Bezpilota gaisa kuģu daudzpusīgais lietojums un nozīme dažādās ekonomiski būtiskās nozarēs strauji pieaug gan Latvijā, gan visā pasaulē. Arī atbildīgo valsts institūciju dati atklāj, ka Covid-19 laikā dronu izmantošana pieaugusi visos segmentos, sākot no izklaides un beidzot ar biznesu. Kā tos izmantot sava biznesa labā?
Kur izmantot dronus?
Agrāk valsts pārvalde visai kūtri attiecās pret šīs tehnoloģijas ieviešanu savā darba vidē, toties tagad daudziem tas kļūst par arvien uzticamāku palīgu. Latvijā dronus sākuši izmantot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija. Piemēram, apmācīti ugunsdzēsēji Aizkrauklē nesen ar dronu, kas aprīkots ar termokameru, šķeldas kaudzēs apzināja gruzdēšanas vietas un apmēru. Arī citviet droni ir labs palīgs glābējiem, piemēram, lielās platībās degošajos laukos ir daudz vieglāk noteikt degšanas epicentru no augšas, jo dronu termokamera labi fiksē karstāko punktu zem zemes, ļaujot dzēšanas darbus veikt daudz mērķtiecīgāk.
__________________________________________________________________________
Droni ir efektīvi arī infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā, jo ar tiem dažādus objektus var apsekot īsākā laikā
__________________________________________________________________________
Bezpilota gaisa kuģis ir labs palīgs ne tikai glābšanas darbos, bet arī lauku apsaimniekošanā: tas sniedz lielu atbalstu izejvielu plānošanā, palīdz laikus izskaust nevēlamus kaitēkļus un slimības, ļaujot palielināt ražu un tās kvalitāti. Dronus arvien biežāk izmanto būvniecībā: ar to palīdzību var sekot līdzi un uzraudzīt būvniecības procesus, ir daudz vieglāk apsekot būvdarbu vietas. Eiropā bezpilota gaisa kuģi aktīvi tiek iesaistīti pilsētplānošanā. Tie sniedz iespēju ne tikai uzlabot pilsētas ainavas kvalitāti, bet arī ietaupīt finanses pilsētplānošanas procesu laikā.
Droni ir efektīvi arī infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā, jo ar tiem dažādus objektus var apsekot īsākā laikā būtiski samazinot gan izmaksas, gan cilvēku risku. Arī drošības jomā bezpilota gaisa kuģi kļūst arvien neaizstājamāki – tie sniedz atbalstu drošības institūcijām, palīdz atrast pazudušus cilvēkus, uzraudzīt masu pasākumus un, piemēram, nodrošināt teritorijas apsardzi. Pasaulē ļoti aktīvi šo tehnoloģiju lieto nekustamo īpašumu tirgotāji, apsardzes firmas, reklāmas aģentūras, arhitekti un būvniecības kompānijas.
Dronu izmantošanas noteikumi
Līdz ar pieaugošo pieprasījumu arvien būtiskāka nozīme ir noteikumiem, kas regulē dronu izmantošanu. Janvārī ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par aviāciju” (Likums), kuros ietvertas tiesību normas, kas nepieciešamas, lai piemērotu Eiropas Savienības līmeņa noteikumus šajā jomā. Lai izpildītu Likuma prasības, no 5. janvāra ir iespēja attālināti reģistrēties jaunajā bezpilota gaisa kuģu e-pakalpojumu portālā e.caa.lv. Marta sākumā bija reģistrējušies jau 1565 dronu lietotāji, taču reģistrācija vien vēl nenozīmē, ka ir izpildīti visi nosacījumi un iegūta atļauja pilotēt dronu. Lai to drīkstētu darīt, būs nepieciešama atbilstoša apliecība jeb sertifikāts. Tāpat jaunās izmaiņas Likumā par aviāciju paredz to, ka policija un robežsardze var ierosināt pārkāpumu lietu, ja dronu lietošanas noteikumi nav ievēroti. Iepriekš visbiežāk konstatētie pārkāpumi bijuši saistīti ar lidojumiem virs militārajiem objektiem, kā arī neatļautu kadru fotografēšana.
Vajadzēs pilotus
Pasaulē jau tagad ir milzu pieprasījums pēc dronu pilotiem. ASV aizvadītajos četros gados nozarei iztērējusi gandrīz 30 miljardus dolāru – naudu bezpilota gaisa kuģu risinājumos iegulda gan valsts, gan biznesa cilvēki. Uzņēmēji šajā jomā saredz milzu biznesa attīstības uzrāvienu. Starptautiskā bezpilota transportlīdzekļu sistēmu asociācija savā ziņojumā uzsvērusi, ka līdz 2025. gadam dronu pilotiem būs pieejams 100 000 jaunu darba vietu. Ņemot vērā “LMT” ekspertu kompetenci, kā arī uzņēmēju lielo interesi un nepieciešamību pēc profesionāliem dronu pilotiem, uzņēmums pērn atklāja Dronu centru. No pagājušā gada, kad dibināta skola, apmācīti jau vairāk nekā 100 dronu pilotu, un aprīlī mācības sākuši jauni studenti. “LMT” dronu pilotu skolā māca ne tikai visaptverošas praktiskās zināšanas, bet arī teorētiskās iemaņas, to skaitā arī par vietējiem un starptautiskajiem gaisa telpas noteikumiem.
