbilstošu piegādes līmeni.

Centralizētajā modelī ("Zipcar", "Rent the Runway" u.c.) platformai pieder aktīvi, tā arī nosaka cenas. Platformai ir lielāka kvalitātes kontrole un standartizācija nekā decentralizētai platformai. Tā paņem lielāko daļu no darījuma izmaksām, tomēr vienlaikus arī tās mērogošanas izmaksas ir daudz lielākas. Ir nepieciešams ievērojams avansētais kapitāls un augsta digitālās platformas efektivitātes līmeņa nodrošināšana.

Savukārt hibrīdmodelī ("Uber", "Lyft" u.c.) aktīvu īpašnieki piedāvā pakalpojumus par cenu un standartiem, ko nosaka digitālā platforma. Valdīšana un risks ir decentralizēts, bet standartizācija un pakalpojumu līmeņi ir centralizēti. Tāpat kā decentralizēta modeļa gadījumā, hibrīdmodelī sākotnējās izmaksas ir zemas, bet piegādātāju piesaistei ir izšķiroša nozīme. Digitālajai platformai arī rūpīgi jāpārvalda attiecības ar piegādātājiem, jo viņiem ir mazāka kontrole, salīdzinot ar decentralizēto modeli.

Priekšrocības

Viena no galvenajām visu digitālo platformu priekšrocībām ir jauns biznesa modelis, kura ietvaros iespējams samazināt tradicionālās starpniecības lomu un tādējādi arī subjektu darījumu, transakciju, laika u.c. izmaksas. Saskaņā ar starptautiskās kompānijas "PricewaterhouseCoopers" aptaujas rezultātiem 56% no pasažieru pārvadājumu platformu ("Uber", "Lyft", "Zipcar", "RelayRides", "Car2Go" u.c.) lietotājiem tās izvēlas labākas cenas dēļ, 32% – plašākas izvēles dēļ, savukārt 28% uzskata, ka tās nodrošina ērtāku piekļuvi pakalpojumiem.

Vienlaikus digitālās platformas sniedz uzņēmumiem samērā lētu piekļuvi globāliem tirgiem un vērtību veidošanas ķēdēm. Piemēram, ievietojot mobilo aplikāciju "App Store" vai "Google Play" platformā vai nodrošinot dažādus produktus un pakalpojumus, izmantojot "Amazon", "eBay", "Taobao" platformu, uzņēmēji iegūst tūlītēju piekļuvi simtiem miljonu potenciālo patērētāju visā pasaulē.

Digitālās platformas arī samazina šķēršļus ienākšanai tirgū, tādējādi stimulējot mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi. Piemēram, aptuveni 43% no britu "Etsy" e-komercijas platformas pārdevējiem, kas specializējas rokdarbu un vintage izstrādājumu pārdošanā, norādījuši, ka "Etsy" bija pirmā tirdzniecības platforma, kurā viņi sāka veikt uzņēmējdarbību, bet 36% respondentu norādīja, ka bez konkrētās digitālās platformas, visticamāk, vispār nebūtu iesaistījušies šādās aktivitātēs.

Digitālo platformu biznesa modeļos izmantotā servisa pieeja "viss kā pakalpojums" (everything-as-a-service ) un ērtu apmaksas formu (pay-as-you-go) pielietošana sekmē sortimenta paplašināšanu un patērētājiem sniegto produktu un pakalpojumu kvalitātes palielināšanos. Vienlaikus darījumu izmaksu un piegādātāju izmaksu samazināšana var nodrošināt zemākas cenas patērētājiem. Digitālo platformu apkopotie personas dati ļauj individualizēt mijiedarbību ar platformu dalībniekiem, tostarp personalizējot un uzlabojot produktu un pakalpojumu kvalitāti.

"PricewaterhouseCoopers" prognozē, ka dalītās ekonomikas apjoms līdz 2025. gadam varētu sasniegt 335 mljrd. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolāru, kas ir divdesmitkārtīgs pieaugums, salīdzinot ar 2013. gadu.