Kā izvēlēties dronu?
Dronu piedāvājums un iespējamais aprīkojums ir patiešām plašs, tāpēc pateikt, kuri droni ir labākie un kuri – ne tik labi, ir teju neiespējami. Katrā biznesa nozarē ir savas specifiskas vajadzības un vēlmes, kurām atbilstoši jāmeklē piemērotākais risinājums. Dažkārt pilnīgi pietiek ar vienkāršākajiem droniem, kas maksā aptuveni 500 eiro, lai uzlabotu procesus un darbus veiktu ātrāk. Ja uzņēmumā šī tehnoloģija iepriekš nav izmantota, iesakām rīkoties šādi: vispirms iegādāties vienu dronu, lai pārliecinātos, vai tas tiešām var noderēt iecerētajos darbos. Pēc tam jau varēs iegādāties papildu aprīkojumu vai dronus. Dārgākie droni, kas ir īpaši plaši aprīkoti, maksā līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu eiro.
Piemēram, šobrīd mums ir uzsākta sadarbība izpētes projektā kopā ar AS “Sadales tīkls” – tur plānots dronus izmantot elektrolīniju apsekošanai, ievācot informāciju no gaisa. Pašlaik tiek mēģināts saprast, vai tiešām droni var atvieglot cilvēku darbu un vai iegūtie dati palīdzēs risināt problēmas. Tikai tad, ja izpētes projekts noritēs veiksmīgi, sāksies sarunas par labāk aprīkotu un vairāku dronu iegādi.
Cits piemērs ir AS “Latvijas valsts meži” – šajā uzņēmumā droni tiek izmantoti jau ilgi, bet arī viss sākās ar divu dronu iegādi. Nu jau uzņēmumam ir 60 šādu lidaparātu, tie noder, lai apsekotu lielas mežu platības.
Der gan zināt, ka pats drons pēc būtības nav dārgs un tā iespējas ir ierobežotas. Dārgākā un būtiskākā šī lidaparāta daļa ir aprīkojums, kas tiek pielāgots katras nozares specifikai. Drons ir kā transportlīdzeklis, kura vērtība atkarīga no tā, ko tas pārvieto.
Dronu nākotne
Industrija kopumā raugās uz to, lai dronu tehnoloģijas nākotnē tiktu automatizētas, padarītas autonomas. Visticamāk, nākotnes droni darbosies automātiskā vai pusautomātiskā režīmā, pilotam vien vajadzēs ar tiem nodibināt sakarus. Iespējams, tiks veidotas speciālas dronu garāžas, kurās iekārtas atradīsies brīžos, kad tām nebūs uzdevumu, tur tie tehniski tiks apsekoti un no turienes tiks palaisti misijās, lai atvieglotu cilvēku ikdienas darbu.
Dažkārt tiek diskutēts, vai droni samazinās vajadzību pēc cilvēku darba. Es uzskatu, ka tā nenotiks. Tie palīdzēs atsevišķu profesiju pārstāvjiem darbu veikt ātrāk un vienkāršāk, tas būs darba instruments, ko izmantot efektivitātes paaugstināšanai. Iespējams, atsevišķu profesiju pārstāvjiem vajadzēs pārkvalificēties, lai iemācītos apieties ar tehnoloģijām, un radīsies nepieciešamība pēc jauna veida speciālistiem, kas apkalpos šīs iekārtas.
Lai dronu tehnoloģijas un to sniegtās iespējas varētu plaši izmantot, būtiski ir panākt to drošu integrēšanu kopējā gaisa telpā, kuru jau šobrīd izmanto citi gaisa telpas lietotāji. Bezpilota gaisa kuģu satiksmes regulēšana ir ļoti aktuāla un interesanta tēma, par ko pasaulē jau sākušās plašas diskusijas. Piemēram, Eiropā tiek strādāts pie tā sauktā “U-Space” vīzijas, kā varētu tikt regulēta dronu satiksme.
Pilotējamās aviācijas satiksmi šobrīd koordinē aviodispečeri, taču, visticamāk, nākotnē dronu skaits kļūs tik liels, ka to koordinēšana pārsniegs cilvēku spēju robežas, tad būs jādomā, kā to vienkāršāk pārredzēt un kontrolēt. Jau tagad pamazām parādās risinājumi, kas ļauj automātiski regulēt lidojumus un dot norādījumus, kur un kad drīkst vai nedrīkst lidot. Arī Latvijas gaisa telpā pastāv ierobežojumi, kuri attiecas uz droniem, – ir rūpīgi jāizpēta situācija, lai noskaidrotu, kurās vietās drīkst lidināt dronus, bet kur tas ir aizliegts. Par pārkāpumiem ir noteikti sodi. Jebkurā gadījumā nākotnē tas būs jauns pavērsiens gaisa satiksmes regulēšanā, kam jau šobrīd ir jāmeklē atbilstoši risinājumi, lai arī turpmāk visu gaisa telpas lietotāju lidojumi būtu droši.