Ir arī trūkumi

Viens no galvenajiem draudiem, kas saistīts ar digitālo platformu darbību, ir personas datu konfidencialitātes problēma. Digitālās platformas vāc un apstrādā lielu apjomu datu par dalībniekiem, izsekojot viņu darbībām un personiskajai informācijai. Datus var izmantot, piemēram, reklāmas nolūkos vai manipulācijai ar platformu dalībniekiem, tirgiem un pat valstīm.

Ir arī citi digitālo platformu problēmjautājumi, piemēram, nav skaidra un elastīga starptautiskā un nacionālā līmeņa normatīvā regulējuma, kā arī tiesu prakses. Platformas var izmantot arī negodprātīgi, piemēram, lai noteiktu negodīgas cenas un īstenotu negodīgu komercpraksi, pārkāpjot arī platformās iesaistīto darbinieku tiesības un nenodrošinot sociālās garantijas – pensijas, apmaksātus atvaļinājumus utt.

Dominance nav garantēta

Digitālās platformas būtiski ietekmējušas pasaules lielāko uzņēmumu sarakstu. Ja 2008. gadā 10 vērtīgāko publisko uzņēmumu sarakstā lielākā daļa bija preču nozares uzņēmumi un vienīgais platformas uzņēmums starp tiem bija "Microsoft", tad šobrīd uzņēmumu topa augšgalā ir septiņi uzņēmumi – "Apple", "Microsoft", "Amazon", "Google", "Facebook", "Alibaba" un "Tencent". Šo uzņēmumu kopējā tirgus kapitalizācija ir aptuveni 4,5 triljoni ASV dolāru. Vairums lielo platformu uzņēmumu atrodas ASV un Ķīnā, tie darbojas arī Lielbritānijā, Indijā, Japānā, Vācijā un Krievijā.

Beidzamos gados novērots platformas gigantu dominējošā stāvokļa pieaugums. Piemēram, vidējais aktīvo "Facebook" lietotāju skaits visā pasaulē saskaņā ar interneta vietnes Statista.com datiem 10 gadu laikā pieaudzis gandrīz 12 reižu – no 197 milj. cilvēku mēnesī līdz 2,3 mljrd. cilvēku mēnesī. Aktīva izaugsme ir arī sociālajam tīklam "Instagram", lietotāju skaitam palielinoties 11 reižu, proti, no 90 milj. cilvēku 2013. gadā līdz 1 mljrd. cilvēku 2018. gadā. Savukārt "WhatsApp" lietotāju skaits pieaudzis gandrīz astoņas reizes un pašlaik sasniedz 1,5 mljrd. cilvēku. Kā iespaidīgas izaugsmes piemēru, kas nav radies ASV, iespējams minēt ķīniešu platformu "WeChat", ko 2018. gadā lietoja jau 1,1 mljrd. cilvēku.

Platformu monopolizācija un tradicionālo tirgus dalībnieku aizstāšana platformu tīkla efektu un nestandarta cenu politikas dēļ rada nopietnas bažas dažādu valstu valdībām, kā arī zinātnes un ekspertu kopienām. Vienlaikus, kā liecina prakse, starp platformām nereti ir oligopolistiskā konkurence, ko veicina strauja tehnoloģiju attīstība. Daudzus pēdējās desmitgades platformu gigantus ("Windows", "MySpace", "Nokia", "Blackberry") neilgā laikā izkonkurējuši "iesācēji" – "Apple", "Google", "Facebook". Tādējādi, lai gan pašlaik nav skaidru risku, kas varētu izraisīt kādu nobīdi esošo digitālo platformu līderpozīcijās, tomēr, ņemot vērā straujās un neprognozējamās tehnoloģiskās izmaiņas, nevienai platformai ilgtermiņā nav garantēts dominējošs stāvoklis tirgū.